 | |
| Rajonā
pieci
objekti.
No
ģeoloģiskā
viedokļa
ļoti
nozīmīgi
jo
raksturo
teritoriju
kur
zemkvartāra
virsmā
izplatīti,
ne
tikai
devona,
bet
arī
juras
un
karbona
vecuma
nogulumi. |
|
Loša atsegums | |
153 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 1.783 | Saldus | Nīgrandes | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Kursas zemiene | | Loša kreisajā krastā ap 200 m augšpus ietekas Ventā | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Juras laikmeta Kelovejas svītas atsegums, smilšakmens | Vidusjuras
perioda
atsegums, atsedzas smiltis, māli, kaļķakmens. Jūras organismu - gliemeņu, amonītu, gliemežu, brahiopodu - pārakmeņojumi.
Kaļķakmenī pārskalotas koku atliekas. | | robežu
shēma |  | 
|
|
Kalnu atsegums | |
154 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 2.442 | Saldus | Nīgrandes | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Kursas zemiene | | Loša kreisajā krastā nedaudz virs ūdens līmeņa, ap 100 m augšpus tilta pie Kalnu mājām | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Juras laikmeta brūnogļu atsegums | Augstākais juras
perioda
brūnogļu atsegums Latvijā. | | robežu
shēma | | 
|
|
Plieņu atsegums | |
155 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 7.88 | Saldus | Pampāļu | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Kursas zemiene | | Ventas labajā krastā | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Apakškarbona smilšu un mālu atsegums | Apakškarbona smilšakmens (līdz 6,5 m augsts) un mālu atsegums (bijušais Ventasmuižas atsegums) . | | robežu
shēma |  | 
|
|
Zaņas lejteces atsegumi | |
156 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 53.147 | Saldus | Zaņas | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Viduslatvijas zemiene | | Zaņas lejteces krasti | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Atsegumu grupa ar kopējo augstumu 3,5 m - juras laikmeta Kelovejas stāva atsegumi, kuros atrastas dinozaura atliekas | Tipiski vidusjuras Kelovejas stāva nogulumu atsegumi. Bijušā lieguma platība 10 ha.
Līkumainās upes pamatkrastā vairākās vietās
atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki un melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, atsegumu augstums sasniedz 3,5 m.
Karbonātu konkrēcijās mālos un kaļķakmeņos ir daudz fosīliju
- amonīti, gliemenes, gliemeži un belemnīti, kas liecina, ka šie ieži veidojušies jūrā.
1930-jos gados Liepājas ārsts G. Išreits šeit atradis vienīgo zaura pārakmeņojumu Latvijas
teritorijā - pliozaura Peloneustes sp. zobu - raksts par šo atradumu publicēts Štutgartē... ?. | | robežu
shēma |  | 
|
|
Pavāru atsegumi | |
157 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 2.171 | Saldus | Zirņu | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Austrumkursas augstiene | | Cieceres krastā, iepretī Paksītes ietekai, pie bij. Pavāru mājām | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Ketleru svītas nogulumu atsegums ar ihtiofaunas atliekām | Ketleru svītas vidējās daļas nogulumu atsegums ar ihtiofaunas atliekām. Ketleru svītas augšējās pasvītas stratotips. Fosilo zivju -
Bothriolepis ciecere, Devononchus sp., Holoptychius sp., Ventalepis ketleriensis, Cryptolepis grossi, Glyptomus bystrowi, Dipnoi. atliekas. Ļoti svarīgs ir tetrapoda Ventastega curonica atklājums 1991. gada
augustā.
(109) minēti kā līdz 15 m augsti atsegumi | | robežu
shēma |  | 
|
|
