Straupes pagasts

Braslas ieži
62	platība (ha)	rajons		pagasts
	64.287	Cēsu		Straupes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks
īss raksturojums		objekta apraksts
Gaujas svītas smilšakmens atsegumu virkne abos Braslas krastos lejpus Valmieras šosejai, alas, leduskritumi, senas zīmes		Aņītes Garais iezis - Braslas kreisajā krastā gar ūdenskrātuvi. Apdrupis, līdz 7 m augsts, 400 m plats iezis. Bijis lielāks. Gaujas svītas smilšakmens. Aņītes Vidējais iezis - 150 m lejpus ūdenskrātuvei, kreisajā krastā. 10 m augsts, 95 m plats Gaujas svītas smilšakmens atsegums. Aņītes Augstais iezis - 50 m lejpus ūdenskrātuvei, kreisā krastā. Līdz 35 m augsts, 170 m plats Gaujas svītas smilšakmens atsegums. Varšavu iezis - Braslas ielejas labajā krastā 1km lejpus Inčukalna- Valmieras ceļa, sāņus HES aizsprostam, 20 - 50 m no ūdens malas. 4 - 7 m augsti, 90 m gari Gaujas svītas smilšakmens atsegumi. Jāņavārti - Braslas labajā pamatkrastā iepretim aizsprostam, augšpus ēkai. 3 - 12 m augsts, vairāk, kā 150 m plats atsegums, sastāv no divām daļām, ar leduskritumu. Smilšakmens te sarkanīgs, klints pakava formā, 4 alas. Garā Trīs Māsu ala - 12 m gara ķīļveida ala Jāņavārtos, sikspārņu ziemošanas vieta. Vidējā Trīs Māsu ala - 9 m gara ķīļveida ala Jāņavārtos, sikspārņu ziemošanas vieta. Mazā Līkā Trīs Māsu ala - 6m gara ala Jāņavārtos pie aizaugošas vecupes. Sikspārņu ziemošanas vietas. Pameita - Sabrukusi ala Jāņavārtos, bijusi 7 m gara. Jāņavārtu Sarkanais leduskritums - 7 m augsts. Krauļukalna (Kraukļukalna) iezis - Braslas labajā krastā 200 m lejpus aizsprostam.- 19m augsts, 300 m plats Gaujas svītas atsegums, daudzas nišas, plaisas, dzegas, pārkares, avoti, ziemā divi leduskritumi. Slūnu iezis - Braslas labajā krastā, zem augstsprieguma līnijas, ap 3,6 km augšpus ietekas Gaujā. Viena no augstākajām un noteikti iespaidīgākā krauja Braslas senlejā. Te konstatētas Gaujas svītai raksturīgās devona zivju atliekas. Melnais iezis - Braslas labajā krastā 200 m lejpus Slūnu ieža. Ap 130 m plats Gaujas svītas smilšakmens iezis ar 2 alām un citiem smilšakmens veidojumiem. Virtakas iezis - Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi Braslas labajā krastā, 300 m lejpus Melnā ieža. Ap 300 m plati epizodiski atsegumi, slaveni ar zīmēm. Pakājē nogruvums. Klinšu zīmes Virtakas iezī - Atklātas 80to gadu vidū (G. Eniņš). Neatšifrēti (bet daudz ažiotāžas ap "atrisinājumiem") raksti, kā arī turpat blakus senā kalendāra vieta. No sākuma precīza atrašanās vieta netika atklāta, lai vietu nesapostītu. Atklājums Latvijā izraisa lielu ažiotāžu, tagad visur saskata šādas zīmes. Tomēr droši apzinātas ir vairāk, kā 10 seno zīmju vietas, zināms, ka tās ir arī Siguldas, Turaidas un Nurmižu apkārtnē. (atklājis Māris Mitrēvics). Tomēr Latvijā zīmju vietas plašākai sabiedrībai neatklāj, lai tās netiktu sapostītas, kā vairāki vērtīgi viduslaiku uzraksti Gūtmaņu alā, tiek bojātas senās zīmes vienā no Lībiešu Upuralām. 1991. gada martā starp Rakstu klinšu lielāko zīmju vietu un seno kalendāru izdodas atrast vēl dažus neparastus iezīmējumus (A. Grīnbergs), kas slēpās zem biezām sūnām nelielā ieža apakšā, tuvu pie zemes. Laikam vasarā, kad šis iezītis paslēpjas aiz zālēm, zīmes pavisam nav ieraugāmas. Turpat pie senā kalendāra, blakus iezī atradās kāda zīme un vairāki desmiti vienādi ievilktu svītriņu grūti pieejamā vietā. 1986.g. izrakumi, kas nedeva nekādus rezultātus. Ala Virtakas iezī - atrodas ieža lejasdaļā pie ūdens. Nišveida ala, kuras augstums - 2,5m. Buļu iezis - Braslas labajā krastā 600 m lejpus Virtakas iezim. 30 m augsta (kraujas kopējais augstums), 110 m plata Gaujas svītas smilšakmens krauja ar atsegumu, 4 alām (sk. Adamaiša alu), leduskritumu utml. Adamaita ala - 18 m gara ala Buļu iezī, kurā 20. gs. sākumā slēpusies laupītāju banda. Ala bija aizgruvusi, atrakta 1986. gada augustā. Buļu ieža leduskritums - skaists divpakāpju leduskritums.
robežu shēma

