Virešu pagasts

Jaunžagatu krauja
11	platība (ha)	rajons		pagasts
	1.932	Alūksnes		Virešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidusgaujas zemiene			pie Jaunžagatām, Palsas labajā krastā ap 10 m virs upes līmeņa
īss raksturojums		objekta apraksts
Atsegumu veido milzīgs dolomīta blāķis - atrautenis, kas apvēlies gandrīz otrādi. Atsegums līdz 3 m augsts, ap 15 m plats		Kraujā dolomīta blāķis, kas nobrucis Amatas svītas smilšakmeņu sufozijas bedrē un palicis stāvam 60 grādu lenķī attiecībā pret horizontu. Nelielais atsegums izskatās pilnīgi nevietā, jo upes krasti šeit sastāv no morēnas
robežu shēma

Lejasbindu krauja
12	platība (ha)	rajons		pagasts
	5.602	Alūksnes		Virešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidusgaujas zemiene			Gaujas labajā krastā, nedaudz augšpus Vizlas ietekai
īss raksturojums		objekta apraksts
Dolomīta atsegums - Daugavas svītas apakšējo pasvītu - Porhovas un Svinordas slāņu faciālais stratotips, veido arī daļēju Gaujas ūdenskritumu - kāpli		Daugavas svītas apakšējo pasvītu - šā horizonta Porhovas un Svinordas slāņu faciālais stratotips. Dolomīti. No Gaujas krasta redzami tikai atsegumu apakšējie slāņi. Ap 1/3 no Gaujas platuma šīs klintis veido arī nelielu ūdenskritumiņu.
robežu shēma

Randātu klintis un Tilderu krauja
13	platība (ha)	rajons		pagasts
	14.513	Alūksnes		Virešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidusgaujas zemiene			pie Randātiem, ap 1 km augšpus Virešu tilta, Gaujas labajā krastā - Randātu klintis, kreisajā - Tilderu krauja
īss raksturojums		objekta apraksts
Randātu klintis - 15 m augstas Pļaviņu svītas dolomītu klintis ar divām terasēm, Tilderu krauja - līdzīgas, mazākas klintis pretējā krastā		Randātu klintis tiek uzskatītas par augstākām dolomītu klintīm Latvijā, taču to augstums tiek pārspīlēts. Patiesībā klintis ir ap 15 m augstas, sastāv no divām terasēm, apakšējā līdz 6 m augsta, augšējā - līdz 9 m augsta. Klinšu apakšējā mala atrodas 8 m virs upes līmeņa. Virešu brahiantiklinālās struktūras dienvidu spārna atsegums ar slīpi gulošiem slāņiem. Vertikālas plaisas aizpildītas ar dolomīta brekčiju bez ledāja materiāla - veidojušās pirms leduslaikmeta. Atrastas Pļaviņu svītai raksturīgās vadfosilijas - brahiopodi Anatrypa heckeri un Ripidiorhynchus ex. gr. livonicus. Klintis to D daļā ievada izteiksmīgs ap 4 m augsts dolomīta klints izcilnis dažus metrus no Gaujas krasta. Šis izcilnis ir vienīgais Randātu klinšu atseguma posms, kas redzams no Gaujas. Klinšu Z daļā dolomīta karjers. Tilderu krauja - klints, kas pēc ģeoloģiskās uzbūves līdzīga pretī esošajām Randātu klintīm No Gaujas redzamas tikai nelielas klintis.
robežu shēma

Sikšņu dolomīta atsegums
14	platība (ha)	rajons		pagasts
	1.129	Alūksnes		Virešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidusgaujas zemiene
īss raksturojums		objekta apraksts
Dolomīta atsegums - Daugavas svītas Buregu slāņu faciālais stratotips		Buregu slāņu faciālais stratotips. Lieliska ainava.
robežu shēma

Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens
15	platība (ha)	rajons		pagasts
	13.018	Alūksnes		Virešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidusgaujas zemiene			Akmens - Vizlas upes labajā krastā 70 m augšpus tās ietekas Gaujā, daļēji ūdenī, sasķēlies
īss raksturojums		objekta apraksts
Atsegumi - nelieli Daugavas svītas dolomīta atsegumi abos Vizlas krastos ap 500 m garā posmā, Žākļu dižakmens - biotīta gneiss - kultakmens ar kopējo tilpumu 35m3. Vairāki ūdenskritumi ar augstumu līdz 0,6m, platumu ap 10m.		Vizlas atsegumi - iesārti, mālaini nogulumi - Pleskavas apgabalā izplatīto Daugavas horizonta Ilmeņa slāņu analogi, kam raksturīgi brahiopodi Cyrtospirifer schelonicus. Šeit šie slāņi veido Daugavas vidējo pasvītu stratotipu, tos pārsedz augšējās pasvītas (dolomīti - ap 7 m biezi). Te atrodami arī Daugavas horizonta Buregu slāņiem raksturīgie brahiopodi, augšdaļā ap 30 cm biezs krama starpslānis ar sūkļu adatu nospiedumiem. Pie Vizlas ietekas labajā krastā redzami īpaši skaisti dolomīti, kuru atlūzas ir violetā, sarkanā, dzeltenā un gaišpelēkā krāsā. Savukārt pie lielākā Vizlas ūdenskrituma labajā krastā gaišas krāsas dolomīti veido īpatnēju "taku" gar upi - atgādina bazalta skaldnības struktūras. Žākļu dižakmens - augstums 3,4 m, garums 6 m, platums 3,7 m, apkārtmērs 15 m, kopējais tilpums 35 m3 + 6 m3.(31). Nregulāra, šķautņaina forma. Pelēks, smalkgraudains biotīta gneiss. Cieši blakus akmenim - 6 m3 atlūznis. Vizlas lejtecē dažādi autori izdalīta līdz piecus ūdenskritumus, tomēr apsekojot (2) šis skaitlis un vispār mēģinājums noteikt galīgu ūdenskritumu skaitu nešķiet pārliecinošs, jo upē ir daudzas lielākas un mazākas krāces, kuru skaits, atkarībā no ūdens līmeņa augstuma mainās. Par izteiktākiem var uzskatīt divus ūdenskritumus: Lielākais Vizlas ūdenskritums - ap 250 m augšpus ietekas Gaujā, asā upes līkumā, kur arī skaists atsegums. Ūdenskrituma augstums ap 0,6m, platums ap 10m. Pēdējais Vizlas ūdenskritums - lejpus dižakmens ap 60 m no ietekas Gaujā - 0.5 m augsts un 10 m plats, krīt pār Daugavas svītas dolomītiem.
robežu shēma

Žagatu klints
16	platība (ha)	rajons		pagasts
	3.082	Alūksnes		Virešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidusgaujas zemiene			Lejpus Vidzemes šosejas tilta, Gaujas labajā krastā
īss raksturojums		objekta apraksts
Dažādi sagāzušos dolomīta blāķu atsegums		Virešu brahiantiklinālās struktūras D daļa, ko veido Zemes garozas pacēlums 6 x 8 km, kur slāņi pacelti ap 25 m D nogāzē, uz Rīgas - Pleskavas kāples - līdz 45 m. Atsegums interesants ar to, ka te dažāda vecuma, līdz 100 un vairāk metrus plati dolomīta blāķi ir sagāzušies dažādos virzienos. Senatnē tie iegruvuši lielās alās, kas izveidojās zem tiem irdenos smilšakmeņos. Blāķos ir arī Ogres svītas nogulumu atlūzas, kas liecina, ka denudācijas procesos šeit noerodētas ap 60 m biezas slāņkopas.
robežu shēma