Priekuļu pagasts

Ērģeļu (Ērgļu) klintis
52	platība (ha)	rajons		pagasts
	46.928	Cēsu		Priekuļu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas kreisajā krastā
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Pieškaļu klintis, arī Pieškalnu iezis. 22 m augsta, ap 500 m plata klints, populārs tūrisma objekts, monolītākā klints Latvijā, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi		Gaujas svītas apakšējās daļas stratotips. Svītu veido sarkani un dzeltenīgi sārti smalki un vidējgraudaini smilšakmeņi, sarkanīgi smilšmāli un māli. Smilšainie nogulumi vairāk ir svītas lejasdaļā, pie kam smilšakmeņi samērā bieži satur kvarca oļus, zivju atliekas. Iespējams, ka zem ūdens atsedzas arī Burtnieku svītas aleirolīts. Virs tā ieguļ līdz 1 m biezs konglomerātu slānis. Pie upes līmeņa šeit atsedzas lieliski dzelzs hidroksīdu veidojumi - lizegangas, dzīslas. Fosilijas - agnāts Psammolepis paradoxa Ag., plakoderma Asterolepis ornata Eichw. sensu Ag. Atseguma lejasdaļas konglomerātos ir arī vidusdevona faunas atliekas. Dažus metrus virs ūdens līmeņa ir erozijas virsmas, ko sedz konglomerāti, kas sastāv no kvarca oļiem, zivju kauliem, mālsmilts, fosfātu konkrēcijām. Fosfātu konkrēcijas liecina par jūras vidi, ir violetā un dzeltenpelēkā krāsā, 2 - 15 cm diametrā. Erozijas virsmas novērojamas arī augstākos atseguma līmeņos. Ir erozijas virsmas, kuras var izsekot visa atseguma garumā. Īpaši izteiksmīgs kanāls vērojams ap 100 m lejpus kāpnēm. Šo erozijas kanālu veidojusi ļoti duļķaina, akmeņiem bagāta straume, kanāla sienas 60grādus slīpas. Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu (monolītākās klintis Latvijā). Viszemākā Gaujas līmeņa laikā sasniedz 22 m augstumu, pie kam 18 - 20 m augstums saglabājas lielā garumā. Pirmos 130 m no austrumiem skaitot klinšu siena ir līdzena, tālāk iezīmējas upē ievirzīti izciļņi. Tālāk iezis kļūst arī plaisaināks. Te liels bluķis apm. 6 -7 m noslīdējis gar sienu tomēr nenokrītot. Savulaik šajā nedrošajā vietā bijis plāns uzcelt viesnīcu no stikla un dzelzsbetona, tacu uzvarējis saprāts, pirmkārt nelabvēlīgie būvniecības apstākļi. Prof. Eberhars saka, ka tas laikam bijis pirmais gadījums, kad dabas aizsardzības apsvērumi svinējuši uzvaru pār nepārdomātiem celtniecības plāniem. Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no upes un slēpjas aiz kokiem, arī šeit ir 21,5 m augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi. Desmit soļus tālāk ir vēl viena neliela aliņa. Uz austrumiem un rietumiem atkal ir klintis. 330 m garumā klintis apskalo Gauja. Padomju laikā klintis pārdēvēja par Ērgļu klintīm, lai populārā tūrisma objekta nosaukums neatgādinātu reliģiju. 220 m austrumu virzienā no Ērģeļu klintīm, nostāk no Gaujas ir nākamais atsegums - patiesībā virkne sarkanīgu un dzeltenīgu smilšakmens atsegumu. Izrobots, nosūnojis smilšakmens, kurā senas izskalojumu dobes, nišas, nelielas alas. Vairums alu izveidojušās, paplašinoties plaisām, līdz ar to alām ir trīsstūrveida ieejas, kuru augstums nepārsniedz 3 m. 130 m rietumu virzienā no Ērģeļu klinšu nobeiguma savukārt ir citas klintis vecupes krastā. Tās ir ap 8 m augstas, 200 m platas klintis. Klintīs ir pusmetru plata vertikāla plaisa, kas masīvā turpinās vairāk kā 20 m. Ērģeļu klinšu rietumu daļā, lejasdaļā, kur tās jau gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, ūdens līmenī atrodas niša. Tā ir 3,5 m augsta, 4,5 m plata, 5 m dziļa. Atgādina nelielu Gūtmaņa alu. No tejienes pa plaisām iztek vairāki sīki avotiņi. Pašā Ērģeļu klinšu rietumu daļā ap desmit soļus no nišas ir neliela ap 5 m ala. Atbalss pret klinti esot skanējusi kā ērģeles, no tā arī nosaukums.
robežu shēma

