 | |
|
Antonu akmens | |
198 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Valmieras | Vaidavas | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Ziemeļvidzemes zemiene | | | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Akmens ar tilpumu 22 m3, augstums 2 m, garums 5,7 m, platums 4,8 m, apkārtmērs 17,7 m | Akmens ar tilpumu 22 m3, augstums 2 m, garums 5,7 m, platums 4,8 m, apkārtmērs 17,7 m. Netipiska forma, lielākā daļa akmens
atrodas zem zemes | | robežu
shēma |  | 
|
|
Sietiņiezis | |
199 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 36.887 | Valmieras | Vaidavas | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Idumejas augstiene | Gaujas Nacionālais parks | Gaujas labajā krastā, lejpus Liepas ieža | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Ļoti skaists un iespaidīgs dabas piemineklis - koši balts un bagātīgi izrobots, līdz 15 m augsts. 400 m plats smilšakmens atsegums - Sietiņu
ridas stratotips | Arī Sietņš. Gaujas svītas Sietiņu ridas stratotips.
Viens no Latvijas skaistākajiem iežiem. 67. avots dēvē arī par vienu no augstākajiem. Devis
nosaukumu tuvējām Sietiņu mājām, nosaukums cēlies no tā, ka iezis bagātīgi izrobots. Ārkārtīgi daudzveidīgs, te daudzas dīvainas formas, alas, stabi, nišas, veidojas arka, skatu punkts
no augstākās vietas.
Pirmais posms - vienlaidu, apakšā gandrīz vertikāla 200 m gara, ap 13 m augsta lēzeni ieliekta krauja, kur no ūdens līmeņa
līdz 6 m augstumam atsedzas dzeltenīgi balti Gaujas svītas smilšakmeņi. Atsegumā redzamas noslīdeņu krokas, dubults slīpslāņojums, melni smago minerālu koncentrātu slānīši, izskalojuma
virsmas un māla olīši. Virs tiem seko 6 - 7 m augsts trešās terases aluviālo sanesu slānis. Šī daļa radusies Gaujai noārdot senielejas trešo, smilšakmeņos iegrauzto terasi.
Otrais
posms sākas vairāk uz dienvidiem. Te smilšakmens atsegumi ir tālāk no upes. Kraujas apakšējā daļa apaugusi ar krūmiem un kokiem, no upes gandrīz neredz. Šī daļa ir saposmota, vietām
klints līdz 15 m augsta. Daudz dažāda platuma plaisas. Tās bojā klinšu kāpēji, pa tām kāpelējot, kaut arī te kāpelēt aizliegts. Ir ierīkotas takas pa augšu un apakšu. Te atradās
Latvijas dižākā dabiskā arka. Blakus atrodas ala, kam abi gali vaļā, kā arī 15 m augsts smilšakmens stabs. Bez tam jāpiemin arī Velna papēdis - plaisu ierobežots smilšakmens izcilnis ar
platformu galā, kas ar laiku var kļut par smilšakmens stabu. Tālāk dienvidos - sengrava, kas beidzas ar lielu vertikālu trīsstūrveida plaisu. Sietiņiezī atrodamas
divas prāvas nišas. Sufozijas piltuves, no kurām lielākā ir 7 m dziļa, diametrs 8 metri.
Kopumā atsedzas 34 m smilšakmeņu slāņkopa, kas veido Gaujas svītas augšdaļu un Amatas svītas
apakšējo, 7,8 m biezo, irdeno slāni. Ziemeļdaļā atsedzas senākie ieži, te daudz māla saveltņu, smago minerālu kārtiņas. 150 m tālāk ir neliela okera atradne, ko veidojuši avoti.
Sietiņieža
dabiskā arka (nepastāv) - sabruka 1975. gada vasarā. Velve bijusi 4 m plata. Bijusi izcilākais Sietiņieža veidojums. Bijusi daudzkārt lielāka par Liepas Ellītes arkām. Šī arka bija
izveidojusies šaurā, upei paralēlā smilšakmeņu šķautnē, kuru no ielejas nogāzes norobežo sengrava ar piltuvveida padziļinājumu. Arkas augstums no nogāzes pamatnes bija 7 m. Caur to gāja
5 m augsta un līdz 8 m plata eja, kuras velves platums bija 4 m, biezums 2 m. Pāri arkai gāja norobežota tūristu skatu taka. Arka palielinājās, nogrūstot šmilšakmeņiem no velves apakšas,
ko paātrināja uzrakstu skrāpētāji. Tagad arkas vietā smilšakmens šķautnē liels robs. Tepat līdzās veidojas jauna arka. (10. avots).
Sietiņieža Velnala - Sietiņieža D daļas ziemeļos,
pie iegruvuma, 10,5 m gara. Ala unikāla ar to, ka tai abi gali vaļēji - te veidojas arka netālu no bijušās Sietiņieža arkas vietas. Pie ieejas ala ir plaša un augsta (5 m plata, 4 m augsta,
2,5 m dziļa), tālāk sašaurinās (30 cm augsta, 70 cm plata), līdz otrā pusē atkal veido piltuvi (dziļums 8 m, platums līdz 13 m), kas uztver visus sniega un lietus ūdeņus, kas tekot caur
alu, to paplašina. Alas augstums 1,2 m, grīdas platība 25 m2.
Stabs - blakus iegruvumam un alai atgādina milzīgu, 15 m
augstu "cukurbieti". Tas stāv vertikāli, ar vienu sānu nedaudz turēdamies pie klints sienas. (10. avots)
Divas nišas D daļā.
Trīsstūrveida plaisa - niša. Sietiņiezi te šķērso
interesanta sengrava, kas smilšakmeņu sienā izveido lielu robu. Roba apakšējā daļā smilšakmenī radusies liela, vertikāla trīsstūrveida plaisa. (10. avots) | | robežu
shēma |    | 
|
|
Stoķu klintis un Patkula ala | |
200 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 5.027 | Valmieras | Vaidavas | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Idumejas augstiene | Gaujas Nacionālais parks | Strīķupes (Vaidavas) kreisajā krastā iepretim Stoķu mājām | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Vairāk, kā 5 m augstas, sarkanas Burtnieku svītas smilšakmeņu klintis ar četrām alām, arī 80 m garo Patkula alu un Veselības avotiņu | Sarkanas Burtnieku svītas smilšakmeņu klintis ar iespaidīgu alu sistēmu - četras alas ar perpendikulārām šķērsplaisām. Lielākā no tām ir
Patkula ala klinšu lejasdaļā. No alām izplūst spēcīgi avoti, tai skaitā Veselības avots. Klinšu augstums pārsniedz 5 m. Virs klintīm ir mežs. Lejasgalā sufozijas kritenes.
80 m garo
Patkula alu 1991. gadā atraka un izpētīja G. Eniņa grupa. Alas dibendaļu laika gaitā ar smiltīm un lapām pievilkuši zvēri - vietām drazas slānis līdz 2 m biezs. 34. avots vēl norāda, ka
30 m gara. Sarežģītu alu sistēmu ar daudziem sānzariem un savienojumu cilpām. Galvenā eja 36 m gara. Platums līdz 4 m, augstums 3,5 m. Ir nostāsti, ka septiņpadsmitajā gadsimtā te dzīvojis
barons Patkuls - latviešu nīdējs. Alas dibensienā bijis iegravēts viņa ģerbonis.
Stoķu svētavots (Veselības avotiņš) - iztek no alas. Avotam ziedoja, jo ticēja, ka tas ārstē. Ja ņēma
citu cilvēku iemesto naudu - kaites nāca līdzi.
Noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija. | | robežu
shēma |  | 
|
|
