Siguldas pagasts

Daudas un Jodupītes ieleja
146	platība (ha)	rajons		pagasts
	88.023	Rīgas		Siguldas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais parks	Daudas un Jodupītes ieleju vidusdaļa un lejasdaļa
īss raksturojums		objekta apraksts
Krāšņas erozijas gravas ar smilšakmens atsegumiem, ūdenskritumiem, citiem sufozijas veidojumiem (Raganu katls), dižakmens		Daudas (Vecdreļļu, Lākturupītes) ūdenskritums: Daudas augštecē, starp Klētniekiem un Vecdreļļiem, 100 m augšpus Cūkaiņu upītes ietekai. Skaists ūdenskritums. Pirmā pakāpe 0,5 m, otrā - 1,8 m. Platums 4,5 m. Bieži nepareizi tiek saukts par Ķegumu. Amatas svītas smilšakmeņos oolīti. Klintis Daudas vidustecē - nelieli 2 - 6 m augsti atsegumi abos upes krastos ar nišām. Kopumā Dauda šeit veido kaut ko līdzīgu kanjonam ar daudzām klintīm abos krastos. Izcili iespaidīgs ir augsts sezonāls ūdenskritums kreisajā krastā. Sezonāls ūdenskritums Daudas kreisajā krastā - Daudas kreisajā krastā ap 200 m lejpus Jodupītes ietekai. Krāšņs, ap 8 m augsts sezonāls ūdenskritums, kas plūst pār augstu klinti. Ūdenskritums klintī iegrauzis sarkanu reni, tikai ap 0,3 m platu. Daudu ala - Daudas kreisā krasta nogāzē augšpus Daudām, 6m gara ala. Ieeja aizsegta ar sakņu plīvuru un ir grūti pamanāma. Senāk ala ir bijusi krietni lielāka. Nobrukušās smilšu masas ir sašaurinājušas un pacēlušas alas ieeju. Tagad alas dibens ir 2,7 m zemāk par ieeju. Iekštelpas platums 3,2 m. Klintis Daudas kreisajā krastā pirms Daudām - kreisā krasta nogāzē kādus 200 m augšpus Daudām. Vairāku sāngravu tuvināšanās vietā nogāzes lejasdaļa ir tik saposmota, ka izveidojusies vesela ciļņu grupa. Lielākie dzeltenbaltie un sarkanīgie smilšakmeņi izvietojas jaunu, augošu sāngravu lejasgalos - to augstums ir 5 - 16 m. Šīs klintis rada iespaidīgu skatu, līdz ejot lejup pa upīti kļūst redzams Raganu katls. Pēc šīm iespaidīgajām klintīm Raganu katls nemaz nešķiet tik izcils. Daudu avots - pie Daudām. Pie šī avota darbojas triece, kas piegādā ūdeni mājām. Netālu Lielā Daudu niša. Lielā Daudu niša - 50 m augšpus Daudu avotam kreisajā krastā. Apsūnojusi klints siena, kas veido 6,5 m dziļu pārkari 10 m platumā un 5 m augstumā. Kopumā nišā atstāj lielisku iespaidu ar saviem milzu izmēriem. Šķiet, laba sausa pārnakšņošanas vieta. Lākturu (Daudu) dižakmens - Daudu gravas labajā augšējā šķautnē. Liels, 2,7 m augsts akmens, kura lielākā daļa zem zemes. Jodupītes Lielais ūdenskritums - Daudas labā krasta pietekas Jodupītes augštecē, 50 m lejpus Mazajam ūdenskritumam. 2,5 m augsts un 2,2 m plats ūdenskritums, kam kopš meliorācijas sausākā laikā pietrūkst ūdens. 31. avots norāda, ka ūdenskritums ir smilšakmeņos. Jodupītes Mazais ūdenskritums - ap 300 m lejpus Jodām. 