 | |
| Rajonā
četri
objekti.
Trīs
no
tiem
saistīti
ar
pamatiežu
atsegumiem
un
viens
ļoti
nozīmīgs
(zinātniskā
jomā)
kvartāra
perioda
veidojums. |
|
Rumbiņas ūdenskritums | |
128 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 1.097 | Ogres | Lielvārdes
lauku
teritorija | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Viduslatvijas zemiene | | pie Lielvārdes, Rumbiņas upītē 100 m lejpus Daugavpils šosejai | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Krāšņs 2,1 m augsts un 10,6 m plats ūdenskritums, krīt pār Ogres svītas smilšakmeni | Divas kāples - 0,3 un 1,8 m. Ieslīpa pārgāze ar nesamērīgi lielu, dziļi izliektu pakava loku. Palu
laikā sasniedz norādīto platumu, parasti ap 2 metri.
Lejpus ūdenskrituma ap 15 - 20 metrus Rumbiņa tek pa smilšakmens
kanjonu. | | robežu
shēma |  | 
|
|
Ogres dolomīta krauja | |
129 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 3.577 | Ogres | Ogresgala
pagasts | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Viduslatvijas zemiene | | Ogres kreisajā krastā, 500 m augšpus kartonāžas fabrikas | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Daugavas svītas dolomītu atsegums ar daudzām vidusdevona raksturīgāko brahiopodu atliekām | Pazīstams arī kā atsegums pie Kartonāžas fabrikas. Daugavas svītas dolomītu atsegums ar daudzām vidusdevona raksturīgāko brahiopodu atliekām | | robežu
shēma |   |  |
|
Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums | |
130 | platība (ha) | rajons | pagasts | | Ogres | Rembates | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Viduslatvijas zemiene | | Ogres krastos no Asariem līdz Jauntulkiem, Rembates dolomītsmilšakmens karjerā, pie Lielvārdes | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Arī Kalnriežu atsegums. Augšdevona Ogres svītas stratotips - nelieli atsegumi vairākus kilometrus garā Ogres posmā abos krastos, nelieli ūdenskritumi,
alas | Augšdevona Ogres svītas stratotips. Skaistu, kaut arī nelielu atsegumu komplekss ap 2,5 km garā posmā. Var sadalīt smalkāk, tomēr kopumā šie
atsegumi visā upes posmā veido neizteiktu, nelielu kanjonu. Netālu no Ķeguma - Suntažu tilta ūdenskritums.
Zem Ogres svītas nogulumiem atrodas Katlešu svītas raibkrāsainie māli un
aleirolīti.
Ogres svītas nogulumu lejasdaļā ieguļ slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar vēlās Franas fosilo zivju atliekām. Smilšakmeņi un tiem uzgulošās raibkrāsainu
mālu slāņkopas veido 11 m biezu Ogres svītas Lielvārdes ridu (slāni).
Virs tā atrodas 18,5 m bieza Rembates rida, kam raksturīga neviendabīgu smilšakmeņu mija ar raibkrāsaino aleirolītu,
mālu, dolomītmerģeļu slāņkopām.
Ogres svītas augšējā - Suntažu rida - tikusi noskalota, tā konstatēta tikai urbumos Suntažu apkaimē.
Atsegumos ir 3,2 m gara ala.
Ap 300 m
lejpus tilta Ogres labajā krastā neliela pieteka ieplūst Ogrē ar nelielu ūdenskritumu kaskādi.
Augšējais
ūdenskritums ar nelielu saliņu sadalīts divās daļās, pār to strauts
nolīst, nevis krīt, pa skaistām pakāpēm. Nedaudz zemāk ir neliels, mazāk izteikts ūdenskritums. Jau pie pašas Ogres ir vēl divas kāples, pār kurām pie lielākas ūdens plūsmas ūdenskritumi
tikko manāmi. | | robežu
shēma | | 
|
|
Līčupes atsegums | |
131 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 3.283 | Ogres | Taurupes | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Viduslatvijas zemiene | | Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekai | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Reti sastopamu starpmorēnas nogulumu atsegums | Ir aizsargāta teritorija no 1977.gada; 4,7 ha platībā. Reti sastopamu starpmorēnas nogulumu atsegums. Ap 10 m augstajā krasta nogāzē atsedzas
morēnas slāņi ar smilšmālu starpslāņiem un ievērojamu daudzumu Portlandia čaulu kopā ar jūras nogulumiem. Atsegumi ir vairākos posmos vairāku simtu metru garumā, taču izteiktāki tie ir
asā upes līkumā lejpus Līčupes ietekas. Liela daļa atsegumu ir tuvu upes līmenim vai zem ūdens, atgādina mālainu kūdru.
Netālu, Līčupes kreisajā krastā pie Mežmaļiem,
asā līkumā Mežmaļu atsegums - lielākais un krāšņākais Līčupes atsegums. | | robežu
shēma | | 
|
|
