Georgijs Konšins, Māris Segliņš, Valsts ģeoloģijas dienests

Valsts ģeoloģijas dienesta informatīvās bāzes sistematizācija un tālākās attīstības stratēģija. 

Latvijas ģeoloģijas vēstis,  2000.g., Nr.8, 3.-6. lpp.

            Informācija un sabiedrība

Valsts ģeoloģijas dienesta (VĢD) funkcijās ietilpst plaša interesentu loka (Latvijā un aiz robežām) nodrošināšana ar ģeoloģisko informāciju, bet tās izmantošanas un izplatīšanas stratēģija joprojām ir diskusiju objekts.

Valsts ģeoloģijas dienests īsteno programmu “Ģeoloģija sabiedrībai”, kuras pamatā ir dažāda satura ģeoloģiskās informācijas sagatavošana un izplatīšana. Tās mērķis ir nodrošināt potenciālos zemes dzīļu lietotājus ar profesionāli sagatavotu, kvalitatīvu ģeoloģisko informāciju, kā arī iepazīstināt sabiedrību ar pamatprasībām zemes dzīļu racionālas izmantošanas un aizsardzības jomā.

Ģeoloģiskās informācijas uzkrāšana un izmantošana ir viens no VĢD galvenajiem uzdevumiem. Ir svarīgi šo informāciju pasniegt tādā formā, kas atbilstu sabiedrības prasībām, un tikai ģeologs ar savām zināšanām un pieredzi, un attiecīgiem tehniskiem līdzekļiem var radīt pilnvērtīgu un kvalitatīvu informācijas produktu. Tāpēc VĢD pēdējos gados pievērš lielu uzmanību ģeoloģiskās pamatinformācijas sagatavošanai un strukturēšanai datu bāzēs, kuras turpmāk būs pieejamas plašai sabiedrībai. Tomēr sabiedrības nodrošināšana ar pilnvērtīgu ģeoloģisku informāciju nevar tikt realizēta īsā laikā.

Liela nozīme ir dažāda līmeņa teritoriālās un saimnieciskās attīstības plānošanas nodrošināšanai ar mūsdienu prasībām atbilstoši sagatavotu ģeoloģisko informāciju (kartogrāfisko un teksta materiālu). Tādējādi tiek veidots pamats ciešai sadarbībai ar pašvaldībām, sniedzot konsultācijas un rīkojot seminārus pašvaldību speciālistiem par aktuālām tēmām zemes dzīļu racionālas izmantošanas un aizsardzības, kā arī teritorijas plānošanas jomās. Valsts ģeoloģijas dienests piedalās jauno speciālistu profesionālajā izglītošanā, cieša sadarbība izveidojusies ar LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti un Vides studiju centru.

VĢD informatīvās bāzes sistematizācija

Analizējot informatīvās bāzes, var izdalīt trīs galvenos elementus:

·        ģeoloģiskā informācija (dati);

·        ģeoloģiskās informācijas avoti;

·        līdzekļi un metodes informācijas ieguvei (piekļūšanai).

Ar ģeoloģisko informāciju saprot ziņas par zemes dzīļu uzbūvi, īpatnībām un resursiem. Pēc sākumdatu apstrādes, apkopojuma un sistematizācijas pakāpes ģeoloģisko informāciju var iedalīt šādās grupās:

·        lauka vai sākuma informācija, kuru savukārt var iedalīt divās kategorijās:

- iežu (akmens) materiāls (serdes, paraugi un plānslīpējumi), kas glabājas seržu glabātavā un

- sākuma dokumentālā informācija, kas glabājas ģeoloģiskajā arhīvā;

·        nepublicētie ģeoloģiskie pārskati, kas glabājas fondā;

·        ģeoloģiskā literatūra, kas glabājas bibliotēkā

·        datu bāzes un elektroniskie katalogi.

Pēc saiknes ar ģeoloģiskajiem objektiem, informāciju var dalīt klasēs, kas attiecas tieši uz ģeoloģisko objektu, urbumiem, iežiem, derīgajiem izrakteņiem, fosīlijām u.c.