1,25 m augsts un 0,8 m plats ūdenskritums. Amatas svīta. Raganu katls - Daudas kreisajā krastā lejpus Daudām. Milzīga sufozijas piltuve, ko joprojām pārveido aktīva erozija. Platums - 20 metri, klinšu sienas maksimālais augstums 20 metri, paša katla dziļums 30 metri. Atsedzas Gaujas un Amatas svītas slāņi. Gaišajā smilšakmenī vijas sarkanas mālu iegulu josliņas, aleirolītu josliņas. Ūdenskritums. Katla R malā, lejasdaļā ir neliela, skaista ala, no kuras iztek neliels strauts. Raganu katla iespaidu mazina atkritumi, arī filmēšanas laikā atstātais metāla būris. Tāpat iespaidu mazina arī tas, ka notiek aktīvs erozijas process, daudzie nogruvumi un dubļi. Lielākie atsegumi ir abās katla malās, savukārt augšdaļā tie ir nelieli. Klintis turpina veidoties, tāpēc nav klātas ar grafiti. Raganu katla ūdenskritums - Raganu katla augšējā malā. Raganu katla ārējo malu pāršķeļ no nogāzes plūstošā strauta gultne, kas noslēdzas ar šo ap 2,7 m augsto ūdenskritumu. Ūdenskritums sezonāls, nav tik izteikts, kā līdzīgi sezonālie ūdenskritumi.
robežu shēma

Kaktiņu gravas
147	platība (ha)	rajons		pagasts
	37.865	Rīgas		Siguldas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais parks
īss raksturojums		objekta apraksts
Labi izteikts erozijas gravu komplekss		Labi izteikts erozijas gravu komplekss
robežu shēma

Kalna Klauku ala un avots
148	platība (ha)	rajons		pagasts
	14.397	Rīgas		Siguldas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļvidzemes zemiene		Gaujas Nacionālais parks	250 m augšpus Kalnaklaukām, Gaujas pamatkrasta nogāzē.
īss raksturojums		objekta apraksts
Divas alas Baltā - 8 m gara un Jaunā - 23 m gara, no abām alām izplūst spēcīgi avoti		Klintis augšpus Kalnaklaukām - līdz 12 m augstas, baltas klintis. Te avots ar Balto alu. Balts Gaujas svītas smilšakmens. Baltā Kalnaklauku ala - 8 m gara. Alu baltā smilšakmenī izveidojis un turpina veidot avots atseguma pamatnē. Alai plaisas veids. Grīdas laukums 20 m2, platums 5 m, augstums 3,0 m. Jaunā Kalnaklauku ala - Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē 400 m augšpus Kalnaklauku mājām. Gaujas svītas smilšakmeņi. 23 m gara ala, no kuras ar ūdenskritumu izplūst avots. Iespaidīgākā ala Siguldas apkārtnē. Platums 4,7 m, augstums 2,6 m.
robežu shēma

Kautraka gravas
149	platība (ha)	rajons		pagasts
	32.124	Rīgas		Siguldas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais parks	Nurmižu rezervātā, Svīķupītes kreisā pieteka
īss raksturojums		objekta apraksts
Divas atšķirīga izskata sufozijas gravas - kanjoni ar ūdenskritumiem, nišām, senajām zīmēm		Kautraka pirmā (Lielā) grava - 250 - 300 m garā posmā no 6 - 8 m dziļuma pāriet 40 m dziļā, platums no 10-15 m līdz 55 - 70 m. Grava atgādina aizu. Praktiski visā gravas garumā atsedzas smilšakmeņi. Nogāžu stāvums 35 - 40 grādi. Gravas augšmalā ūdenskritums. 