Publikācijas

 

Ievadlapa
publikācijas internetā
Publiskais gada pārskats;
Annual reports;

Ģeoloģijas vēstis;

Internetā publicētā informācija (PDF)

Kaļķakmens (sērijā "Latvijas derīgie izrakteņi") D.Rutka. Rīga, VĢD, 2004. Buklets “Kaļķakmens” aizsāk jaunu populārzinātnisku publikāciju sēriju “Latvijas derīgie izrakteņi”. Izdevumā dota informācija par kaļķakmens izplatību, tipiem un veidošanos, kā arī par tā izmantošanu – gan vēsturiskā aspektā, gan mūsdienu tautsaimniecīnbā. Tas bagātīgi ilustrēts ar attēliem – fotogrāfijām, diagrammām. Sevišķi noderīgi ar bukletu iepazīties būtu ģeogrāfijas un ģeoloģijas studentiem, tas iesakāms arī ikvienam, kurš interesējas par Latvijas zemes dzīļu bagātībām.
Latvian Dolomite (Stone in Art and Archhitecture). S. Kondratjeva. Rīga, VĢD, 2004. Representative matherial about those different ways how dolomite can be used in arhitecture. 

Ofshore Latvia. Hydrocarbon Licencing. Geological Overview. News, legislation, licencing documentation, contacts.

Geological and Geomorfological Nature Monuments of Latvia. Satādījis Ģ Stinkulis. Rīga, VĢD, 2003. Latvijas ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu karte un apraksti. Angļu. val.

Latvijas aizsargājamie Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi. Sastādījis Ģ. Stinkulis. Rīga, VĢD, 2004. Latvijas ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu karte un apraksti. latviešu val.

 

Latvijas dolomīts (sērijā "Akmens tēlniecībā un arhitektūrā"). S. Kondratjeva. Rīga, VĢD, 2003. Reprezentatīvs buklets par dažādajām dolomīta pielietojauma iespējām arhitektūrā.

  

Darba pārskats

 

 

Par zemes dzīlēm. Tiesību akti. Rīga, VĢD, 1998, 31 lpp.

Zemes dzīles. Rīga, VĢD, 1995.

Brangulis A.J., Kuršs V., Misāns J., Stinkulis Ģ. Latvijas ģeoloģija. Red. J. Misāns. Rīga, VĢD, 1998, 70 lpp.

Grāmatā sniegts Latvijas pirmskvartāra nogulumu izplatības, sastāva un ģeoloģiskā griezuma raksturojums. Aprakstam pievienota valsts teritorijas, Rīgas jūras līča un Baltijas jūras šelfa Latvijas daļas 1:500 000 mēroga ģeoloģiskā karte, kā arī nogulumiežu segas Kaledonijas struktūrstāva tektonikas elementu shēma. Latvijas ģeoloģiskā karte un apraksts sagatavots, izmantojot 1:200 000 un 1:50 000 mēroga ģeoloģiskās kartēšanas, naftas un citu derīgo izrakteņu meklēšanas, urbšanas un zinātniskās pētniecības darbu rezultātus. Pirmoreiz Latvijas ģeoloģiskajā kartē iekļauts Rīgas jūras līcis un Baltijas jūra. Izdevums uzskatāms par informatīvu bāzi turpmākiem pētījumiem derīgo izrakteņu jomā, vides aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī var kalpot par izziņas avotu plašam lasītāju lokam – ģeologiem, skolotājiem un dabas vides speciālistiem.

 

Latvijas ģeoloģiskā karte, mērogs 1: 200 000.  Karte sastāv no pamatiežu un kvartāra nogulumu ģeoloģiskām kartēm mērogā 1: 200 000, septiņām palīgkartēm mērogā 1: 500 000, kā arī paskaidrojošā teksta. Kartes sniedz ziņas par ģeoloģisko uzbūvi, tektoniku, ģeoloģiskās attīstības vēsturi un derīgajiem izrakteņiem.

Patreiz ir publicētās karšu lapas:

31-Liepāja, 41-Ventspils, 32-Jelgava, 42- Jūrmala, 43-Rīga/53-Ainaži, 44-Alūksne/45-Balvi/54-Valka, 33-Ogre, 34-Jēkabpils/24-Daugavpils.

 

Valsts ģeoloģijas dienesta žurnāla "Latvijas ģeoloģijas vēstis" 1.-12. numurs. Publikācijas ir patreiz vienīgais ģeoloģiska satura rakstus apkopojošs izdevums Latvijā. Raksti ir izmantojami kā izziņas avots par jaunākajiem pētījumiem, un to rezultātiem ģeoloģijas, paleoģeogrāfijas, stratigrāfijas, paleontoloģijas u.c. jomās. 

Ulsts V. Baltijas jūras Latvijas krasta zona. Red. A.J. Brangulis. Rīga, VĢD, 1998, 96 lpp. Pielikumā: Baltijas jūras un Rīgas līča krasta zonas litoloģiski-ģeomorfoloģiskā karte. Mērogs 1:200 000.

Grāmatā sniegts jūras krasta apraksts, aplūkotas smilšainā materiāla pārvietošanās īpatnības, veikta krasta zonas rajonēšana, prognozētas tā iespējamo izmaiņu tendences. Raksturotas dažu saimnieciskās darbības veidu īpatnības sarežģītos krasta zonas apstākļos. Izdevums paredzēts speciālistiem, kuru darbība ir saistīta ar jūras krastu un seklūdens joslu, kā arī studentu un citu lasītāju lokam informācijas ieguvei par Baltijas jūras Latvijas krastu.

