
 | |
|
Veczemju klintis | |
112 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 13.187 | Limbažu | Salacgrīvas
lauku
teritorija | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Piejūras zemiene | Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | starp Rankuļu ragu un Kutkāju ragu, pie Veczemjiem | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Burtnieku svītas smilšakmens atsegumi - līdz 4,5 m augstas, ap 200 m platas klintis ar skaistām nišām, alu | Burtnieku svītas smilšakmens atsegumi. Augstums līdz 4,5 m, platums - ap 200 m. Nelielas, bagātīgi izrobotas klintis ar vairākām dziļām nišām.
Klinšu dienvidu daļā ala. Klintis dzeltenīgā, sarkanbrūnā, pelēcīgā krāsā. Klinšu vidusdaļā redzama īpatnēja struktūra - purva ūdens pārvietojis smilšakmenī dzelzi saturošos
savienojumus, izveidojot atkrāsotu zonu un dzelzs savienojumu garoziņu. Klintīs izveidotas 6 - 7 dažāda dziļuma nišas un alas, kā arī divas kolonnas. Virs devona iežu nogulumiem ir arī
kvartāra nogulumi ar glaciotektoniskām deformācijām. Ledāja nogulumos vietām ir arī nelieli devona nogulumu atrauteņi. Vietām virs ledāja nogulumiem līdz 2 m biezumam ir arī Baltijas ledus
ezera piekrastes zonas grants, oļi, akmeņi, kā arī eolie nogulumi. Ala ap 6 m dziļa. Pie klintīm bieži vērojami smago minerālu koncentrāti, kas iekrāso smiltis violeti melnas. Akmeņu
krāvumi. | | robežu
shēma |  | 
|
|
Krauju akmeņu saliņa | |
113 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Limbažu | Salacgrīvas
lauku
teritorija | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Piejūras zemiene | Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Sēklis - akmeņu krāvums | Sēklis - akmeņu krāvums | | robežu
shēma | | 
|
|
Lielais Krauju jūrakmens | |
114 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Limbažu | Salacgrīvas
lauku
teritorija | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Piejūras zemiene | Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | Jūrā | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Lielākais Latvijas jūrakmens - 67 m3, augstums 3,9 m, garums 6,2 m, platums 5,6 m | Lielākais Latvijas jūrakmens - 67 m3, augstums 3,9 m, garums 6,2 m, platums 5,6 m. Lielākā daļa akmens ir zem ūdens. | | robežu
shēma | | 
|
|
Lībiešu upuralas | |
115 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.983 | Limbažu | Salacgrīvas
lauku
teritorija | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Viduslatvijas zemiene | Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | pie Kuiķuļu kapsētas, Svētupes labā krastā, Kuiķuļu klintīs | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Divas alas Burtnieku svītas smilšakmeņos - 46 m un 19,5 m garas. Mazākajā alā senas zīmes | Ir aizsargāta teritorija no 1977. gada; 0,8 ha platībā. Alas un atsegums Burtnieku svītas smilšakmeņos. Senāk bijusi viena ala ar diviem
atzariem, taču lielā ieejas zāle sabrukusi 19. gadsimtā, un tagad ir divas alas, starp kuru ieejām ir daži metri. Attēls redzams F.Krūzes 1842. gada publikācijā. 1973. gadā J. Urtāna
izrakumi, lielākie atklājumi veikti mazākajā alā. Lielākā Lībiešu Upurala - 46 m gara, ilgi tika uzskatīta par garāko Latvijā. Dziļumā ala ir ļoti šaura. Pie ieejas ala sadalās, lai pēc dažiem metriem atkal apvienotos. Alas platums 2 m, augstums 1,9 m. Ala pieminēta 1641. gada baznīcu vizitācijās. Mazākā Lībiešu Upurala