100 m garā posmā gravai ir kanjonveida raksturs. Abpus strautam ir 1,2 - 4 m augstas smilšakmens klintis. Kanjona platums šeit ir pat tikai 1 m, līdz 4 - 5 m. Smilšakmeņu sienās ir pārkares, vietām 1 - 2 m alas. Krustām šķērsām sakrituši koki. Devononchus concinus, Dipterus sp., Psammosteus sp. atliekas. Zīmes Kautraka Lielajā gravā - Savādu iezīmējumu grupa, īpaši labi saskatāmi divi lieli, īpatnēji apļi ar krusteniskām svītrām. Pārējās zīmes slēptas zem kuplām, zaļām sūnām, grūti pamanāmas. Turpat blakus otra līdzīgu iegravējumu kopa, kurā neparastas formas zīmējumi. Kautraka pirmajā gravā - 2,3 m augsts un 1.3 m plats sezonāls ūdenskritums. Atdzīvojas tikai palu un lietus laikā. Zem Kautraka Lielās gravas ūdenskrituma atrodas 5,5 m dziļa, 1,6 m augsta niša. Apmeklējot niša šķiet daudz necilāka, iespējams, lodīšu smilšakmens nobrucis. Kautraka Lielās gravas labās pietekas ūdenskritums - 1,5 m augsts un 0,5 m plats. Kautraka Lielās gravas labās pietekas apakšējais ūdenskritums - 1 m augsts un 0,7 m plats. Pazemes telpa Kautraka pirmās gravas sāngravā - labās puses sāngravas labajā pusē - mākslīgi izcirsta, četrstūraina, 1,1 reiz 1,9 m, ar 1,85 m augstiem griestiem. Atsegums Lielajā gravā ar Balto nišu - 10. avots apraksta, ka topošajā sāngravā atrodas ap 8 m augsta balta klints ar lielu nišu - Balto nišu. 2. avots - iespējams, klints ir nobrukusi, jo sāngravā tiešām redzama liela balta klints ar negludu, svaigu virsmu, taču niša nav redzama. Niša bijusi 8,5m plata, ap 5 m augsta, 6 m dziļa, tās priekšā bijusi liela baltu smilšu kaudze. 10. avots ziņo arī par Pīlāru alu Lielās gravas labā krasta nogāzes vidusdaļā - 10 m garu alu ar trim ieejām, kuras atdala pīlāri. Alas augstums nepārsniedz 1,4 m. 2. avotā tāda nav ievērota. Kautraka otrā (Mazā) grava - Mežonīga grava ar klintīm, nišām, svaigiem nobrukumiem. Vismaz 8 m augsts un 15 m garš ieapaļš sufozijas cirks. Virs astoņus metrus augstās klints stiepjas iespaidīga tranšejveida gultne, kurai ir trepjveida kāpļains garenprofils. Atrodami arī izcili sezonālie ūdenskritumi, piemēram, krāšņs, sezonāls ūdenskritums ar divām 6 un 8 m augstām kāplām. Gravas augšmalā aug milzīgu, līdz pleciem sniedzošos paparžu mežs. Īpatnēju kontrastu rada apkārtējā mierīgā lauku ainava, salīdzinājumā ar klintīm un tumšo mežu.
robežu shēma

Saltavots
150	platība (ha)	rajons		pagasts
	4.448	Rīgas		Siguldas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Viduslatvijas zemiene			pie Viļņu mājām Lorupes augštecē, labajā krastā, ap 1 km D no Siguldas un A no Allažu ceļa
īss raksturojums		objekta apraksts
Ļoti jaudīgs avots, ar debitu 2 milj. litru (2000 m3) dienā		Avota debits ir 2 miljoni litru diennaktī, temperatūra - 5 grādi. Izveidojies Lorupes stāvajā labajā krastā, veido avotcirku. Ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras, un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci. Agrāk uzskatīja par lielāko avotu Latvijā (R.Vētras 50-tajos gados konstatētais debits ir 2000 m3 diennaktī). Saucas par Saltavotu vēsā ūdens dēļ - pat vasarā temperatūra ir 5 grādi.
