Ūdenskritumu veidi Latvijā

Ūdenskritumu klasifikācija var likties maznozīmīga līdz brīdim, kad esat nolēmuši noskaidrot, kurš ir Latvijas augstākais ūdenskritums. Kurš tad ir augstākais - varbūt ap 14 metrus augstais Mazās Kautraka gravas sānu ūdenskritums (attēlā redzama tikai apakšējā kaskāde)? Bet tajā ūdens līst varbūt tikai dažas nedēļas gadā, bet pārējā laikā tur nav īsti ko redzēt. Varbūt ap 7 metrus augstie ūdenskritumi pār laukakmeņiem Dāvida dzirnavās? Taču šeit ūdens nebūt nekrīt vertikāli - vai tas maz ir ūdenskritums?
Autors piedāvā šādu klasifikāciju - varbūt Jums arī tā šķitīs pieņemama:

Klasisks ūdenskritums

Klasiska ūdenskrituma platums ir līdzīgs vai lielāks par tā augstumu. Pieļaujamas nelielas kaskādes. Manuprāt, šāda ūdenskrituma augstumam jābūt vismaz 0,5 m.
Klasiskie ūdenskritumi ir sava veida ūdenskritumu karaļi. Augstākie Latvijas klasiskie ūdenskritumi ir applūdināti vai arī pārveidoti (Vaidavas Grūbe). Pašlaik izcilākie šāda veida ūdenskritumi Latvijā ir Īvandes Lielā rumba, Daudas ūdenskritums, Ieriķupītes lielais ūdenskritums.

Strauta ūdenskritums (leduskritums)

Strauta ūdenskrituma platums ir ievērojami mazāks par augstumu. Būtu pārmērīgi uzskaitīt šādus ūdentiņkritumus (sk. V. Grāvīša rakstu), ja to augstums nepārsniedz 1 - 1,5 metrus. Latvijas augstākie ūdenskritumi ir tieši strautu ūdenskritumi. Gribētos redzēt, kā gāžas ūdens gar kādu klinti dabas rezervātā Daudas ielejā - šeit ūdenskrituma augstums ir vismaz 8 metri. Ir vairāki vēl augstāki ūdenskritumi, kuri atrodas rezervātos. Strautu ūdenskritumi nereti lielāko daļu gada ir sausi. Taču ziemā šeit tek nelielas tērcītes, kuras sala laikā sasalst lāstekās, pamazām izveidojot milzīgu ledus aizkaru. Šādu dabas pieminekli dēvē par leduskritumu, un tā augstums var būt Latvijas apstākļiem ļoti liels - arī vairāk, kā 10 metri. Skaisti leduskritumi veidojas vietās, kur strauti krīt pār vertikālām klintīm, piemēram Braslas ielejā, Ziemeļkurzemē.

Kaskādu ūdenskritums

Šādā ūdenskritumā ūdens līst pār vairākām nelielām kāplītēm - tas nekrīt vertikāli bet it kā nolīst pa dabas izveidotām trepēm. Raksturīgs kaskādu ūdenskritums ir Veģupītes ūdenskritums. Kaskādu ūdenskritumi nav reti, bet vairumā gadījumu tie nav tik interesanti (ūdenskritums Ogres pietekā pie Glāžšķūņa).
.

Kāple

Kāples platums daudzkārt pārsniedz tās augstumu. Par Latvijas izcilāko kāpli varētu saukt Ventas Rumbu - tomēr tās augstums Latvijas apstākļiem ir pietiekams, lai to varētu saukt arī par ūdenskritumu. Līdzīgi ir arī ar Abavas Rumbu. Pārējās šajā mājaslapā uzskaitītās kāples laikam gan šķitīs interesantas tikai nedaudziem - lai gan ne katrs zina, ka kāples ir redzamas Daugavā un Amatā.

Krāces

Vietām Latvijas upes un strautiņi šķērso dabiskus laukakmeņu krāvumus. Šeit ūdens nevar tik ātri izskalot gultni. Aiz laukakmeņu krāvuma ūdens parasto augsni paspējis aizskalot, un izveidojis dziļāku ieleju, kurā tagad krākdams pāri laukakmeņiem krīt upes ūdens. Visas Latvijas krāces šajā mājaslapā pat neesmu domājis uzskaitīt - taču ievērojamākās un skaistākās gan ir vērts pieminēt un apskatīt. Latvijas izcilākās upju krāces, iespējams, ir Brāžu krāces Ogres augštecē, Ērgļu pagastā. Šeit upe gāžas pāri laukakmeņiem ap 2 kilometrus garā posmā. Brāžu krāču lejasdaļā Ogrē ieplūst nelielā Vēģerupīte - arī šis strautiņš ap 70 metrus garā posmā gāžas pāri milzīgam laukakmeņu krāvumam. Neticami skaista vieta...