- 19,5 m gara. Platums 1,5 m, augstums 2 m. Ala ir ļoti iespaidīga, par spīti nelielajai ieejai, sienās seni uzraksti. Alā visvecākais Latvijā datētais
uzraksts - 1664. gads (2 vietās) un 1667.g. 1973. gadā J. Urtāns atklāja, ka šeit no 14. līdz 19. gs. ziedots. Viņš alas sienās atrada senās maģijas zīmes - lietuvēna krustus, Jumja zīmes,
taisnos un slīpos krustus un citas. Tie bija pirmie arheoloģiskie izrakumi Latvijas alā. Kultūrslānī atrada 628 ziedotās monētas un 35 senlietas. Alas griestos "skursteņi" - īpatnēji,
acīmredzot dabiskas izcelsmes iedobumi griestos, vairākus metrus dziļi un tikai ap 10 cm diametrā. Kuiķules atsegumi - Drūmās klintis - ainaviskas klintis Svētupes abos krastos vairāku
kilometru garumā, stiepjas abos virzienos no alām. Atsegumi sākas kā nelielas, gandrīz nepārtrauktas klintis Svētupes kreisajā krastā, asā līkumā. Pēc kādiem 500 m klintis sākas upes
labajā krastā, pretējā līkumā. Šeit klintis kļūst īpaši ainaviskas, jo upes otrā krastā ir līdzens laukums, no kura ērti apskatīt ap 400 m garo, līdz 5 m augsto klinšu ieloku. Klinšu
sarkanā krāsa lieliski harmonē ar upi un meža zaļo krāsu. Šajā ielokā, lejāk pa straumi izgruvušā ielokā atrodas abas Lībiešu Upuralas. Vēl pāris simts metrus zemāk klintis atkal ir
upes kreisajā krastā, tieši pie Kuiķules kapsētas. | | robežu
shēma |   | 
|
|
Muižuļu akmens | |
116 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Limbažu | Salacgrīvas
lauku
teritorija | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Piejūras zemiene | Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | mežā, Dzeņu apgaitā 220 m no Muižuļu stigas, 72. meža kvartālā (PSRS laika topokartē), pie 13,6 m atzīmes.... | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Arī Muižules. 46 m3 liels, 2,3 m augsts akmens | 2,3 m augsts, 7 m garš, 5,7 m plats laukakmens ar apkārtmēru - 20 m. Virszemes tilpums 46 m3. | | robežu
shēma | | 
|
|
Svētciema akmeņu saliņa | |
117 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.1 | Limbažu | Salacgrīvas
lauku
teritorija | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Piejūras zemiene | Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | Jūrā iepretim Svētciemam, Zaļkrastu mājām, 200 m no krasta, 2,3 km ZR no Svētupes ietekas | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Laukakmeņu sakopojums jūrā, veido nelielu saliņu | Latvijas vienīgā jūras sala - vaļņveida laukakmeņu sakopojums. Valnis orientēts paralēli krastam - augstākās daļas garums 150 m, turpinājums
abos galos sēklī. Ja ūdens līmenis ir zems, daži akmeņi ir redzami, parasti tie atrodas zem ūdens. Virsējo akmeņu diametrs ir 1 - 1,5 m. Sala veidojusies no jūrakmeņiem, ko ledus krāvumi
un pavasara vētras sastūmuši valnī. Saliņa lēnām tuvojas krastam, to aizsargā no viļņu iedarbības. Iepretim saliņai jūras krastā izveidojusies līdz 300 m plata pļavu josla. Jūras
krastā starp saliņu un krastu pie krasta izveidojies plakans valnis - bārs, kurš norobežo nelielu lagūnu. Ap 100 m no krasta ir otrs valnis, kurš ir nedaudz zem ūdens, sastāv no grantainas
smilts materiāls. Trešais valnis ir laukakmeņu saliņa - paralēls laukakmeņu krāvums. Ap 150 m garajam krāvumam katrā galā ir pa lielākam akmenim. Atsevišķās vietās valnim pazeminājumi,
kur ūdens dziļums līdz 2 m. Akmeņu saliņu veidojis ledus, ko pavasaros vējš dzen uz piekrasti. Akmeņu saliņu redzama tad, kad ir ilgstoši vēji, kas dzen ūdeņus no Rīgas
līča
uz
Baltijas jūru. | | robežu
shēma | | 
| |