Gūdu klintis
63	platība (ha)	rajons		pagasts
	12.634	Cēsu		Straupes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas labajā krastā iepretim Līgatnes mācību un atpūtas parkam
īss raksturojums		objekta apraksts
Gūdu klintis - arī Gaviļu, Tālskata klintis. 18 m augstas, ap 250 m platas klintis, kas atgādina it kā kuģa priekšgalu, kas ietiecas Gaujā. Gaujas svītas smilšakmens		Līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums ir 14 - 15 m. Ziemeļrietumu siena atvirzās no upes un sasniedz 18 m augstumu. Dienvidrietumu siena iet gar upi nemainot augstumu. Kopā ar nogāzi klintis ir 50 m augstas, taču liela daļa šeit ir nobiras - noslīdējumu masa. Vietā, kur klintis vistālāk atkāpjas no Gaujas, lai atkal tai tuvotos, ir redzama milzīga mālu noplūde. Te krīt lejup neliels strautiņš. Atrastas devona bruņuzivju, bārkšspuru, žokļžauņu un bezžokleņu atliekas, fosforīta konkrēcijas. DR sienā pie Gaujas 4,5 m dziļa, 6 m plata niša, vienā līmenī ar Gauju.
robežu shēma

Katrīnas iezis
64	platība (ha)	rajons		pagasts
	17.513	Cēsu		Straupes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas labajā krastā, iepretim Līgatnes mācību un atpūtas parkam, 2.5 km lejpus Līgatnes ietekai
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Nāru, Ūdensmeitu klintis. 15 m augstas, 200 m platas klintis pusloka formā. Gaujas svītas smilšakmens		Līdz 15 m augstas, 200 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis. Pie šī ieža Gauja krasi pagriežas - klintīm pusloka forma. Pie upes viskrasāk izceļas 15 m augsts nošķeltai piramīdai līdzīgs smilšakmens cilnis. Pārējā ieža gaļa nav pie pašas upes, to aizsedz krūmi. Te krauja ir krietni augstāka par 15 m, taču arī nobiras te ir augstas. Daudz gravu. Līdz pusdienlaikam iezi apspīd saule - tad tas ir sevišķi skaists. Visā klinšu garumā redzamas izskalojumu rievas un nišas. Augstākā rieva iezīmē Gaujas līmeni pirmās virspalu terases veidošanās laikā. Niša Katrīnas iezī - 4 m dziļa, 4,5 m plata, atrodas 15 m augsta izciļņa pakājē.
robežu shēma