Pēc satura ģeoloģisko informāciju tradicionāli iedala, no vienas puses, ģeoloģiskajā, ģeofizikālajā, hidroģeoloģiskajā, litoloģiskajā utt., no otras puses, dažādu analīžu datos, piemēram, spektrālās, mineraloģiskās analīzes utt. dati.

Pēc pieraksta veida informāciju dala teksta (grāmatas, pārskati utt.), ciparu (piemēram, ķīmisko analīžu dati) un grafiskajā (kartes, griezumi utt.). Dokumentiem, kas satur informāciju, var būt dažāda forma – žurnāli, arhīva lietas, protokoli, perfokartes, magnētiskās lentas, diski u.c.

Ģeoloģisko darbu rezultātā radusies ģeoloģiskā informācija tiek nodota VĢD. Šī darba ietvaros tiek izdalīti septiņi galvenie ģeoloģisko darbu veidi – informācijas avoti - kartēšana sauszemē, kartēšana jūrā, reģionālie ģeofizikālie darbi, parametrisko un struktūrurbumu urbšana, derīgo izrakteņu meklēšanas un izpētes darbi, inženierģeoloģiskie darbi un hidroģeoloģiskie darbi.

Informācijas ieguvei eksistē šādi galvenie līdzekļi un metodes:

·        iepazīšanās ar materiāliem VĢD lasītavā un kserokopijas izsniegšana (tradicionālā metode);

·        informācijas izsniegšana uz disketēmem;

·        iespēja strādāt on-line režīmā ar elektroniskiem katalogiem un datu bāzēm VĢD lokālajā tīklā;

·        tas pats, tikai caur Internetu.

Parastā izpratnē elektroniskais katalogs ir tabula ar vienveidīgu (līdzīgu) datu salikumu (komplektu), bet datu bāze – savstarpēji saistītu tabulu komplekts (fails), kas izveidots, lai glabātu, meklētu, apstrādātu un izdotu (izdrukātu) informāciju par dažādiem objektiem (pārskatiem, urbumiem, derīgajiem izrakteņiem, karotāžas diagrammām u.c.).

Par elektroniskā kataloga īpašu paveidu var uzskatīt elektroniskā arhīva “Jūras seismika” programmatūru informācijas atspoguļošanai, kurā uz magnētiskajiem nesējiem ”Exabyte” glabājas Baltijas jūras seismisko pētījumu dati.

Katrs objekts datu bāzē tiek aprakstīts, grupējot īpašības (elementus vai datu laukus) un to nozīmi. VĢD informatīvā sistēma ir parādīta 1.att.

Šobrīd VĢD darbojas šādas datu bāzes (DB) un elektroniskie katalogi (EK):

·        DB Ģeofonds (Ģeoloģijas fonda informācija);

·        DB Ģeobalt (Baltijas valstu ģeoloģiskā literatūra);

·        DB Urbumi (informācija par visiem urbumiem);

·        DB Ģeonafta (naftas ģeoloģiskās izpētes dati);

·        DB Atradne (dati par būvmateriālu izejvielu atradnēm);

·        DB Kūdra (dati par kūdras atradnēm);

·        DB Monitorings (dati par pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu un līmeņu režīmu);

·        DB Rīgas jūras līcis (dati par Rīgas līča dibennogulumiem);

·        EK Jūras seismika.

Datu bāzes Ģeofonds un Ģeobalt pieder bibliogrāfiskajam tipam. Tajās glabājas bibliogrāfiski dokumentu apraksti un tiem piederošie atslēgas vārdi un tematiskie rādītāji. Pārējās datu bāzes pieder faktogrāfiskajam tipam – tajās glabājas dati par ģeoloģiskajiem objektiem.

Lielākā daļa minēto datu bāžu darbojas Windows vidē un tām var piekļūt caur VĢD lokālo tīklu. Izņēmums ir DB Ģeofonds un Ģeobalt – šobrīd tās darbojas DOS vidē un caur lokālo tīklu pie tām nevar piekļūt. Projektējamās DB un EK ir parādīti 1.attēlā.

