Mazsalaca

Dauģēnu klintis un alas
187	platība (ha)	rajons		pagasts
	12.427	Valmieras		Mazsalacas lauku teritorija
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļvidzemes zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	Salacas labajā krastā, ZR no Silmačiem
īss raksturojums		objekta apraksts
Viens no lielākajiem Salacas atsegumiem, līdz 15 m augsts Burtnieku svītas smilšakmens atsegums, Latvijā garākās alas - 315 un 115 metri		Līdz 15 m augsts, ap 100 m plats Burtnieku svītas smilšakmeņu atsegums. Klintīs atrodas X alas. Klinšu vidusdaļā ir t.s. balkoniņs, no kura paveras skaists skats. Vāji cementēts, sarkanīgs, slāņots smilšakmens ar mālu starpkārtām. Lielā X ala - Latvijā garākā ala - 315 metri, ārkārtīgi iespaidīga, ar pazemes upēm, sikspārņi. No alas Salacā ieplūst spēcīgs avots. Alai nedaudz augstāk ir arī otra ieeja, 1999. gada augusta vidū aiztaisīta, vēlāk atkal atrakta vēl vairāk. Palu laikā daļa alas applūst. Te dzīvo (dzīvoja?) sikspārņu kolonija. Ala ir iegrauzusies smilšakmens slāņos, līdz sasniegusi mālu. Pavasara plūdos appludinātajā alas daļā sienas tiek klātas ar māla slānīti, kas sajaukts ar augu atliekām. Sevišķi iespaidīga ir pirmā alas zāle - tās augstums sasniedz septiņus metrus, var redzēt koku saknes. Alā ļoti skaists smilšu slāņojums. Ļoti iespaidīgi izskatās arī ejas, pa kurām tek avots kā neliela upīte. Netālajā karjerā arī agrāk tika atsegta alu sistēma, iespējams, tā varēja būt savienota ar šo alu. Šeit glaciofluviālais grants materiāls aizpilda erozijas ieplaku devona smilšakmenī. Šeit veidojas arī avoti, kas plūst uz Salacu. Lielās X alas avots - izplūstot no alas, vasaras beigās (ja ilgāku laiku nav bijuši pali) veido nelielu deltu. Avots alā sazarojas, veido nelielu upi. Mazā X ala - Zema, ļoti gara ala (kopējais garums 115 m) ar strautu. Dziļumā ir iespaidīga zāle ar plašām velvēm. Pēc tradīcijas šīs alas atrašanās vietu, tāpat, kā Lielās X alas atrašanās vietu, nemēdz izpaust.
robežu shēma

Neļķu klintis un alas
188	platība (ha)	rajons		pagasts
	6.239	Valmieras		Mazsalacas lauku teritorija
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļvidzemes zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	Salacas labajā krastā 2 km lejpus Mazsalacas vidusskolas
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Suņu, Velnalas. Ap 20 m augstas, 300 m platas, krāšņas sarkanīgas, labiekārtotas klintis - Burtnieku svīta, 16 m garā Velnala un 18 m garā Skābumķērnes ala ar avotu		Neļķu klintis - krāšņas klintis, ar lielu formu bagātību, 2 alas, izcila ainava. Klintis ir labiekārtotas: kāpnes, takas, margas, autostāvvieta. Teritoriju apvij teikas. Klinšu A daļā neliels izcilnis - t.s. Velna kancele, no kuras paveras lielisks skats. (sk.) Smilšakmenī ir bruņuzivju atliekas. Klinšu nosaukums radies no tur augošajām smilšu neļķēm. Upes dziļums te sasniedz 6 - 8 metrus. Agrāk no klints slīcināja suņus, tāpēc tās sauc arī par Suņu klintīm. Mazsalacas Velna ala (pagrabs) - Neļķu klintīs. 16 m gara kulta ala. Ievērojams tūrisma objekts, kulta vieta. Šaura ieeja - kā 1,2 - 2,0 m augsts, 6 - 7 m garš tunelis, plaša telpa dziļumā. Platums 7 m, augstums 3,4 m, grīdas laukums 68 m2. Pirmos izrakumus 1876.g. te veicis J.K.G.Zīverss, kurš te atrada kultūrslāni ar pelniem. Ala ir unikāls sufozijas veidojums, kas atrodas augstu virs upes. 1985.g. J. Urtāns nesekmīgi mēģināja Velna alas ieejas priekšā aizrakties līdz kultūrslānim. Velna alas priekšā atrodas milzīga sufozijas piltuve - 25 m plata un 37 m gara. Iespējams, senatnē te atradās milzīgi tukšumi, kas ievērojami pārsniedza Gūtmaņa alas izmērus, un tagadējā Velna ala ir tikai neliela atlieka. Kādreiz ala atradās tuvāk Salacas līmenim. Avots tecēja gar tā malu līdzīgi kā avots Gūtmaņalā. Irdenie Burtnieku svītas smilšakmeņi plašās griestu velves nenoturēja un griesti ik pa laikam nobrūkot, līdz Neļķu klinšu augšmalā sasniedza nedaudz labāk sacementētus slāņus. Tie tad arī pāris gadsimtus notur alu patreizējā stāvoklī. Nobrukumi aizdambēja Skābuma ķērnes avotu, liekot tam atrast citu ceļu. Velna Skābuma ķērne - 18 m gara ala ar dziedniecisku avotu. Saistās ar nostāstiem, vēl tagad ūdeni uzskata par dziedniecisku. Sens un ievērojams tūrisma objekts. Platums 1 m. 1992.g. augustā G. Eniņš ar palīgiem, iztīrot Skābuma ķērnes avotu, atklāja, ka tas iztek no 18 m garas alas, kura 1 m plata. Tās vidusdaļā ir neliels atzarojums ar tieši tik lielu griestu pacēlumu, lai varētu piecelties kājās. Šajā paplašinājumā atrastas kokogles, kuru atrašanās tur nav izskaidrojama - tas pierāda, ka šī ala kādreiz bija saistīta ar Velna alu.
robežu shēma

Silmaču iezis un alas
189	platība (ha)	rajons		pagasts
	1.672	Valmieras		Mazsalacas lauku teritorija
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļvidzemes zemiene		Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts	Salacas labajā krastā, ap 1 km lejpus Skaņākalna
īss raksturojums		objekta apraksts
Burtnieku svītas smilšakmeņu atsegums ar vairākām nelielām alām, dižakmens		Silmaču iezis - krauja līdz 18 m augsta, noaugusi kokiem, vairākās vietās atsedzas Burtnieku svītas smilšakmeņi, kuri apakšējā daļā ir sarkani. Kraujas lejasgalā no alas iztek avota strauts. Vēl citas alas. Iezī atrodamas zivju atliekas. Virs alas neliela plaisa. Ala ieža lejasdaļā - 6 m gara, no alas iztek avots. Alas ieeja 3 m plata un 3 m augsta, pēc 2 m tā sašaurinās (platums 0,9 m, augstums 0,5 m). Neparasti, ka alas dziļumā ir granīta oļi. Ala ieža vidusdaļā - patiesībā ir liela, slīpa plaisa, kas sākumā ir 1m plata, 2,5 m augsta. Sasniegtais plaisas dziļums ir 8 m, tālāk tā aizbirusi. Silmaču dižakmens - mežā, lejpus Silmaču klintīm, 100 m no Salacas labā krastā. Virszemes tilpums 18 m3, 2,2 m augsts, 4,8 m garš, 3,9 m plats, apkārtmērs 14 m.
robežu shēma