Sākums > Latvijas ūdenskritumi > Viktors Grāvītis

Atpakaļ

Viktors Grāvītis, “Ūdenskritumi”

RAKSTS 1989. GADA DABAS UN VĒSTURES KALENDĀRĀ

Sākums
Latvija
Ārvalstis
Izcelsme
Par lapu

Mūsu lielākais ūdenskritums pēc ūdens caurteces un reizē arī pēc platuma ir Kuldīgas rumba. Augstums sasniedz 1,90 m. Venta nograuzusi irdenākos augšdevona Salaspils svītas merģeļainos un mālainos nogulumus, līdz sasniegusi Pļaviņu svītas cietos dolomītus, kuriem Venta šeit krīt pāri un tad iegraužas Amatas svītas smilšainajos nogulumos.

Nākošā pēc platuma ir Abavas rumba pie Sabiles. Tā ir 30 m plata, pakāpienveidīga un pa visiem pakāpieniem kopā 1,10 m augsta.

Savukārt augstākais ūdenskritums Latvijā ir Grūbe Vaidavā pie Apes. Šeit pa pazemi iestiepjas tie paši Pļaviņu svītas cietie dolomīti. Vaidavas labajā krastā ir redzams, ka dolomītu slāņi šeit ieguļ slīpi - dienvidu virzienā tie iegrimst par 5 grādiem. Ūdenskritumu veido divas pakāpes, kopā 4,30 m. Platums 12 m. Kad šeit darbojās ūdensdzirnavas, dolomīti pašā ūdenskrituma vietā nostiprināšanas nolūkā tika apmūrēti. Līdzīgs ir Alekša upītes jeb Sūrupītes ūdenskritums Kuldīgā pie senajām dzirnavām, arī Pļaviņu svītas dolomītos, 4,15 m augsts, 8 m plats, augšdaļā apmūrēts.
Dabiski izteiksmīgākais ir apakšējais ūdenskritums Īvandes upē pie Rendas, ar lielāku augstuma attiecību pret platumu - 2 m augsts, 9 m plats - tas ir pilnīgi vertikāls un mākslīgi neapdarināts. Izveidojies tajos pašos dolomītos, kur iepriekšminētie. Turpat netālu ir augšējais Īvandes ūdenskritums pie Valdātiem - 1,70 m augsts un 5 m plats.
Visvairāk ūdenskritumu (seši) ir Ventas baseina upēs Kuldīgas apkārtnē un Abavas baseinā Sabiles un Rendas apkārtnē (arī seši), visi Pļaviņu svītas dolomītos.

Augšdevona Daugavas svītas dolomītos patlaban lielākie ir Skanstinieku upītes augšējais ūdenskritums Gostiņos pie Pļaviņām - 0,60 m augsts un 4 m plats - un viens no Vizlas upes lejteces ūdenskritumiem Virešu apkārtnē - 0,5 m augsts un 10 m plats.

Cietā augšdevona Amatas svītas smilšakmenī lielākais un augstākais ūdenskritums ir “Ķegums” Siguldas nomalē, Daudas upē pie Klētniekiem, 1,5 - 2 m platumā, ar divām - 0,50 un 1,80 m augstām pakāpēm. Augšdevona Ogres svītas dolomītsmilšakmeņos augstākais ūdenskritums ir Rumbiņa Rumbiņas upē pie Lielvārdes ar virsējo 0,30 m augsto un apakšējo 1,80 m augsto terasi, platums 2 m. Permas sistēmas kaļķakmeņos starp Saldu un Skrundu, Bukupē, pie autobusu pieturas “Nākotne”, ir divi ūdenskritumi, 5 m plati. Augšējais ir 0,30 m augsts, desmit metru tālāk - apakšējais, 0,4 m augsts, bet, kad ūdens līmenis ir zems, - 1 m augsts.

Vietām, piemēram, Riežupē Kuldīgas tuvumā, tāpat Kalamecu gravā pie Gaujienas, ir gan mazi, gan arī pavisam mazi ūdenskritumi - 10 - 20 cm augsti, kuri drīzāk būtu jāsauc par ūdenskritumiņiem. Citviet, piemēram, kādā mazā Abavas pietekā netālu no Mazrendas Klintīm 2,50 m augstumā vai Kaupiņu pilskalna tuvumā Lojas upē no kreisā sānu strautiņa 2 m augstumā tek pavisam maza strūkliņa. Tādus varētu nosaukt par ūdentiņkritumiem. Un, beidzot, gar upju malām no avotiņiem un urdziņām vietām nāk “ūdentiņkritumiņi”.

Visjaunākais ir Vesetas ūdenskritums, kas atrodas 9 km no Pļaviņām uz Madonas pusi Daugavas svītas dolomītos. Tas veidojies, rokot un izspridzinot Vesetai jaunu gultni. Zvejas cienītāju protesta dēļ, bet par sarūgtinājumu dabas skaistuma cienītājiem ap 10 m platais ūdenskritums ir stipri pazemināts, un tagad tas ir vairs tikai ap 0,5 m augsts.