Ūdenskritumu klasifikācija var likties maznozīmīga līdz brīdim, kad esat nolēmuši noskaidrot, kurš ir
Latvijas augstākais ūdenskritums. Kurš tad ir augstākais - varbūt ap 14 metrus augstais Mazās Kautraka
gravas
sānu
ūdenskritums (attēlā redzama tikai apakšējā kaskāde)? Bet tajā ūdens līst varbūt tikai dažas nedēļas
gadā, bet pārējā laikā tur nav īsti ko redzēt. Varbūt ap 7 metrus augstie
ūdenskritumi
pār laukakmeņiem Dāvida dzirnavās? Taču šeit ūdens nebūt nekrīt vertikāli - vai tas maz ir ūdenskritums?
Autors piedāvā šādu klasifikāciju - varbūt Jums arī tā šķitīs pieņemama:
Klasisks ūdenskritums

Klasiska ūdenskrituma platums ir līdzīgs vai lielāks par tā augstumu. Pieļaujamas nelielas kaskādes. Manuprāt,
šāda ūdenskrituma augstumam jābūt vismaz 0,5 m.
Klasiskie ūdenskritumi ir sava veida ūdenskritumu karaļi. Augstākie Latvijas klasiskie ūdenskritumi ir
applūdināti vai arī pārveidoti
(
Vaidavas
Grūbe). Pašlaik izcilākie šāda veida ūdenskritumi Latvijā ir
Īvandes
Lielā rumba,
Daudas ūdenskritums,
Ieriķupītes lielais
ūdenskritums.
Strauta ūdenskritums (leduskritums)

Strauta ūdenskrituma platums ir ievērojami mazāks par augstumu. Būtu pārmērīgi uzskaitīt šādus ūdentiņkritumus
(sk.
V. Grāvīša rakstu), ja to augstums
nepārsniedz 1 - 1,5 metrus. Latvijas augstākie ūdenskritumi ir tieši strautu ūdenskritumi. Gribētos redzēt, kā
gāžas ūdens gar kādu klinti dabas rezervātā
Daudas ielejā
- šeit ūdenskrituma augstums ir vismaz 8 metri. Ir vairāki vēl augstāki ūdenskritumi, kuri atrodas rezervātos.
Strautu ūdenskritumi nereti lielāko daļu gada ir sausi. Taču ziemā šeit tek nelielas tērcītes, kuras sala
laikā sasalst lāstekās, pamazām izveidojot milzīgu ledus aizkaru. Šādu dabas pieminekli dēvē par
leduskritumu, un tā augstums var būt Latvijas apstākļiem ļoti liels - arī vairāk, kā 10 metri.
Skaisti leduskritumi veidojas vietās, kur strauti krīt pār vertikālām klintīm, piemēram
Braslas ielejā,
Ziemeļkurzemē.
Kaskādu ūdenskritums

Šādā ūdenskritumā ūdens līst pār vairākām nelielām kāplītēm - tas nekrīt vertikāli bet it kā nolīst pa dabas
izveidotām trepēm. Raksturīgs kaskādu ūdenskritums ir
Veģupītes
ūdenskritums. Kaskādu ūdenskritumi nav reti, bet vairumā gadījumu tie nav tik interesanti (ūdenskritums
Ogres pietekā
pie Glāžšķūņa).
.
Kāple

Kāples platums daudzkārt pārsniedz tās augstumu. Par Latvijas izcilāko kāpli varētu saukt
Ventas
Rumbu - tomēr tās augstums Latvijas apstākļiem ir pietiekams, lai to varētu saukt arī par ūdenskritumu.
Līdzīgi ir arī ar
Abavas
Rumbu. Pārējās šajā mājaslapā uzskaitītās kāples laikam gan šķitīs interesantas tikai nedaudziem - lai
gan ne katrs zina, ka kāples ir redzamas
Daugavā un
Amatā.
Krāces

Vietām Latvijas upes un strautiņi šķērso dabiskus laukakmeņu krāvumus. Šeit ūdens nevar tik ātri
izskalot gultni. Aiz laukakmeņu krāvuma ūdens parasto augsni paspējis aizskalot, un izveidojis
dziļāku ieleju, kurā tagad krākdams pāri laukakmeņiem krīt upes ūdens. Visas Latvijas krāces šajā
mājaslapā pat neesmu domājis uzskaitīt - taču ievērojamākās un skaistākās gan ir vērts pieminēt un
apskatīt. Latvijas izcilākās upju krāces, iespējams, ir
Brāžu krāces Ogres
augštecē, Ērgļu pagastā. Šeit upe gāžas pāri laukakmeņiem ap 2 kilometrus garā posmā. Brāžu krāču
lejasdaļā Ogrē ieplūst nelielā
Vēģerupīte
- arī šis strautiņš ap 70 metrus garā posmā gāžas pāri milzīgam laukakmeņu krāvumam. Neticami skaista vieta...

Literatūrā izslavētās Vizlas septiņu ūdenskritumu kaskādes apmeklējums sagādāja nelielu vilšanos. Šī vieta
ir ļoti skaista, bet lietas ir jāsauc īstajos vārdos - manuprāt, te nav neviena ūdenskrituma, tikai dažas
kāplītes un krācītes.

Ziemā šo nelielo smilšakmens nišu Slīteres Zilo kalnu pakājē aizsedz neparasts ledus aizkars.

Vasarā Mazā Kautraka grava ir klusa - pār vertikālajām klintīm negāžas 14 metru augsts ūdenskritums.