Atrašanās vieta: Jaunzēlande, Ziemeļu sala, Vaikato, Taravera
Izmēri: Baltās terases - 3 ha, 30 m augstas, 240 m platas. Sārtās terases - zemākas un mazākas, līdz 73
m platas.
Apraksts:
Dāsnā daba Jaunzēlandes krāšņajā ainavā neaizmirsa iekļaut arī vairākas silikātu terases. 19. gadsimtā Rotomahanas ezers
bija aptuveni 1,5 kilometrus plats - un abos ezera krastos viens otram iepretī rotājās pārsteidzoši dabas pieminekļi -
Sārtās un Baltās terases. Katras terases augšdaļā bija spēcīgs geizers - šī unikālā dabas pieminekļa veidotājs. Abās terasēs
lēnām, baseinu pēc baseina krita lejā un pamazām atdzisa debeszils ūdens. Un abas terases bija populāri tūrisma objekti -
tās diemžēl klāja neskaitāmi uzraksti.
Baltās terases - Te Tarata (“Tetovētā klints”) - tika uzskatītas par krāšņākām. Tās arī bija lielākās no abām terasēm -
klāja trīs hektārus, bija 30 metrus augstas, apakšdaļā 240 metrus platas. Atšķirībā no Sārtajām terasēm, šeit cilvēki nemīlēja
peldēties - ūdens bija karsts un akmens virsma bija ļoti asa.
Sārtās terases - Otukapuarangi (“Mākoņaino debesu strūklaka”) - bija mazākas par Baltajām terasēm. Unikālo krāsu terasēm deva
neliels antimona sulfīdu piejaukums avota ūdenī. Augšdaļā terases bija ap 73 metrus platas, taču uz lejpusi sašaurinājās
un pie ezera bija 23 metrus platas. Plūstošais ūdens esot radījis melodisku skaņu, kas atgādināja
neskaitāmu sudraba zvaniņu skaņu. Sārtajās terasēs cilvēki mīlēja peldēties.
1886. gada 10. jūnijā notika spēcīgs izvirdums, kura rezultātā Rotomahanas ezers, tā gultne un arī terases burtiski uzsprāga, pēc tam
izsējoties ap 1500 kvadrātkilometru platībā. Ainava izmainījās tik lielā mērā, ka bija pat grūti saprast, kur pirms tam terases
bija. Rotomahanas ezers pamazām atjaunojās, tagad tas ir 20 reizes lielāks.
Saites:
anheizen.com/terraces - skaista, informatīva mājaslapa.
