Sigulda

Cīruļu iezis un Blusu ala
140	platība (ha)	rajons		pagasts
	32.895	Rīgas		Sigulda
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais parks	Gaujas labajā pamatkrastā 1 km augšpus Turaidas Dainu kalna, starp Cīruļiem un Bēržām
īss raksturojums		objekta apraksts
Ap 8 m augsta, 200 m plata klints ar nišu, alu, avotu, atsedzas Gaujas svītas smilšakmens, kanjons Siguldas pusē		Nogāzes pamatnē neliela, dzeltenīga klints, kuras augstums sasniedz 8 m, platums - 200 m. Tajā niša, avots un 55 m garā Blusu ala. Klintis viegli pieejamas tikai no vienas puses, kādreizējās vecupes vietā ir staignājs, klintis aizsedz krūmi. Niša - sausa, gluda, ap 3,7 m dziļa, tikpat plata, 3,8 m augsta. Blusu ala atklāta 1991. gadā, 55 m gara. Garākā ala Siguldā. Zem alas ieejas izplūst avots. Netālu no ieejas ir lielākā zāle, kuras griesti ir līdz 4 m augsti, no zāles ala sazarojas šaurās ejās.
robežu shēma

Gūtmaņa ala
141	platība (ha)	rajons		pagasts
	5.698	Rīgas		Sigulda
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks
īss raksturojums		objekta apraksts
Populārākā un plašākā ala Latvijā, 18.8 m gara. Gaujas svītas smilšakmens. Vēl 19. gs. sākumā te ziedoja elku dieviem		12 m augstā, ap 50 m platā atsegumā Gaujas senkrastā - plašākā Latvijas ala. Sena kulta vieta, pat 19. gs. sākumā vēl slepus te ziedoja elku dieviem. Alas garums 18,8 m, platums 12 m, maksimālais griestu augstums 10 m (augstākā Latvijā), tilpums 500 m3, grīdas laukums 170 m2. Ieejas platums 10,6m. Kādreiz Gaujas līmenis bijis līdz pašai alai - tā radusies mijiedarbojoties Gaujai un avotam, kas te iztek joprojām. Ala varēja sākt veidoties pirms 10.000 gadiem, pašreizējo izskatu ieguva mūsu ēras sākumā. Populārākā un lielākā ala Latvijā. Agrāk sezonas laikā te ieradās ap 1.5 miljoni apmeklētāju. Seni uzraksti liecina, ka alu apmeklēja jau sen. Minēts, ka viens uzraksts kopš 1564.g. saglabājies līdz 1812.g. Taču 1912. gada ceļvedī norādīts uz 1521.g. ierakstu ar iniciāļiem HDOM un IUI 19, kas uziets alas kreisajā sienā 12 pēdu augstumā. Tiek minēti arī Herdera un Patkula vārdi. Skaidri redzams uzraksts "Anna Magdalena Von Tiesenhausen anno 1677". Gadskaitļa divi vidējie cipari tīšām izbojāti. Vēl arī "Georg Conrad von Ungern-Sternberg anno 1668". Nākošie uzraksti no 1810. gada. Jau pagājušā gadsimtā publicisti uztraucas par uzrakstu māniju. Ap 1780. gadu Gauja plūdusi pa tagadējo pļavu, pavasara palos alu apskalodama. 18. un 19. gadsimtā alu sevišķi daudz apmeklēja gadatirgus laikā - Jāņos un 12. oktobrī. Nostāstu vieta. Teika par Turaidas Rozi - Maiju, kam pamatā patiess 1620. gada notikums, par ko sarakstīti vairāki literāri darbi. Cita teika - lībiešu virsaitim Rindaugam bijusi neuzticīga sieva. Rindaugs licis viņu dzīvu ierakt Gaujas krastā, kur viņa izraudājusi šo alu. Alas avots - izveidojis alu un padarījis to vēlāk par vietējo iedzīvotāju svētvietu. Ūdens pārklāj ar dzelzi to, kam tek pāri. Saskaņā ar 47 . avotu dienā izplūst ap 150 000 litru ūdens, tā temperatūra ir 6,3 grādi. Viktora ala - blakus Gūtmaņa alai - necila, 6,8 m gara ala, platums 5,9 m, griestu augstums līdz 4,8 m. Alu it kā izcirtis Siguldas dārznieks Viktors Heils, Turaidas Rozes - Maijas līgavainis, no kurienes viņai skatīties uz Siguldas dārziem, kur viņš strādā.
robežu shēma

Kraukļu aiza
142	platība (ha)	rajons		pagasts
	8.03	Rīgas		Sigulda
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais parks	Vējupītes labā krasta nogāzē starp Gleznotāju kalnu un Satezeles pilskalnu
īss raksturojums		objekta apraksts
11,5 m augsts Gaujas svītas smilšakmeņu klinšu ieloks, klintis klāj autogrāfi un sūnas, ap 5 m gara ala		Interesants Gaujas svītas smilšakmeņu klinšu ieskauts laukumiņš. Aiza veidojusies no smilšakmens nobrukumiem, kas ir sevišķi lieli pēc ziemas sala, iesākoties pavasara atkusnim. Aiza ir 20 m gara, ap 19 m plata. Kraukļu ala - 5m gara ala aizas galā. Atrodas klinšu ieskautā laukumā. Agrāk literatūrā minētas divas alas. Augstums 3,3 m, grīdas laukums 7 m2. Populārs tūrisma objekts. Gaujas svītas smilšakmens. Teiksma - Siguldas muižas vagars bijis taisnīgs un iecienīts. Muižkungs licis viņu nogalēt, nosviežot no augstās klints. Vēlāk viņu atrada pēc liela kraukļu bara ķērcieniem
robežu shēma