Kazu ieleja (ar Lībānu Jaunzemju saldūdens kaļķiežu iegulām un Sikspārņu alām)
53	platība (ha)	rajons		pagasts
	61.73	Cēsu		Priekuļu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	ZA no Cēsīm
īss raksturojums		objekta apraksts
Krāšņa, liela grava, kuras malās vairāki interesanti dabas pieminekļi - līdz 6 m augsts avotkaļķu atsegums, izveidojies pēc avotkaļķu ieguves, ūdenskritumi, dolomīta alas		Līdz 6 m augsti, ap 50 m plati skaisti atsegumi, šeit lejup krīt Septiņavotu lielais ūdenskritums un vairāki sezonāli ūdenskritumi. Atsegumā vērojami dažāda veida saldūdens kaļķieži - laminēti, kavernozi, granulēti, kompakti. Atsegumā var atrast pārkaļķotu augu nospiedumus - lapas, stumbrus, zariņus, saldūdens moluskus. Neliels smilšakmens atsegums pie lielā ūdenskrituma. Avots klinšu pakājē. Kaļķiežu iegula veidojusies Lībānu Jaunzemju senās ielejas malā, kas dziļi iegrauzusies devona dolomītos. Ieleja pievienojas Kazu gravai. Šķīdinot dolomītu avoti senajā ielejā izgulsnējuši 11 - 13 m biezu avotkaļķu kārtu. Putekšņu analīze liecina, ka lielākā daļa nogulu veidojušās holocēnā, no boreālā līdz subatlantiskajam laikam. (Danilāns, 1957). Dažus metrus austrumos no ūdenskrituma redzams arī neliels smilšakmens pamatiežu atsegums. Pār šo atsegumu līst krāšņs ūdenskritums, kura ūdens nāk no avotiem, kuri izplūst ap 600 m augstāk. Līdz lielajam ūdenskritumam strauts krīt pār vairākiem mazākiem ūdenskritumiem kuru skaits mainās atkarībā no ūdens daudzuma. Lielais ūdenskritums savukārt ir 7,5 m augsts, izplūst un izlokās kraujā ar daudzām strūklām. Pavasarī, kūstot sniegam, ūdenskritums kļūst tiešām grandiozs un rada Latvijai pavisam neparastu ainavu. Ap 300 m lejāk strautam ir vēl viens, ap 1,2 m augsts un 2,8 m plats ūdenskritums. Kazu gravas D kraujā, ap 200 m A no Ceipiem ir Annas avotiņš ar lielu kritumu - uz 68 metriem 28 metri. Avota debits līdz 3 l/s. Vasarā tas izsīkst. Teritorijā sešas alas, tai skaitā: Lielā Sikspārņu ala labā krasta augšējā šķautnē. 64 m gara dolomītu ala. Interesanti, ka mērot šīs alas pirmoreiz Latvijā pārsniegts 50 m lielums. Ekskursantu apmeklējumi alā aizliegti vairāku iemeslu dēļ. Tajā ir bīstamas, nenoturīgas akmens plāksnes. Bijis Zooloģiskais liegums. Te atradās visas, izņemot vienu, sikspārņu sugas, kādas vispār ir Latvijā. Šeit bija lielākā sikspārņu kolonija Baltijā. (Pēc citiem datiem - bijusi pat lielākā ZA Eiropā, savukārt citi dati - Igaunijā lielākas.). Pēc biežajiem tūristu grupu apmeklējumiem sikspārņi alu pameta. Alas platums līdz 6 metri, augstums 2,5 m, grīdas laukums 175 m2. Alas izcelšanās neskaidra. Alā divas lielas telpas un vairākas ejas ar 4 izejām. (143). avots dod garumu 55 m. Alu grupa pirmoreiz uzmērīta 1980. Gadā, ģeoloģiskās kartēšanas laikā, vēlāk atklātas citas - mazākas alas. Vidējā Sikspārņu ala - platība 62 m2, garums 16 m, augstums līdz 4 m, galvenās telpas izmēri - 5 x 8 m. Dubļainā Sikspārņu ala - atgādina milzu šķīvi ar diametru 6 m. V. Grāvītis uzskatīja, ka tās ir sufozijas rezultāts un izveidojušās dolomītiem iekrītot smilšakmens tukšumos. Alas noteiktas kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.
robežu shēma

