Salacas pagasts

Veczemju klintis
112	platība (ha)	rajons		pagasts
	13.187	Limbažu		Salacgrīvas lauku teritorija
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Piejūras zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	starp Rankuļu ragu un Kutkāju ragu, pie Veczemjiem
īss raksturojums		objekta apraksts
Burtnieku svītas smilšakmens atsegumi - līdz 4,5 m augstas, ap 200 m platas klintis ar skaistām nišām, alu		Burtnieku svītas smilšakmens atsegumi. Augstums līdz 4,5 m, platums - ap 200 m. Nelielas, bagātīgi izrobotas klintis ar vairākām dziļām nišām. Klinšu dienvidu daļā ala. Klintis dzeltenīgā, sarkanbrūnā, pelēcīgā krāsā. Klinšu vidusdaļā redzama īpatnēja struktūra - purva ūdens pārvietojis smilšakmenī dzelzi saturošos savienojumus, izveidojot atkrāsotu zonu un dzelzs savienojumu garoziņu. Klintīs izveidotas 6 - 7 dažāda dziļuma nišas un alas, kā arī divas kolonnas. Virs devona iežu nogulumiem ir arī kvartāra nogulumi ar glaciotektoniskām deformācijām. Ledāja nogulumos vietām ir arī nelieli devona nogulumu atrauteņi. Vietām virs ledāja nogulumiem līdz 2 m biezumam ir arī Baltijas ledus ezera piekrastes zonas grants, oļi, akmeņi, kā arī eolie nogulumi. Ala ap 6 m dziļa. Pie klintīm bieži vērojami smago minerālu koncentrāti, kas iekrāso smiltis violeti melnas. Akmeņu krāvumi.
robežu shēma

Krauju akmeņu saliņa
113	platība (ha)	rajons		pagasts
	0.01	Limbažu		Salacgrīvas lauku teritorija
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Piejūras zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts
īss raksturojums		objekta apraksts
Sēklis - akmeņu krāvums		Sēklis - akmeņu krāvums
robežu shēma

Lielais Krauju jūrakmens
114	platība (ha)	rajons		pagasts
	0.01	Limbažu		Salacgrīvas lauku teritorija
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Piejūras zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	Jūrā
īss raksturojums		objekta apraksts
Lielākais Latvijas jūrakmens - 67 m3, augstums 3,9 m, garums 6,2 m, platums 5,6 m		Lielākais Latvijas jūrakmens - 67 m3, augstums 3,9 m, garums 6,2 m, platums 5,6 m. Lielākā daļa akmens ir zem ūdens.
robežu shēma