robežu shēma

Sautas kalns
151	platība (ha)	rajons		pagasts
	32.459	Rīgas		Siguldas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Nurmižu rezervātā
īss raksturojums		objekta apraksts
Latvijas apstākļiem grandiozs sufozijas parādību komplekss - jaudīgi avoti, daudz klinšu, alu, sezonālu ūdenskritumu, senas zīmes Lauru klintīs		Sautas kalns ir smilšakmens paliksnis gar Nurmižupītes un Sviķupītes sānieleju, kuru aizsargā kopš 1974. gada, platība 6,1 ha. Tas ir paugurs ar 3 virsotnēm, kura absolūtais augstums ir 87,3 m vjl., relatīvais augstums - 70 metri. Rietumu nogāzē ir dažāda augstuma smilšakmens atsegumi un klintis, nišas, avoti, alas. Z nogāzē lielākā ir Avotu ala un kāda ala bez nosaukuma. Sautas kalnā atrastas devona zivju un bezžokleņu atliekas. Sautas kalnā ir grūti orientēties, tajā ir maz vietvārdu un ļoti daudz pieminekļu (problēmas ar pieminekļu nodēvēšanu) tādēļ pieminekļu uzskaitījums var būt nepilnīgs, tie var arī nejauši atkārtoties zem dažādiem nosaukumiem. Interesantākā ir Sautas kalna rietumu nogāze - te ir daudz atsegumu visos nogāzes augstumos un visdažādākajos leņķos. Lielākais no atsegumiem - Ap 800 m ZZA no Muceniekiem, tas pagriežas pa 90 grādiem. 14,5 m augsts, 120 m plats. Pārējie atsegumi nav garāki par dažiem desmitiem metru, augstums ne vairāk, kā 8 - 10 m. Atsegumā liela niša. Kopumā atsegumā ļoti maz uzrakstu. Ala Sautas kalna rietumu nogāzes ziemeļu daļā - Sautas kalna rietumu nogāzes ziemeļu daļā, Nurmižu rezervātā, ap 150 m D no Lauru klintīm. Lielākā ala Sautas kalna rietumu nogāzē. 5,9 m dziļa, 5,5 m plata, 1,8 m augsta. 2. avots - iespējams, šī ir tā pati ala, kas atrodas gravas D malā, ieejas augstums ap 0,8 m, platums 1,2 m. Avota ala Sautas kalnā - Sautas kalna rietumu nogāzes pamatnē, ap 700 m D no Līcīšiem. Ala, uz kuras grīdas avots izgulsnējis ap 5cm biezu šūnakmens kārtu. Alā patiesībā dzelzs izgulsnējumi (2. avots) Ala Sautas kalna rietumu nogāzes vidusdaļā - Sautas kalna vidusdaļā, ap 600 m D no Līcīšiem. 2 m gara ala, kuru aktīvi veido avots. Jauna ala, kas aktīvi veidojas. Gaišajos, irdenajos smilšakmeņos to veido avots. 2. avots - iespējams, tā pati avotala, kas atrodas ap 100 m Z no Avota alas. Avotu grupa Sautas kalna rietumu nogāzē - Latvijai unikāls objekts - no palikšņa - Sautas kalna rietumu nogāzes iztek milzums avotu gan no alām, gan no plaisām. Tie satek kopā lielā upē, kas ietek Gaujā pāris simtus metru augšpus Nurmižupītei, un ir praktiski tikpat liela. (10. avots) Mazs atsegums Sautas kalna Z daļas gravā - Sautas kalna R malas vidusdaļā ap 140 m DAA no Līcīšiem, gravas D malā. Atsegums veido tādus kā nelielus "vārtus", ieejot lielā gravā, kas sadala Sautas kalnu. Augstums un platums - 2 m. (2. avots) Atsegumi gravas augšdaļā Sautas kalna vidusdaļā - Sautas kalna R nogāzes vidusdaļu sadala liela grava, tās augšgalā, ap 350 m DA no Līcīšiem. Sīki, līdz 1 m augsti atsegumi gravas augšdaļā. (2. avots) Sautas kalna D daļas atsegumu grupa - Visa Sautas kalna DR daļa, atsegumu virkne ap 600 m garumā. 