Pētera ala
143	platība (ha)	rajons		pagasts
	3.754	Rīgas		Sigulda
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais parks	Vējupītes gravas labajā krastā ap 300 m A no Satezeles pilskalna
īss raksturojums		objekta apraksts
6,5 m gara, plaisveida ala Gaujas svītas smilšakmeņos		Ala Gaujas svītas sarkanos smilšakmeņos. Pie alas ved platforma ar margām. Ala novietota augstu virs upītes, dižena ainava. Platums 2,2 m, augstums 5,3 m, grīdas laukums 8 m2. Alas galā šķērsplaisa - kreisā pusē gandrīz 2 m gara un 0,5 m plata. Alas labajā pusē plaisa jau ir stipri šaurāka un 2 m dziļumā pavisam izzūd. Kādā 1924. gada ceļvedī teikts: "ar laiku šī ala pavisam aizbirs nobrukumiem un izbeigsies…". Alā kāds zemnieks Pēteris ar ģimeni senatnē glābies no sirotājiem. Ala kādreiz bijusi platāka, tajā atradies apaļš akmens galds un soliņš.
robežu shēma

Piķenes krauja un alas
144	platība (ha)	rajons		pagasts
	15.312	Rīgas		Sigulda
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais parks	Gaujas labajā senkrastā 2 km lejpus Siguldas tiltam
īss raksturojums		objekta apraksts
Ap 1 km gara krauja, kurā daudz smilšakmens atsegumi, alas, ūdenskritumi		Ap 1 km gara krauja, līdz 80 m augsta. Kraujā dažāda lieluma atsegumi, avoti, ūdenskritumi un alas. Atsegumu augstums līdz 10 m, platums līdz 170 m. Auna piere - kraujas A galā, pie vecupes. Sarkanīga klints ar alu, dažos ceļvežos kļūdaini norāda uz divām alām. Auna pieres ala - 4,8 m gara. Siguldas Mazā Velnala - kraujas pamatnē, vidusposmā. 10,2 m gara. Alas vidū pīlārs, vairākas šauras sānu ejas. Viena sāneja 5,2 m. Varētu kļūt garāka, attīrot. Lejāk - Gudrības avotiņš. Varēja sākt veidoties pirms 4500 - 5000 gadiem. Intensīvi veidojās līdz tam brīdim, kamēr Gauja pameta alas tuvumā esošo vecupes gultni. Ala novietota starp pirmās terases un augstās palienes līmeņiem. Gudrības avotiņš - izplūst no klinšu apakšas. Te agrāk mātes nesa savus bērnus, mazgāja galvu viņiem avota ūdenī, jo ticēja, ka avota ūdens stiprina atmiņu un var padarīt bērnus gudrus un laimīgus
robežu shēma

Velnalas klintis
145	platība (ha)	rajons		pagasts
	2.286	Rīgas		Sigulda
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Piķenes kraujas lejasgalā, Gaujas krastā, pie Velnalas
īss raksturojums		objekta apraksts
15 m augstas, 250 m platas, skaistas klintis, bieži nobrūk, klintīs atklātas jaunas seno zivju sugas, klintīs interesanta ala		Gauja pret šīm klintīm triecas frontāli, tāpēc te bieži ir nobrukumi. Ja četrdesmitajos gados klinšu pakājē varēja stāvēt, tagad te ir atvars. liela niša blakus Velnalai, skaistas klintis, dzegas, šaura taka uz augšu, virsotni. Smilšakmeņos te redzams seno straumju raksts - muldveida slīpslāņojumi. Te izdalītas sekojošas sugas - L. Agasizs - Psammolepis paradoxa, A. Eihvalds - Asterolepis ornata. Tieši šejienes iežos ir visbagātīgākais devona zivju fosiliju un arī floras atlieku komplekss. Izcils Gaujas ielejas ģeoloģisks piemineklis. Pēc lietus izskalotus bruņuzivju gabaliņus var atrast arī uz takām. Velnala - 40 m gara ala, mākslīgi pagarināta. Grūti pieejama, jo sākas klinšu vidū astoņus metrus virs Gaujas. Alas griestos saglabājušies seši caurumi, kas ir līdz 2 m dziļi, 10 - 15 cm diametrā - "velna skursteņi". Līdz 1992. gadam ala bija 10,7 m gara, griestu augstums 2,5 m, maksimālais platums 5,6 m, alas laukums 45 m2, tilpums 70 m3. 1992. gadā ala tika tīrīta un rakta, kļuvusi 40 m gara, 9 m plata, 4,8 m augsta (Anša Opmaņa mērījumi). Alu pagarināja "Baltā brālība", meklējot alā savu aprakto "templi". Agrāk taka uz alu gāja pāri tās griestiem, kur to biezums nav vairāk par 1 metru. Tagad pieeja pa tiltu pāru Gaujai, tomēr alā nokļūt nevar. Ala veidojusies vairāk, kā pirms 10.000 gadiem upes sānu erozijas un tagad izzuduša avota darbības rezultātā. Intensīva alas veidošanās varēja beigties pirms 5000 gadiem. Velnalas niša - blakus Velnalai. Nišas griestos četri Velna skursteņi, kuru dziļums sasniedz pat 3,5 m.
robežu shēma