Sākums > Ūdenskritumi ārvalstīs > Pasaules lielākie ūdenskritumi > Viktorijas ūdenskritums

Back

Viktorijas ūdenskritums

GRANDIOZĀKAIS KRĪTOŠA ŪDENS AIZKARS PASAULĒ

Sākums
Latvija
Ārvalstis
Izcelsme
Par lapu
Augstums: Pretrunīga informācija - ūdenskrituma maksimālais augstums ir no 99 metriem līdz 111 metriem
Platums: 1708 metri
Upe: Zambezi
Atrašanās vieta: Zambijas un Zimbabves robeža, ap 10 kilometrus no Livingstonas pilsētas
Ūdens daudzums: Lietus perioda laikā - 8 300 kubikmetri sekundē, sausajā periodā - 166 kubikmetri sekundē.
Apraksts:
Lietus periodā - februārī un martā - pār plašo bazalta plato izpletusies Zambezi upe plūst cauri savannai, atgādinot milzīgu, lēnu plūstošu ezeru. Un pēkšņi notiek brīnums - minētais “ezers” krākdams gāžas šaurā bezdibenī, kas atgādina ar nazi iešķeltu rētu šķērsām pāri upes gultnei. 8 300 kubikmetru palu ūdens ik sekundi krīt ap 100 metru augstumā un 1700 metru platumā, veidojot pasaules grandiozāko ūdens aizkaru. Netālās Viktoria Falls pilsētiņas viesnīcās uzmācīgi grab krūzēs aizmirstas karotītes un čīkst logu rāmji, virs ūdenskrituma paceļas grandiozs tvaiku mākonis, kuru var redzēt pat 30 kilometru tālumā. Krāšņas varavīksnes var vērot ne tikai saulainā laikā bet arī pilnmēness naktīs. Šai laikā tūrists te tik daudz neredzēs - ūdenskritums ir tīts milzīgā miglas un lietus mākonī. Labāk atbraukt maijā - jūnijā, kad ir mazāk ūdens. Taču arī tad neizdosies atrast nevienu skatu punktu, no kura varētu pārredzēt visu ūdenskritumu - tas ir pārāk liels.
Pienāk novembris un pie Viktorijas ūdenskrituma jau ir krietni klusāk - ūdens ir ap 50 reizes mazāk. Krītoties ūdens līmenim ir parādījušās daudzas nelielas saliņas, sašķeļot ūdens aizkaru daudzos mazākos pavedienos. Ūdenskritums ir kļuvis augstāks, jo ūdens tagad paspēj aizplūst aptuveni 80 metrus platās aizas, tajā neuzkrājoties.
Tāpat, kā vairāki citi pasaules izcilie ūdenskritumi, arī Viktorijas ūdenskritums veidojies uz milzīga juras laikmeta bazalta plato malas. Pirms aptuveni 2 miljoniem gadu tektonisku procesu rezultātā šis bazalta plato - Makgadikgadi bazalta formācija - cēlās uz augšu, pamazām virzot Zambezi upi tuvāk lielai lūzuma zonai. To sasniegusi, Zambezi upes sāka veidot jaunu gultni šajā plaisā, veidojot tajā grandiozus ūdenskritumus. Ap astoņus kilometrus garajā Zambezi aizā var saskaitīt vēl septiņas senu ūdenskritumu vietas - ik pa laikam upe ir “pārlēkusi” uz jaunu ūdenskritumu augstāk pa straumi. Patreizējais ūdenskritums eksistē aptuveni 100 000 gadus. Arī pašlaik Zambezi veic “sagatavošanās darbus” nākamajam ūdenskritumam - tas visdrīzāk veidosies ap Velna ūdenskritumu (Devil's Cataract) Zimbabves teritorijā. Tad tagadējais ūdenskritums būs vien sausa, augsta klints Zambezi krastā.
Zambezi upe šeit plūst cauri salīdzinoši sausai savannai. Taču Viktorijas ūdenskritums ir spējis izmainīt arī dzīvo dabu - pastāvīgie ūdenskrituma tvaiki ap to ļāvuši izveidoties unikāliem lietusmežiem - trauslai un neparastai ekosistēmai. Viktorijas ūdenskritums nošķir arī atšķirīgus zivju sugu kompleksus Zambezi upē augšpus un lejpus ūdenskrituma.
Cilvēks un ūdenskritums:
Ūdenskrituma apkaime vienmēr ir bijusi pievilcīga dzīves vide dažādiem dzīvniekiem... arī cilvēkam. Ūdenskrituma tuvumā atrastas trīs miljonus gadu senas Homo habilis - mūsdienu cilvēkam tuvu radniecīgas sugas - atliekas. Tad, visdrīzāk, ūdenskrituma vēl nebija. Pie ūdenskrituma atrasti arī ap 50 000 gadus seni cilvēku veidoti akmens rīki, ap to ir bagātīgas dažādu vissenākās vēstures periodu atliekas. 1855. gadā kololo cilts virsaitis Sekeletu pie ūdenskrituma atveda pirmo balto cilvēku - izcilo ceļotāju un humānistu Dāvidu Livingstonu. Livingstons vēlāk rakstīja: "Uz tik brīnišķīgiem skatiem noteikti noraugās enģeļi savā lidojumā". Kololo cilts dēvēja ūdenskritumu par Mosi-oa-Tunya - “Dūmi, kas dārd”. Livingstons ar interesi vēroja arī Kalai saliņu pie ūdenskrituma - tajā atradās kololo cilts virsaišu kapi, kurus rotāja ap 70 ziloņu ilkņi. Livingstons pārdēvēja ūdenskritumu tālaika Britu impērijas karalienes Viktorijas vārdā.
Brīnišķīgais dabas piemineklis kā magnēts vilināja tūristus. Stingrā angļu pārvaldībā tika plānota dabas pieminekļa tālākā attīstība, nesagraujot tā dabisko pievilcību. Netālu no ūdenskrituma izveidojās Victoria Falls pilsētiņa ar lepnām viesnīcām un citu tūrisma infrastruktūru.
Politiskās situācijas stabilizācija Āfrikas dienvidu daļā pamazām atnes uzplaukumu arī Viktorijas ūdenskrituma apkaimē, te ierodas aizvien vairāk tūristu, aizvien vairāk vietējo iedzīvotāju atrod šeit darbu. Ūdenskrituma apkaime kļūst par sava veida ekstrēmo sporta veidu Āfrikas centru. Pamazām zūd mežonīgās Āfrikas romantika un tās vietā stājas ierastā Rietumu civilizācija. Cilvēki no visas Zimbabves cenšas pārcelties uz bezmaz mierīgāko šīs valsts “saliņu” - Victoria Falls pilsētiņu, pamazām radot pārapdzīvotībai un nekontrolētai attīstībai raksturīgas problēmas.
1989. gadā Zambijas puses Mosi-Oa-Tunya nacionālais parks iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā.
Saites
- www.destinationzambia.com - lapa par tūrisma iespējām Livingstonas pilsētā un tās apkaimē, īpaša uzmanība pievērsta Viktorijas ūdenskritumam;
- www.zambezi.com/vicfall.html - praktiska informācija ūdenskrituma apmeklētājiem;