30 - 40 atsegumu grupa vairākos stāvos ar daudzām alām, avotiem, gravām, sezonāliem ūdenskritumiem, atsevišķu atsegumu augstums sasniedz 12 m. Raksturīgi, ka šeit klintis ir izvietotas vairākos stāvos, kā arī te ir daudz alu, ūdenskritumu, avotu. Spēcīgākie avoti atrodas tieši klinšu masīva lejasdaļā. Z daļā pāriet atsegumā. Īpaši neparasti ir vairāki ļoti augstie kaskādes tipa sezonālie ūdenskritumi, kuri ir Latvijai absolūti unikāli ar savu lielo augstumu, kā arī viena liela niša. (2. avots) Lielā niša Sautas kalna vidusdaļas gravā - ap 500 m DDA no Līcīšu mājām, skaistas, ļoti stāvas gravas D malā. Ļoti liela niša, ap 6 m dziļa, ap 5 m plata un augsta (2. avots). Plaisa Sautas kalna R nogāzē ap 550 m DDA no Līcīšiem - Vismaz 3 m dziļa, ap 0,3 m plata, ap 3 m augsta. Ļoti šaura, dziļumā nevar tālu saskatīt. (2. avots) Ala (I) Sautas kalna D daļā - ap 200 m Z no Muceniekiem. Vismaz 3 m dziļa. (2. avots) Ala (II) Sautas kalna D daļā - ap 150 m Z no Muceniekiem. Ap 4 m dziļa (2. avots) Ala (III) Sautas kalna D daļā - ap 150 m Z no Muceniekiem. Ap 3 m dziļa (2. avots). Niša Sautas kalna D daļā - ap 400 m Z no Muceniekiem. Atrodas kalna pamatnē pie vecupes, ap 3 m dziļa, 3 m plata un 2 m augsta. Sezonāls ūdenskritums (I) Sautas kalnā - ap 950 m Z no Muceniekiem. Krīt ap 4 metrus. Sezonāls ūdenskritums (II) Sautas kalnā - ap 800 m Z no Muceniekiem. Sezonāls ūdenskritums ar divām kaskādēm, kur augšējā kaskāde ap 5 m augsta, apakšējā ap 4,5 m. Sezonāls ūdenskritums (III) Sautas kalnā - ap 750 m Z no Muceniekiem. Ap 5 m augsts. Lauru klintis - Nurmižu rezervātā, kilometru augšpus Sautas kalnam. Ļoti iespaidīgas, ap 14 m augstas, 140 m platas klintis. Klintis slēpjas aiz kokiem, ir ļoti iespaidīgas. Atrodas aiz vecupes. Daļa no klintīm ļoti gluda un taisna, kā siena. Nav īpaši daudz uzrakstu. Atstāj senatnīgu, pat drusku mistisku iespaidu. Klintīs daudz īpatnēju zīmju, kuras varētu uzskatīt par senajām zīmēm. Klintīs liela plaisa, niša ar kolonnu. Klintīm vairāki posmi - no Z skatoties pirmais posms ir ap 4 m augsts, 15 m plats. Tad seko neliels kanjons, ap 4 m augsts. Seko izcili gluda siena, kuras augstums sasniedz 14 m, platums ap 50 metri. Šīs daļas D parādās senās zīmes, te ir arī niša ar kolonnu. Seko ass izcilnis uz Gaujas pusi, kurš izvirzās ap 30 metrus, klinšu augstums te ir ap 10 m. Izcilnis Gaujas vecupes purva vidū izskatās ļoti iespaidīgi. Aiz izciļņa D ir liela niša un seko ap 40 m garš, izrobots posms, kur klinū augstums sasniedz 10 m. Senās zīmes Lauru klintīs - iespējams, lielākais seno zīmju komplekss Latvijā, salīdzināms vai pat lielāks, kā Virtakas ieža zīmju komplekss. Daudzām zīmēm izsēdies kaļķis, tādējādi norādot, ka tās ievērojami