Launagiezis
65	platība (ha)	rajons		pagasts
	6.533	Cēsu		Straupes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas labajā krastā lejpus Gūdu klintīm, 2 km augšpus Braslas grīvai, 700 m no Ērmaņu mājām
īss raksturojums		objekta apraksts
Launagiezis - arī Ērmaņuiezis - 20 m augstas, ap 250 m platas, koši baltas klintis, kurās pirmoreiz (1840.g.) atklāja bruņuzivis, Gaujas svītas smilšakmens, stratotips		Izcilas baltas klintis. Vislabāk izskatās launaga laikā, kad apspīd saule. Netālu arī Ērmaņu mājām. No augšas lielisks skatu punkts. Par ieža garumu pretrunīgas ziņas. Vienlaidus masīvs te ir 250 m garš, taču izkliedēti atsegumi redzami kilometra garumā. Ieža rietumu galā bijusi īpatnēja ala. Pret upi vērstā ieža daļa ir 20 m augsta. To veido gaiši iedzeltens iezis, vietām rūsganbrūns smilšakmens ar fosforītu oļiem. Tikai augšmalā 2 - 3,4 m intervālā vietām koncentrējas fosfātiski aleirolītu starpslāņi. Slānīšu kritums liecina, ka senās straumes tecējušas uz dienvidiem. Jau 1830. gadā paleontologs E. Ulprehts Gaujas un Burtnieku ezera krastos atrada senu, nepazīstamu dzīvnieku atliekas. 1839. gadā noskaidroja, ka atradumi pieder senām zivīm - bruņuzivīm. 1840. gadā identificēja bruņuzivi Asterolepis ornata. Zivis sasniedza līdz 6 m garumu. Launaga iezī V. Gross, kurš ļoti bieži apmeklējis Launagiezi, no 1930. gada līdz 1941. gadam atklāja četras jaunas sugas: Haplacanthus ehrmanensis Gross, Laccognathus panderi Gross, Glyptolepis baltica, Panderichtys rhombolepis (Gross). Šīs sugas ir tipiskas tieši Gaujas svītai, kas Launaga iezim dod īpaši lielu nozīmi. Haplacanthus ehrmanensis Gross nes Ērmaņu māju vārdu... Novadpētnieks T.Kamšs Launagiezī atradis lielu pārkramotas devona aļģes nematofikusa (stumbra apkārtmērs 45-50 c) gabalu, kas ir lielākais nematofikusa fragments valstī. 60.gadu sākumā Launagiezī notika plaši zivju izrakumi. Iezis aizaug, ir brūkošs, mūsu priekšā dzīvo un attīstās. Pašlaik ieža rietumu galā ir ala, kas pagātnē bijusi garāka. Senāk šī ala bija ļoti īpatnēja. Tā sastāvēja no divām lielām telpām, kuras savienoja šaura eja. Ejot dziļumā alas telpa nevis sašaurinājās, bet paplašinājās. 1973. gada pavsarī iežu nobrukumos ala aizbruka. Nu palikusi tikai neizteiksmīga 6 m gara un 2 m augsta trīsstūrveida ala, kas uz iekšpusi pakāpeniski sašaurinās.
robežu shēma

Vējiņu alas un Elles bedres
66	platība (ha)	rajons		pagasts
	7.317	Cēsu		Straupes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene			Braslas labajā krastā, 0,5 km augšpus Vējiņu cūku kompleksam, pie Vējiņu mājām
īss raksturojums		objekta apraksts
Gaujas svītas smilšakmeņu veidojumi - Vējiņu ala - 42 m gara, Elles bedres - lielākās sufozijas kritenes Latvijā, Ezerala - 48 m gara ala ar pazemes ezeriem		Vējiņu (Urtānu) ala - 42 m gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala ļoti iespaidīga. Platums 2,3 - 6 m, augstums 0,9 - 1,7 m, grīdas laukums 160 m2. Avota debets - 5 l/s. Ala ir pie pašas Braslas, palu laikā applūst. Ala beidzas ar kritenes aizbrukumu, kas nosprosto arī pazemes strautu, kurš augstāk izveidojis otru alu - Ezeralu. Ezerala - unikāla alu sistēma ar pazemes strautu un diviem pazemes ezeriem. Kopgarums 48 m. Šeit ir vienīgie zināmie pazemes ezeri Baltijā. Aprakstus sk. "Lauku dzīvē" 1986. g. sept. Bīstama ala. Lielā ezera virsmas laukums - 30 m2, garums 14 m, dziļums līdz 2 m. Mazā ezera platība - 15 m2, garums 6 m, apm. 5 m dziļš. Virs lielajiem pazemes tukšumiem ir tikai 6 m biezs, nedrošs smilšakmeņu un kvartāra nogulumu pārsegs. Elles bedres - lielākās sufozijas kritenes Latvijā. Vairāku hektāru platībā te sufozijas procesos izveidojušās 8 dziļas un plašas kritenes. 1984. gadā meliorācijas darbos 3 kritenes aizbērtas un nolīdzinātas. Lielākās kritenes izmēri 30 x 20 m, dziļums 7 metri. Tīrumus virs pazemes tukšumiem aizliegts apstrādāt ar smago lauksaimniecības tehniku. Kritenes liecina par simtiem metru garām pazemes eju sistēmām. Vietējie iedzīvotāji stāsta par ļoti dziļu alu, kas vedusi līdz lielceļam un vēl aiz tā. Te bijusi arī smilšakmens arka: pēc aculiecinieku nostāstiem, tuvējā graviņā, pa kuru tagad upē ieplūst vircas ūdeņi, pirms vairākiem gadu desmitiem sabrucis ļoti skaists smilšakmens tilts - dabiski veidojusies milzīga smilšakmens arka. Alas noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.
robežu shēma