 | |
| Rajonā
pieci
objekti,
kuru
veidošanās
saistīta
ar
kvartāra
periodu,
nogulumiem
un
ģeoloģiskajiem
procesiem.
Augsta
zinātniskā
vērtība. |
Ķīvmeža akmens | |
202 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Ventspils | Piltenes
lauku
teritorija | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Kursas zemiene | | dziļā mežā, 2,5 km no Zūru mežniecības | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | 44 m3 liels akmens | 2,8 m augsts, 6,4 m garš, 4,4 m plats, 17,5 m apkārtmērs, tilpums 44 m3. | | robežu
shēma | | 
|
|
Grīžu Velna beņķis | |
203 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Ventspils | Tārgales | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Piejūras zemiene | | Rīgas - Ventspils šosejas kreisajā malā aiz Popes, netālu no pieturas "Griži", 0,5 km no šosejas, mežā | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | 35 m3 liels granīta akmens, 3 m augsts, ar tādu kā krēsla vietu | Tilpums 35 m3, augstums 3 m, garums 6,2 m (6,8 m -109.av.), platums 4,6 m, apkārtmērs 17 m. Viens no skaistākajiem un lielākajiem
Latvijas dižakmeņiem.
Tikpat kā nav iegrimis zemē. Z daļā ragam līdzīga pārkare. Virsējā daļā slīpi pret A ir iedobe ar izmēriem apm. 1,5x1,2 m, kā krēsls. Ar šaurāko galu ieķīlējies seno jūrakmeņu krāvumā.
Tiešā tuvumā 3 atlūzušas akmens šķembas.
Pelēks biotīta granīts, plaisains. 95. avots - bijušais kuršu - lībiešu robežakmens. | | robežu
shēma | | 
|
|
Vecumu dižakmens | |
204 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Ventspils | Ugāles | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Kursas zemiene | | R no Puzes ezera, 57. Mētru mežniecības kvartālā, 0,5 km no Vecumu mājām | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | 42 m3 liels granīta akmens, augstums 2,8 m | Tilpums - 43 m3, augstums - 2,8 m, garums - 6,7 m, platums- 4,2 m, apkārtmērs - 17,8 m. Pelēksārts, viengabalains, lielkristālisks ragmāņa
biotīta granīts, ieapaļas formas. Sānu malas stāvas, augšdaļā liels robs (2 x 1 m, dziļums 0,4 m). | | robežu
shēma | | 
|
|
Dampeļu atsegums | |
205 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 3.529 | Ventspils | Ventspils | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Piejūras zemiene | | Ventas krastā 300 m lejpus Dampeļiem, Venspils pilsētas teritorijā | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Tipisks Ancilus ezera un Litorīnas jūras nogulumu atsegums | Tipisks Ancilus ezera un Litorīnas jūras nogulumu atsegums senajā Ventspils lagūnā. Ancilus un Litorīnas nogulumu robežas stratotips. Mālsmilts
un zilganpelēks māls, kas veidojies Ancilus ezera Ventspils lagūnā, pāris dm biezs sapropeļa slānis. Kraujas augstums ap 3 m, bet kopējais redzamā atsegums augstums 0,5 - 0,9 m. Atseguma
garumu var vērtēt - 1,4 km. Pāri Ancilus ezera nogulumiem ieguļ Litorīnas jūras smiltis. | | robežu
shēma | | 
|
|
Staldzenes stāvkrasts | |
206 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 8.604 | Ventspils | Ventspils | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Piejūras zemiene | | Ziemeļos no Staldzenes | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Līdz 8 m augsts stāvkrasts, kur atsedzas arī zilais māls | Stāvkrasts, kur atsedzas arī zilais māls.
Atsedzas Kurzemes apledojuma morēna,
Latvijas apledojuma beigu fāzes māls un dažādu stadiju Baltijas baseina nogulumi.