Raksturojot informatīvo bāzi, ir jāizšķir tiešā informācija, t.i. pirmavotu fonds un metainformācija, t.i. dažāda veida katalogi, kartotēkas un uzskaites žurnāli. Metainformācija var glabāties tradicionāli vai arī elektroniskajos nesējos. Metainformācijas elektroniskajām sistēmām pieder arī bibliogrāfiskās datu bāzes.

Ar materiālu uzkrāšanu un to uzglabāšanu nodarbojas Valsts ģeoloģijas fonds (VĢF). Tas tika izveidots 1958.g. martā kā Latvijas PSR Ģeoloģijas un zemes dzīļu aizsardzības pārvaldes nodaļa. Jau 1959.g. fondos bija apkopoti 2 976 pārskati par dažāda ģeoloģiska satura darbiem. Šobrīd ģeoloģijas fondā ir trīs apakšvienības: arhīvs, bibliotēka un urbumu seržu un etalonparaugu glabātava.

Arhīvs ir valstī ievērojamākā ģeoloģiska satura dokumentu krātuve. Šeit apkopo un uzglabā pārskatus un to pirmmateriālus par ģeoloģisko kartēšanu, derīgo izrakteņu meklēšanu, inženierģeoloģisko un ģeoloģisko izpēti, kā arī par citiem darbiem, kas saistīti ar zemes dzīlēm. Šobrīd arhīvā ir apkopoti:

·        ap 6 000 pārskatu par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un derīgo izrakteņu izpēti;

·        ap 3 200 ģeoloģisko darbu pirmmateriālu, kas pievienoti pārskatiem;

·        specializēti arhīvi, kas apvieno materiālus pa tēmām:

- sauszemes seismiskās izpētes dati,

- karotāžas diagrammas,

- ūdens līmeņa mērījumi;

·        urbšanas un pazemes ūdeņu atsūknēšanas žurnāli;

·        vairāki tūkstoši dažāda satura un mēroga karšu.

Arhīva rīcībā esošā informācija tiek sakārtota atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām un 1996.g. tika sākta datu bāzes (DB) “Ģeofonds” izveide. Patlaban šī DB satur informāciju par 4 800 pārskatiem. Informācijas meklēšanu nodrošina arī vairāki tradicionāli katalogi – kartotēkas (alfabētiskā, autoru, rajonu u.c.). Diemžēl lielā apjoma dēļ informācijas ievadīšana datu bāzē ir aizkavējusies un programmnodrošinājumi un to sniegtās iespējas ir aizsteigušās tālu priekšā un DB “Ģeofonds” šodien var nodrošināt tikai daļu no tiem uzdevumiem, ko nosaka informācijas lietotājs. Tādēļ šī datu bāze tiek modernizēta un papildināta ar karšu un arhīva pirmmateriālu elektroniskajiem katalogiem, kuru uzdevums ir atspoguļot metainformāciju.

Valsts ģeoloģijas dienestā kopš 1995.g. darbojas bibliotēka, kura aptver plašu ģeozinātņu spektru. Bibliotēkas fonds ir izveidojies, apvienojoties Latvijas Ģeoloģijas pārvaldes un Vissavienības zinātniski pētnieciskā jūras ģeoloģijas un ģeofizikas institūta (VNIIMORGEO) zinātniski tehniskajām bibliotēkām. Savukārt, šo bibliotēku fondi savulaik iekļāvuši un pārmantojuši Zemes bagātību pētīšanas institūta un Ģeoloģijas institūta fondus. Patlaban Valsts ģeoloģijas dienesta bibliotēkas krātuvē ir ap 60 tūkstoši vienību (grāmatas, kartes, periodiskie izdevumi, disertācijas, patentu apraksti, firmu dokumenti, referatīvie žurnāli, informatīvie pārskati, tulkojumi u.c. dokumenti par ģeoloģijas nozari). Bibliogrāfiskās informācijas atspoguļošanai izmanto DB Ģeobalt, universālo decimālo klasifikāciju (UDK), kā arī alfabētisko, periodisko izdevumu un tulkojumu katalogus.

