
 | |
|
Bezdelīgu klintis un alas | |
193 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 9.621 | Valmieras | Skaņkalnes | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Ziemeļvidzemes zemiene | Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | Salacas kreisajā krastā 0,5 km lejpus Mazsalacas dzelzceļa tiltam | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Ap 11 m augstas, 120 m platas klintis ar interesantām formām, Burtnieku svītas smilšakmens | Ļoti krāšņas klintis ar alām, nišām, pārkarēm. Darbojas aktīvi sānu erozijas procesi, jo smilšakmens ir ļoti nenoturīgs. Ķīļveidīgu,
horizontāli slāņotu (40 - 60 cm biezu) un diagonāli, muldveidīgi slāņotu (5 - 30 cm) smilšakmens sēriju mija. Klinti šķeļ divas graviņas. Viena no tām noslēdzas ar 3,6 m augstu smilšakmens
krauju, kurā sezonāls ūdenskritums. Ala - pieejama tikai no upes, 9 m gara, ap 3,5 m plata. | | robežu
shēma |  | 
|
|
Dzelveskalna atsegumi un alas | 194 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 5.187 | Valmieras | Skaņkalnes | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Ziemeļvidzemes zemiene | Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | Salacas kreisajā krastā, augšpus Laņģupītes ietekas, bet lejpus Eņģeļu alas | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Nelieli Burtnieku svītas atsegumi, kā arī četras, līdz 16 m garas alas | Dzelveskalna atsegums - ap 80 m garš atsegums, Burtnieku svītas smilšakmens. Dzelveskalna Līkā ala. 16 m gara, platums 3,2 m, augstums 3,7
m, grīdas laukums 20 m2. Dziļumā sašaurinās. Dzelveskalna Taisnā ala - 9 m gara. Platums 2,5 m,
augstums 4,2 m, grīdas laukums 13 m2. No alas izplūst avots. Dzelveskalna Oļu avotiņa ala - 4,2 m gara. Platums 1,5 m, augstums 1 m, grīdas laukums 4 m2. Eņģeļu ala - 6 m dziļa niša ar gotisku, iespaidīgu profilu. No alas izplūst avotiņš. Dziļums ap 5 m, augstums ap 10 m, platums ap 8 m. Pie Enģeļu
alas ir arī smilšakmens kolonna. Mazsalacas otrā Upurala - sabrukusi pēc 1963. gada, atradās tuvu Taisnajai, Līkajai un Oļu avotiņa alām. Bijusi 8 - 10 m dziļa, ļoti plaša. Starp
Grūbes dzirnavām un Dzelveskalnu sufozijas kritenes ap puskilometru garā posmā | | robežu
shēma |  | 
|
|
Govs ala un avots | |
195 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 1.251 | Valmieras | Skaņkalnes | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Ziemeļvidzemes zemiene | Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | Salacas kreisā pamatkrasta kraujā 3,5 km (1 km?) lejpus Skaņākalna, ap 400 m DR no Rantiņiem | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | 14 m dziļa ala iegruvusi, izveidojot grandiozu klinšu ieloku, no kura izplūst spēcīgs avots. Burtnieku svītas smilšakmens | Burtnieku svītas smilšakmens. Unikāls sufozijas veidojums - milzīga klinšu loka nojume ar alu un avotu. Alas grīdas laukums 200 m2. Spēcīgs
avots, tecēdams ar lielu līkumu gar smilšakmeņu sienu, izveidojis milzīgu konusveida nišu ar 400 m2 lielu pamatlaukumu zem lielas, ap 14 m augstas klinšu pārkares. | | robežu
shēma | | 
|
|
Gudzonu ala | 196 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 2.176 | Valmieras | Skaņkalnes | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Ziemeļvidzemes zemiene | Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | Laņģupītes labajā krastā pie Gudzoniem | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | 27 m gara Burtnieku svītas smilšakmens ala, no kuras izplūst spēcīgs avots, Vīkšēnu ieži | 27 m gara ala Burtnieku svītas smilšakmenī. No alas izplūst spēcīgs avots. Platums 3,5 m, augstums 2,6 m, grīdas laukums 40 m2. Augstums pie
ieejas 2 m, platums 5 m. Dzeltenīgs smilšakmens. Dziļumā ala sašaurinās. Lai nokļūtu līdz galam, kādus piecus metrus jālien uz vēdera pa auksto avota ūdeni. Tālāk tā
kļūst nedaudz sausāka. 34. avots min: "ala ir ļoti zema un iekļūšana tajā ir bīstama". Iespējams, ala bijusi Vīkšēnu pilskalna kulta vieta. Blakus Gudzonu pirtiņa - neliela niša
(3 m) ko Gudzonu māju iemītnieki izmantoja, kā pirtiņu. Sienas nokvēpušas. Vīkšēnu ieži - nelielas gaišpelēku, gandrīz baltu, irdenu smilšakmeņu kraujas. Ala noteikta kā ziemojošo
sikspārņu monitoringa stacija. | | robežu
shēma | | 
|
|
Skaņaiskalns | |
197 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 5.171 | Valmieras | Skaņkalnes | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Ziemeļvidzemes zemiene | Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | netālu no Mazsalacas Salacas kreisā krastā, 0.5 km lejpus Neļķu klintīm | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Ap 12 m augsta, 90 m plata, izcili gluda, paraboliska klints ar unikālu atbalss efektu, Burtnieku svītas smilšakmens, alas | Ap 12 m augsta, 90 m plata klints. Kopējais kraujas augstums ir 19 m. Visgludākā lielā klints Latvijā, upe to erodējusi līdz hercīnā
ģeotektoniskā cikla plaisas virsmai. Atsedzas
iesārti, slīpslāņoti, vāji cementēti smilšakmeņi, zem kuriem līdz 5,5 m dziļumā ieguļ brūnsarkani, irdeni, viegli izskalojami aleirolīti, kuru dēļ ieža saglabāšanās ir apdraudēta.
Atsegta Burtnieku svītas apakšējā daļa, stratotips. Unikāls akustiskais efekts - paraboliski izliektā klints spēj lieliski atskaņot skaņu. Salaca
izskalo pamatni, tai pašā laikā klints aizaug ar krūmiem. No labā krasta vērojams atbalss efekts - runātāja balss atbalsojas nevis pašam runātājam, bet gan klausītājam, kas atrodas dažus
desmitus metru nost. Skaņu rezonējošā zona aizņem aptuveni 300 x 80 m. Katrā no šīs zonas punktiem skaņa mainās. Skaņa neatskaņojas, ja tā ir skaļa. Izteikti interesanti ir 9 punkti. Pretējā krastā autostāvvieta. Atbalsis savā laikā pieminējuši Kaudzītes Reinis un Lapas Mārtiņš. Ap 30 m augšpus Skaņajamkalnam ir ala -
vismaz 7 m gara, no tās izplūst diezgan spēcīgs avots. Lejpus klints, ap 6 m virs upes līmeņa klintī ir otra ala - ap 8 m gara, taisna, sausa ala,
profils - trijstūrveida. | | robežu
shēma |   | 
| |