Bieži ūdenskritumi veidojas tad, kad virs trauslāka vai mīkstāka ieža (smilšakmens, merģelis) uzguļ noturīga
ieža (lodīšu smilšakmens, dolomīts) slānis. Raksturīgi piemēri ir
Trejrumbiņa
vai
Jodupītes
Lielais ūdenskritums.
Zem šāda ūdenskrituma trauslākajos iežos izveidojas dobums - niša.
Noturīgā ieža slānim ik pa laikam nogrūstot ūdenskritums atkāpjas pret straumi. Tādēļ bieži
vien ūdenskritums ar laiku paliek aizvien zemāks - piemēram tad, kad noturīgais slānis ieguļ horizontāli,
un upes gultne, būdama nedaudz ieslīpa, ūdenskritumam atkāpjoties, paceļas aizvien tuvāk šim slānim.
Ir arī gadījumi, kad ūdenskritums nesasniedz mīkstākus iežus - tad parasti neveidojas viens vertikāls kritums.
Ūdens nolīst pār daudzām sīkākām mazāku slānīšu veidotām kāplītēm
(
Veģupītes ūdenskritums).
Laika gaitā arī šīs kāplītes atkāpjas pret straumi. Pa labi attēlots gadījums, kad šīs kāplītes attālinās viena no
otras un upes gultne pamazām izlīdzinās.
Ūdenskrituma degradācija - 1. variants
Krītošā ūdens enerģija ūdenskrituma pamatnē veido dziļāku bedri.
Pamazām noturīgo slāni balstošais iezis tiek izskalots.
Nogrūst noturīgā ieža gabals, ūdenskritums nedaudz atkāpjas. Iepriekšējā ūdenskrituma bedre tiek aizpildīta,
un atkāpjoties pret straumi ūdenskrituma augstums samazinās.
Ūdenskrituma degradācija - 2. variants
Ūdens krīt pār daudzām izturīga ieža slāņu veidotām kāplītēm, nesasniedzot mīkstāko iezi.
Dažādie ieža slāņi tiek izskaloti dažādā ātrumā. Šeit kāples pamazām attālinās viena no otras.
Kāples viena no otras ir tik tālu, ka ūdenskritums vairs neveidojas - tikai neizteiktas krācītes.
Iespējams, kādreiz Nurmižu ūdenskritums (Rīgas rajona Siguldas pagasts) bijis augstāks.
Pārsimts metrus lejpus Ventas Rumbai upē ir mazāka kāplīte. Iespējams,
te kādreiz bijis viss ūdenskritums. Bet tāpat iespējams, ka šī kāplīte veidojas tieši tagad.
