Augstums: Vidējais augstums - 72 metri.
Platums: Kopējais platums 2700 m. Ūdenskrituma "U" veida daļā
ūdenskrituma frontes garums ir 1500 metri. Brazīlijas teritorijā atrodas mazākā
daļa no ūdenskrituma 800 metru platumā
Upe: Iguasu
Atrašanās vieta: Argentīnas un Brazīlijas robeža, Iguasu upe
ap 20 kilometrus pirms ietekas Parānā.
Ūdens daudzums: Lietus sezonā ūdens daudzums, kas šķērso ūdenskritumu, var sasniegt pat
6500 kubikmetrus sekundē, savukārt sausajā periodā - no marta līdz novembrim
- "tikai" ap
300 kubikmetri sekundē. Ir pieredzēts, ka ūdenskritums izžūst pilnībā
- pēdējo reizi tas bija sauss 28 dienas ilgi 1978. gada maijā un
jūnijā.
Apraksts: Pirms vairāk, kā 150 miljoniem gadu tagadējās Brazīlijas,
Paragvajas, Argentīnas un Urugvajas teritorijā vulkānu izvirdumi izveidoja aptuveni
miljons kvadrātkilometru plašu bazalta pārklāju. Cietie bazalta slāņi šeit mijas
ar seno tuksnešu smilšu slāņiem. Pateicoties šai ģeoloģiskajai īpatnībai Brazīlijas
dienvidu daļā un Argentīnā ir daudz ūdenskritumu un viens no tiem ir Iguasu
ūdenskritums.
Iguasu upe sākas Brazīlijā, netālu no Atlantijas okeāna. Upē ir ap 70 skaistu ūdenskritumu, taču vislielākais ūdenskritums ir
tieši pēdējais, šeit aprakstītais - netālu no upes ietekas Parānā.
Speciālisti uzskata, ka aptuveni pirms 200 000 gadu Iguasu upe pāri bazalta plato malai kritusi tieši Parānā. Taču daudzajos
gadu tūkstošos ūdenskritums atkāpies pret straumi 28 kilometrus. Virs ūdenskrituma Iguasu upe ir ļoti plata, taču pēc ūdenskrituma
tā iespiežas ap 80 metrus platā kanjonā. Kāds ceļotājs ir teicis: "Pie ūdenskrituma paveras pārsteidzošs skats - it kā
okeāns gāztos bezdibenī".
Nelielas saliņas sadala ūdenskritumu 150 - 275 daļās, atkarībā no ūdens līmeņa.
Lielākā - San Augustina sala ir aptuveni kilometru plata un atdala aktīvāko
ūdenskrituma daļu - milzīgo "U" veida Velna rīkli (Garganta do Diablo) no pārējā
ūdenskrituma. "velna rīklē" krītošais ūdens veido milzīgus tvaika mākoņus, kuri ir saskatāmi pat 7 kilometru attālumā. Saulainā laikā
virs ūdenskrituma vienmēr ir krāšņa varavīksne.
Iguasu ūdenskrituma apkaimē plešas krāšņi mitrie subtropu lietus meži - lielākais neskartais Parānas lietusmežu nogabals. Tuvāk
ūdenskritumam lielā mitrumā ir unikāls biotops - kupajas mežs ar īpašām koku sugām un milzumu epifītu - uz koka stumbriem augošiem
augiem. Pašlaik Iguasu
ūdenskrituma apkaimē neviens cilvēks nedzīvo, tomēr šeit ir izveidota tūrisma infrastruktūra. Krāšņākie skati uz ūdenskritumu paveras
no Brazīlijas puses. Kopš 1984. gada Iguasu nacionālais parks
Argentīnas pusē iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Arheoloģiskie atradumi liecina, ka cilvēki ūdenskrituma apkaimē dzīvoja jau pirms 8000 gadiem. Pirms 2000 gadiem šeit uz dzīvi apmetās
tupi-guarani cilts, kura krāšņo ūdenskritumu nodēvēja par "Yguazú" - "lielais ūdens". Indiāņu nostāsti vēstīja, ka Velna rīklē
dzīvo niknais Iguasu upes dievs.
1541. gadā ūdenskritumu ieraudzīja arī pirmais eiropietis - spāņu ceļotājs un atklājējs Alvaro Nuņess Kabeza de Vaka (Alvar
Nuñes Cabeza de Vaca). Ap desmit gadus vēlāk šajā Dienvidamerikas daļā sāka parādīties pirmie baltie kolonisti.
Saites:
www.iguazuargentina.com Skaista Iguasu nacionālā parka (Argentīna) mājaslapa. Diemžēl tikai
spāņu valodā.
www.cataratasdoiguacu.com.br/index_brasil.asp Brazīlijas puses
ūdenskrituma apsaimniekotāju mājaslapa portugāļu valodā.
Lielākā daļa Iguasu ūdenskrituma krīt Velna rīklē - savdabīgā “U” veida
ielocē (81 kB)
Pirms ūdenskrituma Iguasu upe veido plašu ezeru, kurš burtiski gāžas 80 metrus platā aizā (57 kB)
Iguasu ūdenskrituma Brazīlijas pusē ir nelielāki ūdenskritumi, kurus
sašķeļ nelielas saliņas (128
kB)
Iguasu Brazīlijas puses ūdenskritumi (97
kB)