Urbumu seržu glabātava izveidota 1960.g. un savu pašreizējo statusu ir ieguvusi līdz ar Valsts ģeoloģijas dienesta nodibināšanu. Šeit ir apkopots iežu materiāls, kas uzkrāts ģeoloģisko darbu rezultātā aptuveni 30 gadu laikā. Vēl pavisam nesen serdes, paraugi (iežu, faunas, jūras nogulumu, kūdras, sapropeļa, dūņu u.c.) un plānslīpējumi glabājās ne tikai Rīgā, kur šobrīd atrodas Urbumu seržu glabātava, bet arī Skrundā, Pāvilostā un Viļānos (šeit vēl joprojām ir 57 urbumu serdes). 1995.g. Katlakalna seržu glabātava tika rekonstruēta un paplašināta, kā rezultātā uz Rīgu varēja pārvest Skrundā glabātos 31 093 m serdes no 266 urbumiem, aptuveni 1 600 kristāliskā pamatklintāja paraugus, ap 500 paraugus no likvidētām urbumu serdēm un plānslīpējumu kolekciju. Patlaban Katlakalna seržu glabātavā atrodas ap 60 000 m serdes no 417 ģeoloģiskās kartēšanas un izpētes urbumiem, vairāk nekā 6 000 iežu paraugu un etalonparaugu, aptuveni 1 600 kristāliskā pamatklintāja paraugu no visas Latvijas un ap 15 500 plānslīpējumu.

Arī ģeoloģijā strauji attīstās lietišķās pētījumu metodes un iekārtas, un ir nepieciešams veikt detālākus iežu pētījumus un papildus analīzes. Katru gadu VĢD darbu plānā tiek iekļauta seržu revīzija, kuras laikā speciālisti izvērtē serdes turpmākās uzglabāšanas lietderību un tālāku izmantojamību, kā arī tās tiek sakārtotas un sagatavotas ilgstošai glabāšanai. Laikā no 1996. līdz 1999.g. serdes revīzijas darbos ir izvērtēti 136 urbumi.

Urbumu seržu glabātavā tiek gatavota elektroniska datu uzskaites un meklēšanas sistēma, kuru veido 3 pamatbloki: Serde, Paraugi un Plānslīpējumi. Katram no šiem blokiem ir atšķirīgs datu kopums, tomēr vairumā gadījumu tos vieno kopīgs izpētes objekts. Bez tam minētā sistēma būs saistīta ar VĢD jau funkcionējošo DB “Urbumi” un lietotājs varēs noskaidrot ne tikai konkrētā iežu materiāla esamību, bet arī saņemt tā raksturojumu.

VĢD informacijas izmantošanas un tālākās attīstības stratēģija

Nākošais loģiskais solis pēc informācijas esamības noskaidrošanas ir tās nodošana ērtai lietošanai konkrētai auditorijai - sabiedrībai, speciālistiem u.c. Tādēļ Valts ģeoloģijas dienestā ir izstrādāta Informatīvās bāzes attīstības stratēģija. Līdzšinēji visu VĢD datu sistematizācija bija fragmentāra, tādēļ paveiktais darbs jāuzskata par vienu no sarežģītākajiem posmiem pilnvērtīgas sistēmas izveidē. Tā sabiedrībai būs galvenais izziņas avots par konkrētiem ģeoloģiska rakstura darbiem, par informāciju, ko tie satur, ko no tās var iegūt, kādā formā tā glabājas un cik ātri tai var piekļūt. Tā Valsts ģeoloģijas dienestā palīdzēs strādāt jebkuram darbiniekam, analizējot datus, izstrādājot priekšlikumus u.t.t.

Minētā attīstības stratēģija paredz radīt vienotu informācijas vadības un lietošanas sistēmu, izmantojot jaunākās ĢIS (Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas) tehnoloģijas. Šāds darbs ir saistīts ar ievērojamu laika patēriņu, tādēļ uzskatāms par vienu no galvenajiem VĢD darbības virzieniem tuvākajā nākotnē un tā nozīmīgums Valsts tautsaimniecības attīstībai nevar būt pārvērtējams. Iecerēts, ka minētā sistēma funkcionēs Intraneta un Interneta tīklos.

Šo darbu rezultātā sagatavotā shēma aptver visus VĢD darbības virzienus un informatīvo nodrošinājumu.

Ó Valsts ģeoloģijas dienests, 2002