Madonas rajons

Rajonā četri aizsargājamie objekti. To veidošanās, galvenokārt, saistīta ar kvartāra periodu un tajā notiekošiem ģeoloģiskiem procesiem.

Bolēnu Acu avots
124	platība (ha)	rajons		pagasts
	2.485	Madonas		Bērzaunes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidzemes augstiene			pie Bolēniem un Vālēniem
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Dzīvības, Veselības, Laimas avots. Dziednieciskais avots, kura plūsma mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma, augstu novietots. Tuvumā citi interesanti avoti		Avota plūsma mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma, bez tam jāatzīmē, ka citur Latvijā šo parādību tik labi nevar novērot. Ap avotu daudz ziedojumu. Ir ziņas, ka hipsometriski augstākais avots Latvijā - ap 262 m virs jūras līmeņa (kļūda - tuvumā vēl augstāk novietoti avoti, arī pie Gaiziņa virsotnes ir avoti). Raunītes (Raganītes) upes iztekas avots. Raganīte - upīti veido vairāki īpatnēji avoti: Bolēnu Acu avots, Ošu gravas Veselības avots, Akmeņvilcis, Ančuks, kā arī Melnavots no Kodeļas purva, seši avoti no Avotu purva. Upīte ir 7 km gara, ietek Aronā. Tikai Raganīte Latvijā visā garumā tek no rietumiem uz austrumiem. Visdaudzinātākā daļa upītei ir no Griblejas kalna līdz Kūlānkalna piekājei. Te upītei daudz līkumu, kurus sauc par Likteņa lokiem. Arī te gadās redzēt Laimu. Te ņēma ūdeni pret kaitēm. Plašā apkaimē zināja noteikumus, kas bija jāievēro, ejot uz tejieni mazgāties. Vienmēr ņēma līdzi ziedu, kuru te atstāja. Uz tejieni nāca ar labām domām prātā. Naktī uz Kāpostmāri (25.martā) te bija sevišķi daudz apmeklētāju. Tad nāca pa pulciņiem, citi braukšus no tālienes. Pie upītes gāja kājām. Sanāca vairāki simti cilvēku, katrs atstāja ziedu. Nevienam nebija ēdamā. Joprojām ir cilvēki, kas šo tradīciju ievēro. Veselības avots Ošu gravā - A no Bolēnu kalna, grava tīruma vidū, izplūst gravas vidusdaļā, ziemeļu malā, tieši no šī avota sākas Raganīte. Ūdens temperatūra vidu gadu - 7 grādi. Ančuks - netālu no Bolēnu avota. Šī avota ūdeni mājlopi nedzer. No sākuma tas ir skaidrs, bez krāsas un garšas, kādu dienu nostāvējis kļūst neskaidrs, nedzerams. Akmeņvilcis - netālu no Bolēnu avota - veido avotkaļķus, ūdens ciets ar īpašu piegaršu.
robežu shēma

Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums
125	platība (ha)	rajons		pagasts
	45.249	Madonas		Ērgļu, Sausnējas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidzemes augstiene			Ogres upē un tās pietekā - Akmeņupītē, 8 km lejpus Ērgļiem
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Vēģerupītes ūdenskritums. Izteiktas akmeņu krāces Ogres upē un krāšņas kaskādes pār lieliem laukakmeņu krāvumiem Ogres pietekā, kura vasarā izzūd starp akmeņiem		Laukakmeņu krāces Ogres upē. Vēģerupītes krāces - 70 m garā posmā upītes kritums ir 10 metri. Daudz dažāda lieluma un augstuma ūdenskritumu kaskādes pār dažāda izmēra laukakmeņiem. Vieta un pats ūdenskritums īpaši krāšņs pavasarī. Vasarā ūdens pazūd starp laukakmeņiem.
robežu shēma

Krākas (Svētes Dreimaņu) avoti
126	platība (ha)	rajons		pagasts
	2.312	Madonas		Mārcienas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Austrumlatvijas zemiene			Svētes ezera R daļā, paugura nogāzes apakšējā daļā
īss raksturojums		objekta apraksts
Avoti, kas izgulsnē saldūdens kaļķi		Ir aizsargāta teritorija no 1977.gada; 2,5 ha platībā. Vismaz 7 avoti izplūst ap 30 m platā joslā, satur daudz kalcija hidrogēnkarbonātus, kas izgulsnē saldūdens kaļķi, avota ūdens pa īsu oļainu strautu (~ 20 m garš līdz 2 m plats) plūst uz Svētes ezeru
robežu shēma

Velna Skroderis
127	platība (ha)	rajons		pagasts
	0.01	Madonas		Praulienas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Austrumlatvijas zemiene			pie bij. Auziņu dzirnavām, pie Kujas upes kreisā krasta
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Auziņu Velnakmens. 100 m3 liels, 4.2 m augsts akmens		4,2 m augsts akmens, garums 6,4 m, platums - 6 m, apkārtmērs - 20 m. Kopējais tilpums 100 m3. Akmenim gandrīz cilindriska forma, stāvas malas. Akmens visā augstumā atsedzās 1982. gadā, kad tika veikta Kujas regulēšana. Sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem, balstās uz citiem mazākiem akmeņiem.
robežu shēma