 | |
|
Ātraiskalns | |
87 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 2.18 | Kuldīgas | Nīkrāces | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Kursas zemiene | | Ventas kreisajā krastā, 1 km augšpus Varkaļiem | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | 15 m augstas, 300 m platas klintis, no kurām paveras izcila ainava | Šķērveļa svītas Nīkrāces ridas stratotips. 15 m augstas, ap 300 m platas dolomītu un sacementēta smilšakmens klintis. Izcila ainava.
Kraujas kopējais augstums 20 m. Straujš, krāčains Ventas posms. Ietilpis kompleksajā liegumā "Ventas un Šķērveļa ieleju posms" (953 ha). Atseguma zemākajā daļā atsedzas
rupjgraudains, vidēji cementēts smilšakmens. Virs tā ieguļ ciets, masīvs dolomīts ar sīkiem, tukšiem kanāliem - iespējams, zemāko aļģu aktivitāšu darbības rezultāts | | robežu
shēma | | 
|
|
Lēģernieku atsegums | |
88 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 5.6 | Kuldīgas | Nīkrāces | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Kursas zemiene | | Lētīžas labajā krastā, ap 300 m augšpus Lēģerniekiem | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Viens no vizuāli pievilcīgākajiem juras laikmeta Kelovejas stāva jūras nogulumu atsegumiem | Viens no vizuāli pievilcīgākajiem juras nogulumu atsegumiem (Kelovejas stāvs). Sastāv no smilts un
melna māla ar fosilizēta koka (lignīta) fragmentiem. | | robežu
shēma | | 
|
|
Sudmalkalnu (Nīkrāces) akmens | |
89 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Kuldīgas | Nīkrāces | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Rietumkursas augstiene | | 150 m DA no bij. Sudmaļkalniem, līdzenumā, Lēnas upītes ielejas tuvumā | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Arī Sudmaļkalnu un Nīkrāces akmens. 20 m3 liels kvarcīta akmens, 1,7 m augsts | Virszemes tilpums - 20 m3, 1,7 m augsts, 7,5 m garš, 5 m plats, apkārtmērs 21 m. Stipri sadēdējuša tumša biotīta kvarcīta akmens ar slānekļu
starpkārtām. Atrodas upes ielejā - erozijas reljefa formā. | | robežu
shēma | | 
|
|
Šķērveļa akmens | |
90 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Kuldīgas | Nīkrāces | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Rietumkursas augstiene | | Lejpus Šķerveļa un Dzeldas sateces, pie Krastkalniem, Vormsātes pilskalna pakājē, avenājos, Šļankas lejā, Dzeldas labajā krastā | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Arī Šķerveļa, Šķerveles akmens.18 m3 liels akmens, 2,9 m augsts | Virszemes tilpums - 18 m3, augstums 2,9 m, garums 5,1 m, platums 4,6 m, apkārtmērs 15,5 m. Garums pēc citiem datiem - 6,9 m. Akmenim neregulāra
forma, tas ieaudzis papardēs, avenājos, krūmos. Atrodas upes ielejā - erozijas reljefa formā.
Teika stāsta, ka tuvumā aprakti daudzi karā kritušie,
izveidots neliels uzkalniņš, bet zem akmens parakta naudas lāde. | | robežu
shēma | | 
|
|
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums | |
91 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.878 | Kuldīgas | Nīkrāces | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Kursas zemiene | | Šķērveļa kreisajā krastā ap 300 m no ietekas Ventā | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Dolomīta klints - ap 6 m augsts Šķērveļa svītas Nīkrāces ridas stratotips | Šķērveļa svītas Nīkrāces ridas stratotips. Šeit atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida un kvarcītveida dolomīti ar šūnainu
tekstūru. Tajos ir sīkgraudaina dolomītsmilšakmens starpkārtas ar primitīvu aļģu pazīmēm un dzeltenpelēku, stipri pārkramotu dolomītu starpkārtas ar onkolītiem un stromatolītiem. | | robežu
shēma | | 
|
|
Zoslēnu atsegumi | |
92 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 3.159 | Kuldīgas | Nīkrāces | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Rietumkursas augstiene | | Dzeldas kreisajā krastā iepretīm Zoslēnu mājām | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Trīs vidusjuras Kelovejas stāva balto kvarca smilšu un iesarkanā smilšakmens atsegumi | Vidusjuras Kelovejas stāva balto kvarca smilšu un iesarkanā smilšakmens atsegumi. Izteiktākie atsegumi Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī. Atsegumi ir 3 upes līkumos, kur tā piekļaujas pamatkrastam. Augstākais (14 m) pazīstams, kā Zoslēnu rags. Pa
upi augstākajā atsegumā redzams iesarkans labāk sacementētu smilšu atsegums, visos trijos atsegumos vāji cementētas baltas smiltis.
Smiltis ir slīpslāņotas, baltas, retāk dzeltenīgas
vai pelēcīgas. Smiltīm raksturīga pret dēdēšanu noturīga minerālu asociācija - kvarcs, rūdu minerāli, turmalīns, cirkons, rutils, distens. Raksturīgi, ka kvarca saturs vieglajā frakcijā
sasniedz gandrīz 100%. Nelielas brūnogļu lēcas un māla oļi, līdz 10 cm biezas ogļaina māla un aleirolīta starpkārtas, retumis arī sulfīdu konkrēcijas. Smilšu nogulsnēšanās laikā
straumes plūdušas no ZZR. Vidusjuras Kelovejas stāva balto kvarca smilšu un iesarkanā smilšakmens atsegumi.
Teika par Pormsātu pili, kas nogrimusi Zoslēnu upes gravā. | | robežu
shēma |
| 
|
|