Staldzenes atsegums atrodas Baltijas jūras krastā 4 km uz ZA no Ventspils. Tas ir 4 līdz 8 m augsts tipisks
abrāzijas tipa krasts, kurā apmēram 400 m garumā atsedzas dažādās Baltijas jūras stadijās veidojušies nogulumi. Atsegums ir pakļauts jūras erozijas darbībai, kas lielā mērā ir saistīti
arī ar tuvējās Ventspils ostas ietekmi. Pēc jūras piekrastes monitoringa datiem ir aprēķināts, ka katru gadu abrāzijas krasts atkāpjas vidēji par 1 m. Tādejādi šī atseguma pastāvēšanas
laiks ir ierobežots. Pēdējā gadu desmitā ir samazinājies arī tā augstums. 70-ajos gados augstākajās vietās stāvkrasts sasniedza pat 12 m.
Atseguma pašu apakšējo daļu veido pelēka mālaina
morēna (gIIKr), kuras litoloģiskais sastāvs ir raksturīgs Kurzemes (Zāles) apledojuma morēnai. Atseguma ziemeļdaļā to pārklāj brūni Latvijas (Vislas) apledojuma beigu posmā veidojušies
slokšņu māli (lgIIILtv), bet atseguma pārējā daļā morēnai uzguļ preboreāla/boreāla klimatiskajos un Joldijas jūras/Ancilus ezera apstākļos veidojušies zilganpelēki aleirīti, aleirītiski
māli un gaišas smiltis. Slāņa biezums ir nevienāds, un svārstās no 0,5 m līdz pat 3 m. Nogulumi ir samērā nabadzīgi ar augu makroatliekām. Tajā atrastās koku atliekas datētas ar 14C
metodi - 9440±90 (Tln 706). Sporu-putekšņu analīžu dati liecina par preboreālajiem bērzu-priežu mežiem plašā apkārtnē nogulumu slāņa uzkrāšanās sākumā un plašu boreālo priežu mežu
izplatību reģionā vēlāk. Diatomejas slāņa lejas daļa pārsvarā kaut arī pārstāvētas ar saldūdens formām, tomēr ir sastopamas arī sāļ- un pasāļūdens formas, kas virzoties griezumā
uz augšu samazinās.
Ancilus ezera nogulumus pārsedz Litorīnas jūras lagūnas apstākļos veidojušos sapropeļa un kūdras slānis ar gliemežnīcu čaulām un vivianītu. Nogulumos
atrastais koks datēts ar oglekļa 14C metodi - 6075±45 (Tln 704).
Slāņa apakšējo daļu veido apmēram 0,5 līdz 1,9 m biezs sapropeļa slānis. Augstāk tas pāriet 0,2 m biezā aleirītu slānī
ar sapropeļa lēcām, ko savukārt nomaina 0,2 0,5 m biezs kūdras slānis atseguma vidusdaļā vai aleirītiskas smilts slānis ar augu atliekām atseguma dienviddaļā. To savukārt pārsedz
smilšainu aleirītu starpslānis ar augu detrītu un molusku čaulām. Griezuma augšējo daļu veido 0,5 0,8 m biezs smilšu slānis ar aleirīta lēciņām, augu atliekām un molusku čaulām.
Sporu-putekšņu dati liecina par Atlantiskajam un Subboreālajam laikam raksturīgu veģetāciju apkārtnē. Tās sastāvā ir samērā liels platlapju un citu termofīlu augu īpatsvars.
Sapropeļa
slānī dominē saldūdens diatomejas. Sastop arī nelielu daudzumu sāļ- un pasāļūdens diatomejas. Aleirītos virs sapropeļa saldūdens diatomejas sasniedz savu maksimumu un tad sāk strauji
samazināties, paša augšējā smilšu slānī izzūdot pavisam. Pirmajā smilšu slānī pieaug sāļūdens diatomejas, bet pēc tam izzūd reizē ar saldūdens formām. Aprakstītie nogulumi
veidojušies Litorīnas jūras lagūnas apstākļos, kas trangresijas laikā ir pārplūdusi. | | robežu
shēma | | 
|
|