Levins I., Levina N., Gavena I. Latvijas pazemes ūdeņu resursi . I. Dzilnas redakcija. Rīga, VĢD, 1998, 24 lpp.

Izdevums paredzēts plašam lasītāju lokam ar mērķi iepazīstināt ar Latvijas hidroģeologu pētījumu rezultātiem vairāku desmitu gadu laikā. Tajā rodams Baltijas artēziskā baseina īss hidroģeoloģiskais raksturojums, apkopota vispārīga informācija par Latvijas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, pazemes ūdeņu resursu un ķīmiskā sastāva veidošanās likumsakarībām, dabiskajiem un antropogēnajiem procesiem pazemes hidrosfērā, un to radītajām izmaiņām, pazemes ūdeņu pašreizējo izmantošanu un perspektīvām.

Latvijas zemes dzīļu resursi. V. Segliņa un A.J. Branguļa redakcija. 2. izdevums – Rīga, Valsts ģeoloģijas dienests, 2001., 32 lpp.

Izdevums paredzēts plašam lasītāju lokam ar mērķi sniegt ieskatu Latvijas ģeologu pētījumu rezultātos, kuri veikti vairāku gadu desmitu laikā. Tajā ir rodams īss Latvijas zemes dziļu raksturojums, apkopota informācija par zemes dzīlēs apzinātajiem resursiem, gan tādiem tradicionālajiem derīgajiem izrakteņiem kā pazemes ūdeņi, būvmateriālu izejvielas, kūdra un sapropelis, gan tikai tuvākā vai tālākā nākotnē perspektīviem resursiem kā ogļūdeņraži (nafta), zemes siltums, struktūras dabas gāzes glabāšanai, gan arī par maz izplatītiem izrakteņiem (brūnogles, limonītu dzelzsrūdas, dimanti, urāna rūdas, reto un krāsaino metālu iezīmes), kuru izmantošana ir visai problemātiska.

 

Konšins G. Latvijas ģeoloģisko karšu katalogs. Redaktori: A.J. Brangulis, A. Reuta

Kalogā ir sniegta publicēto un nepublicēto ģeoloģisko, hidroģeoloģisko, ģeofizikālo, ģeomorfoloģisko u.c. karšu bibliogrāfiskā informācija. Kartes sagatavotas Latvijas teritorijas ģeoloģiskās kartēšanas un tematisko darbu rezultātā.

 

Pirmo reizi atsevišķā izdevumā apkopoti ģeoloģisko pētījumu rezultāti par vienu no lielākajām Latvijas Zemes dzīļu bagātībām – dolomītu, ko tautā dēvē arī par plienakmeni vai radzi. Dolomīts ir plaši pieprasīta būvmateriālu izejviela un ieguves apjomu ziņā tas atpaliek tikai no smilts un grants. Visbiežāk dolomītu lieto šķembu ražošanai, kuras izmanto ceļu būvē, un kā betona pildvielu. Dolomīts ir arī izturīgs būvakmens un dekoratīvs apdares materiāls. Aprakstītas arī citas dolomīta lietošanas iespējas. Izpētīto dolomīta atradņu krājumi nodrošinās vēl vairākas cilvēku paaudzes. Grāmata paredzēta plašam interesentu lokam: Zemes dzīļu izmantotājiem, pašvaldību darbiniekiem, ģeologiem, vides speciālistiem, studentiem un citiem. Skaisti ilustrētā grāmata ir labs suvenīrs Latvijas viesiem un ārvalstu ģeologiem.

State Geological Survey of Latvia in 2002 . 

Anuual reports also available for following years :

Īss valsts ģeoloģijas dienesta darba pārskats angļu valodā.

Akmens tēlniecībā un arhitektūrā "Brīvības piemineklis" . Reprezentatīvs buklets par Brīvības pieminekli un tā veidošanā izmantotajiem materiāliem.

Zelčs V., Markots A. Ģeoloģiskās informācijas izmantošana teritorijas attīstības plānošanā. Rīga, VĢD, 1999, 123 lpp. 

Darbā ir apkopoti pētījumu rezultāti par ģeoloģiskās informācijas saturu, sagatavošanu un izmantošanu teritorijas attīstības plānošanā. Šī publikācija sniedz iespēju plašam lasītāju lokam iepazīties ar ģeoloģiskās informācijas lomu teritorijas plānošanas procesā.

 

 

A. Lācis, Rietumlatvijas kūdras resursi. Darbā apkopota informācija par Rietumlatvijas kūdras resursiem un to izmantošanas iespējām. Izklāstīta kūdras atradņu izpētes vēsture. Dots kūdras krājumu sadalījums pa administratīvajiem rajoniem un pagastiem. Raksturoti aizsargājamie purvi.

 

Atjaunots 2005. gada augusts

Kur mēs atrodamies

Eksporta iela 5, Rīga LV-1010

Tālr: 7 320 379

Fakss: 7 333218

e-pasts: vgd@vgd.gov.lv

Reģ. Nr. 90000090840

Latvijas Banka, kods LACBLV2X

konts LV65TREL2210180070000