Ūdenskrituma augstumu un izskatu lielā mērā nosaka ieži, kuru dēļ tas radies. Zemāk variet iepazīties ar
Latvijai raksturīgajiem iežiem - ūdenskritumu veidotājiem.
Dolomīts
Kaļķakmens Smilšakmens
Lodīšu smilšakmens Morēna
Kūdra
Dolomīts
Attēlā redzamie skaistie dolomīti ir no tā paša slāņa, kas veido vairākas
kāples Vizlas upē
Alūksnes rajona Virešu pagastā.
Daļa ģeologu dolomītu tiecas uzskatīt par kaļķakmens paveidu, tomēr Latvijā dolomītu un kaļķakmeni uzskata par
dažādiem iežiem. “Uz aci” dolomītu no kaļķakmens neatšķirt - nepieciešama ķīmiskā analīze. Dolomīta
sastāvā ir magnijs [ieža ķīmiskais sastāvs - CaMg(CO
3)
2], kura kaļķakmenī nav.
Dolomīti ir Latvijas izturīgākie upēm pieejamie pamatieži, un tajos veidojušies Latvijas ievērojamākie ūdenskritumi -
Ventas Rumba,
Abavas Rumba,
Īvandes
ūdenskritumi,
Ieriķupītes ūdenskritumi, Pērses ūdenskritums un citi. Vairums Abavas ielejas un Alūksnes rajona ūdenskritumu ir
veidojušies tieši dolomītos. Dolomīti veidoja arī applūdinātos Daugavas ielejas ūdenskritumus, no kuriem tagad
apskatāms tikai
Skanstupītes ūdenskritums. Arī Gaujas senielejā dolomīti veido vairākus ūdenskritumus.
Kaļķakmens
Attēlā - līdzās
Bukupes
ūdenskritumam Saldus rajona Zirņu pagastā atrodas, iespējams, Latvijas augstākie dabiskie kaļķakmens atsegumi
- tie ir ap 4 metrus augsti.
Kaļķakmens ķīmiskais sastāvs it kā ir vienkāršāks - atšķirībā no dolomīta te nav magnija. Ieža ķīmiskais sastāvs
- CaCO
3. Taču Latvijā kaļķakmens atsegumi sastopami tikai Dienvidkurzemē.
Vienīgais autoram zināmais Latvijas ūdenskritums, kas veidojies uz kaļķakmens, ir Bukupes ūdenskritums -
patiesībā jau tikai nelielas kāplītes.
Smilšakmens
Attēlā - smilšakmens atseguma pamatnes tuvplāns Vidzemes jūrmalā. Šeit atsegtajiem Burtnieku svītas smilšakmeņiem
raksturīga koši sarkanbrūna krāsa, taču saulrietā tā kļūst koši sarkana. Savukārt klints pamatnē jūra un vējš
izgulsnējuši tīras granātu smiltis violetā krāsā. Acis žilbst...
Smilšakmens veidots no smilts graudiņiem, kuri dabiski sacementēti - Latvijā ar dolomītu vai ar kaļķakmeni.
Latvijas smilšakmens ir samērā trausls - tāpēc lielākas upes uz tā neveido ūdenskritumus. Tomēr tieši smilšakmenī
veidojušies Latvijas izcilākie strautu ūdenskritumi, piemēram ap 14 metrus augstais ūdenskritums
Mazajā
Kautraka gravā, vai īpatnējais ūdenskritums
Lojas krastā.
Smilšakmens kalpo par pamatu arī
ūdenskritumam Vidzemes jūrmalā. Vairums
leduskritumu
veidojušies uz smilšakmens atsegumiem.
Lodīšu smilšakmens
Attēlā - smilšakmens lodītes zem
Lielās Kautraka gravas ūdenskrituma.
Lodīšu smilšakmens ir ievērojami izturīgāks kā parasts smilšakmens - tas satur vairāk kaļķa cementa - gluži kā
betons, kurā izmantota smilts. Lodīšu smilšakmens bieži veidojas tur, kur smilšakmens slāņiem uzguļ dolomīta vai
kaļķakmens slāņi - bieži ūdens vienkārši “piesūcina” smilšakmens augšējo daļu ar izšķīdušo kaļķi.
Lodīšu smilšakmens bieži sastāv no nelielām lodītēm - pat vairākus centimetrus lielām.
Lodīšu smilšakmens veidojis vairākus no Gaujas nacionālā parka skaistākajiem ūdenskritumiem -
Daudas ūdenskritumu,
Jodupītes Lielo
ūdenskritumu. Šie ūdenskritumi samçrā viegli izskalo zem cietākā slāņa esošo trauslo smilšakmeni un veidojas
pārkares. Arī Ziemeļkurzemē daži ūdenskritumi līst pār sacementētu smilšakmeni - piemēram
Pilsupes (Jaunvilku)
ūdenskritums.
Morēna
Attēlā - morēnas atsegums Daugavas krastā Rīgas rajona Daugmales pagastā. Šeit gan tuvumā nav ūdenskritumu.
Morēna veidojas kūstot ledājam. Ledū ir iesalušas dažāda izmēra iežu atlūzas - no vislielākajiem laukakmeņiem
līdz vissmalkākajām māla daļiņām un ledū izšķīdušajam kaļķim - tās visas pēc ledus kušanas veido morēnu.
Ar šo iezi Latvijas upes pēc ledāja atkāpšanās saskārās vispirms - tad varbūt šeit bija daudz ūdenskritumu,
kuri krita pār morēnu. Tagad šis padevīgais iezis reti veido ūdenskritumus - pie tādiem pieskaitāms Dūkupju
ūdenskritums Liepājas rajona Bārtas pagastā. Šis ūdenskritums, protams, diezgan strauji atkāpjas un ilgi
nepastāvēs. Uz neilgu laiku morēnas ūdenskritumi veidojas arī citur, piemēram, Vidzemes jūrmalā, Staldzenes
stāvkrastā pie Ventspils.
Kūdra
Attēlā - kūdras purvs Soomaa nacionālajā parkā Igaunijā. Ģeoloģiski neilgā laika posmā - ap 10 000 gados -
daba šeit izveidojusi vairāk, kā 10 metrus biezu kūdras slāni.
Kūdra veidojas īpašos apstākļos Zemes mērenās joslas augstajos purvos. Tā sastāv no dabiskos procesos
pārveidotām augu atliekām. Kūdra neapšaubāmi ir mīksta, taču Latvijā ir pārsteidzoši ūdenskritumi, kas
veidojušies uz kūdras.
Pār kūdru krīt
Dzērves - Bērziņu avotu augšējais ūdenskritums. Ar roku pataustot, ūdenskritumu veidojošā kūdra bija mīksta -
autoram tā arī īsti nekļuva skaidrs, kā šāds ūdenskritums var pastāvēt.
Autoram ir ziņas, ka Latvijā vēl ir citi kūdras ūdenskritumi, kuru augstums ir arī lielāks.