Lībiešu upuralas
115	platība (ha)	rajons		pagasts
	0.983	Limbažu		Salacgrīvas lauku teritorija
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Viduslatvijas zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	pie Kuiķuļu kapsētas, Svētupes labā krastā, Kuiķuļu klintīs
īss raksturojums		objekta apraksts
Divas alas Burtnieku svītas smilšakmeņos - 46 m un 19,5 m garas. Mazākajā alā senas zīmes		Ir aizsargāta teritorija no 1977. gada; 0,8 ha platībā. Alas un atsegums Burtnieku svītas smilšakmeņos. Senāk bijusi viena ala ar diviem atzariem, taču lielā ieejas zāle sabrukusi 19. gadsimtā, un tagad ir divas alas, starp kuru ieejām ir daži metri. Attēls redzams F.Krūzes 1842. gada publikācijā. 1973. gadā J. Urtāna izrakumi, lielākie atklājumi veikti mazākajā alā. Lielākā Lībiešu Upurala - 46 m gara, ilgi tika uzskatīta par garāko Latvijā. Dziļumā ala ir ļoti šaura. Pie ieejas ala sadalās, lai pēc dažiem metriem atkal apvienotos. Alas platums 2 m, augstums 1,9 m. Ala pieminēta 1641. gada baznīcu vizitācijās. Mazākā Lībiešu Upurala - 19,5 m gara. Platums 1,5 m, augstums 2 m. Ala ir ļoti iespaidīga, par spīti nelielajai ieejai, sienās seni uzraksti. Alā visvecākais Latvijā datētais uzraksts - 1664. gads (2 vietās) un 1667.g. 1973. gadā J. Urtāns atklāja, ka šeit no 14. līdz 19. gs. ziedots. Viņš alas sienās atrada senās maģijas zīmes - lietuvēna krustus, Jumja zīmes, taisnos un slīpos krustus un citas. Tie bija pirmie arheoloģiskie izrakumi Latvijas alā. Kultūrslānī atrada 628 ziedotās monētas un 35 senlietas. Alas griestos "skursteņi" - īpatnēji, acīmredzot dabiskas izcelsmes iedobumi griestos, vairākus metrus dziļi un tikai ap 10 cm diametrā. Kuiķules atsegumi - Drūmās klintis - ainaviskas klintis Svētupes abos krastos vairāku kilometru garumā, stiepjas abos virzienos no alām. Atsegumi sākas kā nelielas, gandrīz nepārtrauktas klintis Svētupes kreisajā krastā, asā līkumā. Pēc kādiem 500 m klintis sākas upes labajā krastā, pretējā līkumā. Šeit klintis kļūst īpaši ainaviskas, jo upes otrā krastā ir līdzens laukums, no kura ērti apskatīt ap 400 m garo, līdz 5 m augsto klinšu ieloku. Klinšu sarkanā krāsa lieliski harmonē ar upi un meža zaļo krāsu. Šajā ielokā, lejāk pa straumi izgruvušā ielokā atrodas abas Lībiešu Upuralas. Vēl pāris simts metrus zemāk klintis atkal ir upes kreisajā krastā, tieši pie Kuiķules kapsētas.
robežu shēma

Muižuļu akmens
116	platība (ha)	rajons		pagasts
	0.01	Limbažu		Salacgrīvas lauku teritorija
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Piejūras zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	mežā, Dzeņu apgaitā 220 m no Muižuļu stigas, 72. meža kvartālā (PSRS laika topokartē), pie 13,6 m atzīmes....
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Muižules. 46 m3 liels, 2,3 m augsts akmens		2,3 m augsts, 7 m garš, 5,7 m plats laukakmens ar apkārtmēru - 20 m. Virszemes tilpums 46 m3.
robežu shēma

Svētciema akmeņu saliņa
117	platība (ha)	rajons		pagasts
	0.1	Limbažu		Salacgrīvas lauku teritorija
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Piejūras zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	Jūrā iepretim Svētciemam, Zaļkrastu mājām, 200 m no krasta, 2,3 km ZR no Svētupes ietekas
īss raksturojums		objekta apraksts
Laukakmeņu sakopojums jūrā, veido nelielu saliņu		Latvijas vienīgā jūras sala - vaļņveida laukakmeņu sakopojums. Valnis orientēts paralēli krastam - augstākās daļas garums 150 m, turpinājums abos galos sēklī. Ja ūdens līmenis ir zems, daži akmeņi ir redzami, parasti tie atrodas zem ūdens. Virsējo akmeņu diametrs ir 1 - 1,5 m. Sala veidojusies no jūrakmeņiem, ko ledus krāvumi un pavasara vētras sastūmuši valnī. Saliņa lēnām tuvojas krastam, to aizsargā no viļņu iedarbības. Iepretim saliņai jūras krastā izveidojusies līdz 300 m plata pļavu josla. Jūras krastā starp saliņu un krastu pie krasta izveidojies plakans valnis - bārs, kurš norobežo nelielu lagūnu. Ap 100 m no krasta ir otrs valnis, kurš ir nedaudz zem ūdens, sastāv no grantainas smilts materiāls. Trešais valnis ir laukakmeņu saliņa - paralēls laukakmeņu krāvums. Ap 150 m garajam krāvumam katrā galā ir pa lielākam akmenim. Atsevišķās vietās valnim pazeminājumi, kur ūdens dziļums līdz 2 m. Akmeņu saliņu veidojis ledus, ko pavasaros vējš dzen uz piekrasti. Akmeņu saliņu redzama tad, kad ir ilgstoši vēji, kas dzen ūdeņus no Rīgas līča uz Baltijas jūru.
robežu shēma