Augstā ūdens temperatūra, lielais spiediens
dziļi pazemē, piesātinājums ar ogļskābo gāzi ļauj pazemes ūdenim šķīdināt vielas, kuras “ikdienišķais”,
virszemes ūdens šķīdina
slikti.
Kad šāds ar silikātu, karbonātu vai citiem sāļiem un ķīmiskajiem savienojumiem bagāts ūdens sasniedz virszemi, tas strauji
mainās. Karstie ūdeņi atdziest, ūdens strauji zaudē ogļskābo gāzi. Dabas likumi
nosaka to, ka lielāko daļu izšķīdušo sāļu avoti “atstāj” savā gultnē netālu no izplūšanas vietas - sāļi izgulsnējas gan
tāpēc, ka ķīmiskos procesos tie pārvēršas par nešķīstošiem savienojumiem, gan arī tāpēc, ka, strauji atdziestot, ūdens vairs nespēj
uzturēt tik augstu sāļu koncentrāciju. Šādā procesā izgulsnētu kaļķakmens iezi sauc par
travertīnu.
Šādi ķīmiskie procesi ir vērojami Latvijas avotos -
Dāvida dzirnavu avoti, īpaši nekavējoties,
turpat uz vietas
izgulsnē nešķīstošus dzelzs savienojumus, kuri radušies saskarē ar skābekli. Nereti paša avota izgulsnētās vielas veido konusveida
pacēlumu ap avota izplūdes vietu. Laika gaitā šāds konuss pamazām paceļas aizvien augstāk. Vieni no lielākajiem Latvijas avotu
veidotajiem konusveida pacēlumiem ir
Susku avotu veidotās
reljefa formas netālu no Durbes ezera Liepājas rajonā.
No šāda paugura virsotnes izplūstošais ūdens nolīst pār tā nogāzēm, izgulsnējot aizvien jaunus nogulumus. Laika gaitā paugura
nogāzēs sāk veidoties ļoti interesanti mazi baseiniņi, kuru gultnē izgulsnējas sāļi. Pār šo baseiniņu malām līstošais ūdens nokļūst
nākamajā baseiniņā, drusku pakavējas, nedaudz atdziest, bagātinās ar skābekli, izgulsnē sāļus, tad atkal nolīst dažus centimetrus, atkal pakavējas,
atkal nolīst tālāk... un tā tik ilgi, līdz sāļu vairs nav un no neparastā dabas veidojuma izplūst parasts ūdens. Izgulsnētais
materiāls var būt dažādās krāsās - balts, dzeltens, sārts, brūns - atkarībā no sāļu sastāva. Augstā ūdens temperatūra un
neparastais sāļu saturs nereti dod iespēju šajā ūdenī dzīvot dažādiem organismiem, tai skaitā arī ļoti retām aļģēm un mikroorganismiem,
kuri iekrāso avotu gultni koši zaļā un arī citās krāsās.
Silikāta terasu veidošanai nepieciešamie apstākļi ir retāki. Šeit nepieciešama augsta ūdens temperatūra, kā arī pietiekami
augsts skābju saturs ūdenī. Silikātu terases parasti veidojas apvidos ar augstu vulkāniusko aktivitāti.
Aprakstītajos procesos veidojušies pārsteidzoši dabas pieminekļi atrodas dažādās pasaules zemēs. Šeit aplūkojam tikai
dažus no tiem:
-
Baišui travertīna terases - neparastas kultūras šūpulis Ķīnā;
-
Hierve al Agua travertīna
terases - krāšņas terases Meksikā;
-
Huanglongas travertīna
terases - neparastas terases augstu kalnos pie Tibetas;
-
Mamuta karsto avotu
travertīna terases - Jeloustonas nacionālā parka (ASV) lepnums;
-
Orakei Korako silikātu
terases - terasēs izvietots Jaunzēlandes bagātākais geizeru lauks;
-
Pamukkales travertīna
terases - koši baltas, grandiozas terases Turcijā;
-
Sārtās un Baltās silikātu
terases - vulkāna izvirdumā bojā gājis astotais pasaules brīnums Jaunzēlandē;
-
Varavīksnes travertīna
terases Termopolē - pasaules spēcīgākā karstā avota darba rezultāts ASV,
Vaiomingas štatā;
-
Toreo travertīna terases - terases, kas beidzas tieši jūrā, Sulavesi, Indonēzija;
-
Troļļa avota travertīna terases - vistālāk ziemeļos novietotā karstā avota veidotas terases Špicbergenā (Norvēģija).