Ramātu klintis un alas
54	platība (ha)	rajons		pagasts
	38.509	Cēsu		Priekuļu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas kreisajā pamatkrastā vienu kilometru no Ramātu mājām, ap 1,5 km A no Ērģeļu klintīm, ap 0,5 km no Gaujas
īss raksturojums		objekta apraksts
Ap 18 m augsta, gaiši dzeltena klints, ap 330 m plata klints, Gaujas svītas smilšakmens		Gaiši dzeltenas klintis, līdz 18 m augstas, ap 330 m platas, atsedzas Gaujas svītas smilšakmens. Ejot no austrumiem šīs klintis sākas kā nelieli atsegumi ar dobumiem un 3 m alu. Šīs klintis turpinās un kļūst aizvien varenākas. Siena klāta ar sūnu, rūsganu uzsūbējumu. Tālāk klintis atduras pret vecupes ezeriņu, un piekļūšana tām ir apgrūtināta. Te smilšakmens sienas augstums sasniedz jau 18 m. Vecupe palu laikā savienojas ar Gauju. Klintīs vismaz 8 avoti, 7 alas, lielākās alas 9,3 un 8,5 m garas. Avots - milzīgajās klintīs izveidojis lūzuma vietu, kā arī 10 m garu nišu un alu. T Spulgsūnas ala - 14 m gara. Alas atrašanās vieta netiek atklāta, jo alā aug retā spulgsūna (Schistostega pennata), kas spīd tumsā. Ala ir grūti pieejama, ļoti iespaidīga. Diezgan dziļi alā uz tās sienām aug arī papardes. Kādreiz alā ir kurināta arī uguns - griesti ir nokvēpuši. Tomēr tas nav iznīcinājis lielisko sūnas populāciju. Ala tiek reti apmeklēta. Ala 4 m plata, 3,3 m augsta, laukums 33 m2. Kopš septiņdesmitajiem gadiem nezināmu iemeslu dēļ spulgsūna iznīkusi
robežu shēma

Rauņa lejteces ieži
55	platība (ha)	rajons		pagasts
	0.573	Cēsu		Priekuļu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Netālu no Rauņa grīvas.
īss raksturojums		objekta apraksts
		Tikai 1,5 - m augsta smilšakmens siena zemu Rauņa krastā pie ūdens līmeņa. Sienā neliela grota ar avotu, kura sanesās uzkrājas kvarca, aleirolīta un fosforītu oļi, arī daudz fosilo zivju atlieku, kuras gan ir noberztas un noapaļotas. Atseguma vidusdaļā konglomerātu slānī Gaujas svītas bezžokleņu un bruņu zivju muguras un vēdera bruņu fragmenti, bārkšspuru zivju zvīņas, zobi un plecu kaulu gabali.
robežu shēma

Rauņa slāņi
56	platība (ha)	rajons		pagasts
	2.622	Cēsu		Priekuļu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidusgaujas zemiene		Gaujas Nacionālais Parks
īss raksturojums		objekta apraksts
Leduslaikmeta beigu posma un pēc leduslaikmeta nogulumi
robežu shēma

Vaives lejteces ieži
57	platība (ha)	rajons		pagasts
	2.45	Cēsu		Priekuļu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļvidzemes zemiene		Gaujas Nacionālais Parks	Vaives lejtecē, lielākais ap 200 m no ietekas Raunā
īss raksturojums		objekta apraksts
Dažāda izmēra ainavisku atsegumu virkne, līdz 18 m augsti smilšakmens atsegumi,		Atsegums ap 200 m no Vaives ietekas Raunā - gandrīz vertikāla, ap 18 m augsta un 40 m plata siena, ko veido sarkani, slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīta oļu, fosforītu un zivju kaulu, īpaši bezžokleņu (11 sugas) ieslēgumiem. Visvairāk Astereolepis ornata atlieku. Atliekas izgulsnējušās no vienvirziena ātrām straumēm. Divos līmeņos ap 3 un 5 m no pakājes ir smilšakmeņi ar palielinātu oļu koncentrāciju. Lejasgalā klints atrodas pie pašas upes, augšgalā atkāpusies no krasta, veidojot nelielu nobiru joslu.
robežu shēma