Skaņkalnes pagasts

Bezdelīgu klintis un alas
193	platība (ha)	rajons		pagasts
	9.621	Valmieras		Skaņkalnes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļvidzemes zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	Salacas kreisajā krastā 0,5 km lejpus Mazsalacas dzelzceļa tiltam
īss raksturojums		objekta apraksts
Ap 11 m augstas, 120 m platas klintis ar interesantām formām, Burtnieku svītas smilšakmens		Ļoti krāšņas klintis ar alām, nišām, pārkarēm. Darbojas aktīvi sānu erozijas procesi, jo smilšakmens ir ļoti nenoturīgs. Ķīļveidīgu, horizontāli slāņotu (40 - 60 cm biezu) un diagonāli, muldveidīgi slāņotu (5 - 30 cm) smilšakmens sēriju mija. Klinti šķeļ divas graviņas. Viena no tām noslēdzas ar 3,6 m augstu smilšakmens krauju, kurā sezonāls ūdenskritums. Ala - pieejama tikai no upes, 9 m gara, ap 3,5 m plata.
robežu shēma

Dzelveskalna atsegumi un alas
194	platība (ha)	rajons		pagasts
	5.187	Valmieras		Skaņkalnes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļvidzemes zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	Salacas kreisajā krastā, augšpus Laņģupītes ietekas, bet lejpus Eņģeļu alas
īss raksturojums		objekta apraksts
Nelieli Burtnieku svītas atsegumi, kā arī četras, līdz 16 m garas alas		Dzelveskalna atsegums - ap 80 m garš atsegums, Burtnieku svītas smilšakmens. Dzelveskalna Līkā ala. 16 m gara, platums 3,2 m, augstums 3,7 m, grīdas laukums 20 m2. Dziļumā sašaurinās. Dzelveskalna Taisnā ala - 9 m gara. Platums 2,5 m, augstums 4,2 m, grīdas laukums 13 m2. No alas izplūst avots. Dzelveskalna Oļu avotiņa ala - 4,2 m gara. Platums 1,5 m, augstums 1 m, grīdas laukums 4 m2. Eņģeļu ala - 6 m dziļa niša ar gotisku, iespaidīgu profilu. No alas izplūst avotiņš. Dziļums ap 5 m, augstums ap 10 m, platums ap 8 m. Pie Enģeļu alas ir arī smilšakmens kolonna. Mazsalacas otrā Upurala - sabrukusi pēc 1963. gada, atradās tuvu Taisnajai, Līkajai un Oļu avotiņa alām. Bijusi 8 - 10 m dziļa, ļoti plaša. Starp Grūbes dzirnavām un Dzelveskalnu sufozijas kritenes ap puskilometru garā posmā
robežu shēma

Govs ala un avots
195	platība (ha)	rajons		pagasts
	1.251	Valmieras		Skaņkalnes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļvidzemes zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	Salacas kreisā pamatkrasta kraujā 3,5 km (1 km?) lejpus Skaņākalna, ap 400 m DR no Rantiņiem
īss raksturojums		objekta apraksts
14 m dziļa ala iegruvusi, izveidojot grandiozu klinšu ieloku, no kura izplūst spēcīgs avots. Burtnieku svītas smilšakmens		Burtnieku svītas smilšakmens. Unikāls sufozijas veidojums - milzīga klinšu loka nojume ar alu un avotu. Alas grīdas laukums 200 m2. Spēcīgs avots, tecēdams ar lielu līkumu gar smilšakmeņu sienu, izveidojis milzīgu konusveida nišu ar 400 m2 lielu pamatlaukumu zem lielas, ap 14 m augstas klinšu pārkares.
robežu shēma

Gudzonu ala
196	platība (ha)	rajons		pagasts
	2.176	Valmieras		Skaņkalnes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļvidzemes zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	Laņģupītes labajā krastā pie Gudzoniem
īss raksturojums		objekta apraksts
27 m gara Burtnieku svītas smilšakmens ala, no kuras izplūst spēcīgs avots, Vīkšēnu ieži		27 m gara ala Burtnieku svītas smilšakmenī. No alas izplūst spēcīgs avots. Platums 3,5 m, augstums 2,6 m, grīdas laukums 40 m2. Augstums pie ieejas 2 m, platums 5 m. Dzeltenīgs smilšakmens. Dziļumā ala sašaurinās. Lai nokļūtu līdz galam, kādus piecus metrus jālien uz vēdera pa auksto avota ūdeni. Tālāk tā kļūst nedaudz sausāka. 34. avots min: "ala ir ļoti zema un iekļūšana tajā ir bīstama". Iespējams, ala bijusi Vīkšēnu pilskalna kulta vieta. Blakus Gudzonu pirtiņa - neliela niša (3 m) ko Gudzonu māju iemītnieki izmantoja, kā pirtiņu. Sienas nokvēpušas. Vīkšēnu ieži - nelielas gaišpelēku, gandrīz baltu, irdenu smilšakmeņu kraujas. Ala noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.
robežu shēma

Skaņaiskalns
197	platība (ha)	rajons		pagasts
	5.171	Valmieras		Skaņkalnes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļvidzemes zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	netālu no Mazsalacas Salacas kreisā krastā, 0.5 km lejpus Neļķu klintīm
īss raksturojums		objekta apraksts
Ap 12 m augsta, 90 m plata, izcili gluda, paraboliska klints ar unikālu atbalss efektu, Burtnieku svītas smilšakmens, alas		Ap 12 m augsta, 90 m plata klints. Kopējais kraujas augstums ir 19 m. Visgludākā lielā klints Latvijā, upe to erodējusi līdz hercīnā ģeotektoniskā cikla plaisas virsmai. Atsedzas iesārti, slīpslāņoti, vāji cementēti smilšakmeņi, zem kuriem līdz 5,5 m dziļumā ieguļ brūnsarkani, irdeni, viegli izskalojami aleirolīti, kuru dēļ ieža saglabāšanās ir apdraudēta. Atsegta Burtnieku svītas apakšējā daļa, stratotips. Unikāls akustiskais efekts - paraboliski izliektā klints spēj lieliski atskaņot skaņu. Salaca izskalo pamatni, tai pašā laikā klints aizaug ar krūmiem. No labā krasta vērojams atbalss efekts - runātāja balss atbalsojas nevis pašam runātājam, bet gan klausītājam, kas atrodas dažus desmitus metru nost. Skaņu rezonējošā zona aizņem aptuveni 300 x 80 m. Katrā no šīs zonas punktiem skaņa mainās. Skaņa neatskaņojas, ja tā ir skaļa. Izteikti interesanti ir 9 punkti. Pretējā krastā autostāvvieta. Atbalsis savā laikā pieminējuši Kaudzītes Reinis un Lapas Mārtiņš. Ap 30 m augšpus Skaņajamkalnam ir ala - vismaz 7 m gara, no tās izplūst diezgan spēcīgs avots. Lejpus klints, ap 6 m virs upes līmeņa klintī ir otra ala - ap 8 m gara, taisna, sausa ala, profils - trijstūrveida.
robežu shēma