vecākas, kā tuvējie 19. gs. uzraksti. Jeb vai krīta atliekas no zīmju pārzīmēšanas??? Ala - plaisa Lauru klintīs - Lauru klinšu izvirzījumā. Ap 4 m dziļa, līdz 1 m plata un ap 5 m augsta plaisa (2. avots). Niša ar kolonnu Lauru klintīs - klinšu D daļā. Ap 3 m dziļa niša. (2. avots). Atsegumi gravā D no Lauru klintīm - ap 150 m D no Lauru klintīm. Gravas Z malā ir 2 x 4 m atsegums, kurš izskatās senatnīgs. Gravas D malā 4 x 30 m atsegums. (2. avots)
robežu shēma

Sviķupītes ielejas atsegumi
152	platība (ha)	rajons		pagasts
	71.61	Rīgas		Siguldas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Svīķupītes krasti
īss raksturojums		objekta apraksts
Izteiksmīgs klinšu, avotu, alu komplekss abos Svīķupītes krastos		Nepilnīgs atsegumu un avotu uzskaitījums, daļa pieminekļu, visdrīzāk, atrodas ārpus lieguma zonas: Atsegums gravas galā pie Sleņģiem - Sviķupītes D sāngravas galā ap 400 m Z no Sleņģiem - ap 4 m augsts atsegums ar sezonālu ūdenskritumu (2. avots) Sezonāls ūdenskritums pie Sleņģiem - Sviķupītes D sāngravas galā, ap 400 m Z no Sleņģiem, ap 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums stāvas gravas galā. (2. avots) Klintis pie Dzintariem - Sviķupītes D sāngravas galā pie pašām Dzintaru mājām. Stāva Sviķupes grava sākas ar īsu, ap 25 m garu kanjonveida gravu. Atsegumu augšdaļa veidota no dolomītiem, apakšdaļa - no smilšakmens. Kanjons spēcīgi piegružots. Neliels ūdenskritums. Ūdenskritums gravā pie Dzintariem - Sviķupes D gravā pie Dzintariem. 0,3 m augsts ūdenskritums pār dolomītiem (2. avots). Atsegums Sviķupītes sānugravas vidusdaļā - Sviķupītes D sāngravas R malā, ap 200 m no Dzintariem. Ap 1 m augsts atsegums, pār kuru līst neliels ūdenskritums. Ūdenskritums Sviķupes D sāngravā (II) - Sviķupes D sāngravas R malā ap 200 m no Dzintariem. Ap 0,5 m augsts sīka avotiņa ūdenskritums pār mālu slāni. Skāduļu iezis - Sviķupītes lejteces kreisā krasta nogāzē, augšpus Mucenieku mājām. Te Svīķupītes ieleja sagādā vienu no vismežonīgākajām ainavām Latvijā. Šī līdz 12 m augstā un 600-800 m platā smilšakmens siena ar velvēm, nišām, kolonnām, alām ir īpaši iespaidīga. 10. avotā minētais Skāduļu iezis varētu būt arī cits objekts, 14 m augsts, 35 m plats. Kopā ar Daudas gravas atsegumiem ir aizsargājamais ģeoloģiskais objekts, kopējā platība 15,6 ha. Intensīvu ģeomorfoloģisko procesu norises vieta. Mucenieku ala - 200 m D no Muceniekiem, 3,6 m gara un 3,5 m plata. Mucenieku alas avots - 200 m D no Muceniekiem, izveidojis alu. Svīķupītes lejteces labā krasta atsegums 100 m augšpus Muceniekiem - Līdz 4 m augsta klints, turpinās arī zem ūdens līmeņa. Sviķupītes Dolomītu ala - iepretī Kodaļu mājām, gravas veida ielejas augšmalā Svīķupītes kreisajā krastā. 7,7 m gara dolomītu ala. Ala ir 60 cm augsta un 60 cm plata. Tā izveidojusies uz Amatas svītas smilšakmeņu un Pļaviņu svītas dolomītu robežas.
robežu shēma