Raiskuma pagasts

Raiskuma Sarkanās klintis
25	platība (ha)	rajons		pagasts
	11.804	Cēsu		Cēsis, Raiskuma pagasts
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas kreisajā krastā pirms Raiskuma tilta, 0,5 km augšpus Raiskuma krogam
īss raksturojums		objekta apraksts
10 m augstas, ap 300 m platas, sarkanīgas Gaujas svītas smilšakmeņu klintis		Atsedzas Gaujas svītas sarkanie smilšakmeņi. Dienvidu gals piekļaujas Gaujai, lielākā daļa klinšu ir aiz koku lapotnes. Dienvidu galā 1905. gada revolucionāru uzsaukumi un dziesmu panti. Visās klintīs ir vairākas nelielas nišas un alas, vairāki avoti, no kuriem divi ir spēcīgi. Seno zivju atliekas (67). Klinšu dienvidu galā atrodas Rūcamais avots - spēcīgs avots, kuru daudzi vietējie iedzīvotāji izmanto dzeramā ūdens ņemšanai. Avots izplūst no alas ar nelielu ūdenskritumu, šalkdams. Klinšu ziemeļu galā liela niša - ap 3,5 m dziļa, 5 m augsta un 7 m plata. Tuvumā nišai vairākas nelielas nišas un avoti.
robežu shēma

Ēdernieku klintis
58	platība (ha)	rajons		pagasts
	4.707	Cēsu		Raiskuma
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas labajā krastā pie Ēderniekiem, lejpus Amatas ietekas
īss raksturojums		objekta apraksts
Neizteikta atsegumu un klinšu izciļņu virkne, Gaujas svītas smilšakmeņi		Neizteiktu atsegumu un klinšu izciļņu virkne kraujā. Atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi. No Ķūķu klintīm atdala Ēderes upīte. Kraujas kopējais augstums - 40 m. Pie Ēderniekiem skaista dižozolu grupa.
robežu shēma

Kalējala
59	platība (ha)	rajons		pagasts
	3.476	Cēsu		Raiskuma
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Vaidavas (Strīķupes) labajā krastā trīs kilometrus pirms ietekas Gaujā, pie Strīķu - Lenču ceļa tilta
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Vaidavas ala. 46 m gara ala ar diviem pīlāriem iekšpusē, alas gals bīstams, neliels ezeriņš, tūristu degradēta		Ilgāku laiku tika uzskatīta par Latvijas garāko alu. Ieeja šaura un alā ir pilnīga tumsa. Tālāk ala kļūst plašāka. Griestu augstums līdz 1,9 - 2 m, alas platums 5,7 m, augstums 2,0 m, grīdas laukums 150 m2. Alā ir divi pīlāri, kas tai piešķir savdabīgu izskatu. Alā avots, kas nesasniedzis izeju, pazūd smiltīs. Pēc pirmajiem, viegli staigājamiem 30 m ala pāriet ļoti šaurā tunelī, kas ved otrā telpā, kas gandrīz 5 m plata, ļoti zemi griesti (līdz 1 m). Te parādās strauts. No tejienes vēl šaurāka sprauga ved pēdējā, trešajā telpā - te sēdus nevar piecelties, bīstama daļa. Griesti pusmetru augsti, bieži nobrukumi. Arī te parādās pazemes strauts. Alā notiek aktīvi sufozijas un erozijas procesi. Dziļumā nemainīgi +6 grādi. Teiksma par to, ka alā kādreiz dzīvojis kalējs. Alas avots uzskatāms par neparastu tādēļ, ka alā parādās trīs reizes, un tad pazūd. Diemžēl biežie tūristu apmeklējumi padarījuši alu mazāk pievilcīgu. Noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.
robežu shēma

Kvēpenes ala
60	platība (ha)	rajons		pagasts
	30.26	Cēsu		Raiskuma
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas pamatkrasta nogāzē pie Kvēpenēm
īss raksturojums		objekta apraksts
60 m gara ala		Alas garums 60 m. Alai trīs ieejas un vairākas sānu ejas. Alas eju platums sasniedz 3,5 m, maksimālais augstums - 2 m. Pie alas ieejas neliels atsegums. Netālu no alas ir arī Kvēpenes avots - to veido divas iztekas, kas augstas klints pakājē saplūst kopā un izveido palielu strautu. Katra mazākā avota ūdenim ir savādāka garša - viens iztek tieši no smilšakmens masīva, savukārt otrs tek cauri augsnes nobirām - iespējams, tas nosaka atšķirīgās garšas. Tiek uzskatīts par svētavotu. Avots iztek ap 14 m augstas klints pakājē. Noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija
robežu shēma

Ķūķu klintis
61	platība (ha)	rajons		pagasts
	13.489	Cēsu		Raiskuma
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas labajā krastā, 1 km lejpus Amatas ietekai
īss raksturojums		objekta apraksts
Gaujas krastos iespaidīgākais, 43-44 m augsts, 600 m plats iezis. Amatas svītas atsegumā bruņuzivis. No klintīm paveras viena no skaistākajām ainavām Latvijā		Majestātisks iezis, iespaidīgākais Gaujas krastos, pie kura veidojas krāces. Klints augstums noteikti nav 44 m, kā rakstīts daudzos avotos, tomēr varētu sasniegt 20 metrus. Atsegums ap 600 m plats. No Ķūķu ieža paveras viena no skaistākajām Latvijas ainavām. Iezis ietver senielejas labā pamatkrasta un arī vecāko terasu nogāzes, gar visu iezi tek Gauja. Ieža sākumā tas ir 6 m augsts, sarkanīgs, virs tās iztek avoti. Kādus 70 m zemāk sākas augstākā daļa. Vienota smilšakmens siena visā augstumā te nav. Augšā ir plāna kvartāra sega, tad nāk augšdevona sarkanīgie aleirolīti un māli, tad nogāze kļūst slīpāka, vietām aug arī krūmi. Tikai pakājē ir 5 - 6 m augsta gaiša smilšakmens siena ar izskalojumu nišām. Sarkanie mālainie iežu nokrāso arī zemāk iegulošos iežus. Tālāk atkal 60 m posmā ir 6 - 7 m augsta smilšakmens siena, kas apraujas ar nelielu nišu, Gaujā liels laukakmeņu krāvums. Amatas svītas atsegumos atrodamas daudz seno zivju atliekas. Ķūķu klintīm raksturīgi bieži noslīdeņi. Lieli noslīdeņi bijuši 1952.-1953.g.
robežu shēma