 | |
| Rajonā
četri
objekti.
Visi,
likumsakarīgi
saistīti
ar
kvartāra
nogulumiem
un
to
veidojumiem. |
|
Plusona dižakmens | |
120 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Ludzas | Istras | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Latgales augstiene | | 200 m no Istras mežniecības, Plusona (Plisūnas) ezerā pie D krasta, ap 300 m no Dunduru mežsarga mājām, ap 1 km no Vecslabadas - Šķaunes ceļa,
akmens redzams no ceļa pāri ezeram | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Arī Dunduru, Plisūnas Velnakmens. 30 m3 liels kultakmens | Akmens 3 m augsts, 5,4 m garš, 4 m plats, apkārtmērs 16,7 m, tilpums 30 m3. Akmens sasniedzams tikai sausā
laikā, jo apkaime pārpurvota. Slānisks migmatizēts gneiss ar lielām kvarca un aplīta dzīslām, satur daudz almandīna kristālu. Atrodas paugurainē.
Par akmeni dažādas izcelšanās teiksmas. | | robežu
shēma |  | 
|
|
Lauderu Velna dobe | |
121 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 2.152 | Ludzas | Lauderu | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Latgales augstiene | | | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Liela glaciokarsta ieplaka ar ezeriņu | Liela glaciokarsta ieplaka pauguru masīva virsotnē. Iedobei stāvas malas, lejā ezeriņš. | | robežu
shēma |
| 
|
|
Seimaņu akmens | |
122 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Ludzas | Līdumnieku | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Mudavas (Veļikajas) zemiene | | Seimaņu sādžā, bijušā Opočkas trakta malā, ap 500 m no Līdumnieku ceļa | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | 50 m3 liels, 1,9 m augsts akmens | Akmens 1,9 m augsts, 9,5 m garš, 5,6 m plats, apkārtmērs 23,6 m, tilpums 50 m3.
Viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, turklāt lielākā daļa atrodas zemē. Akmenim neregulāra forma, tas stipri saplaisājis, rupjgraudains. Domājams, ka uz akmens senatnē dedzināti
ugunskuri. Granītgneiss. | | robežu
shēma |  | 
|
|
Rundēnu Velna dobe | |
123 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 3.71 | Ludzas | Rundēnu | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Latgales augstiene | | 4 km ZA no Rundēniem, ap 800 m no Rundēnu - Lauderu ceļa | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Unikāli pauguri ar ieliektām virsotnēm | Unikāla pauguru forma ar ieliektām virsotnēm. Bez pavadoņa grūti mežā atrast.
60
. avota autors saka, ka Rundēnu skolotājs Hmelidze kādreiz
rādījis netālu no skolas Velna dobēm līdzīgu veidojumu, kurš arī vēl nav pētīts. Tāpat nav pētīts arī Koņevas ezeriņš (Melnais ezeriņš).
Uzskata, ka šie pauguri ir termokarsta
veidojumi, taču nav vienota uzskata par to izcelsmi. Krievijas zinātnieki uzskatīja arī, ka šie ir meteorītu krāteri, par ko tika sagatavoti materiāli toreizējās PSRS Zinātņu akadēmijas
Meteorītu komisijai. Tomēr tuvāk pauguri nav pētīti.
Lielākais no šiem pauguriem atrodas 3 km uz Z no Rundēniem, 300 m uz R no Zilupes ceļa, mežā - tā izmēri 150 x 90 m, relatīvais
augstums 8 - 15 m, nogāžu slīpums 12 - 25 grādi. Paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām (25 - 30 grādi) nogāzēm, tās dibenā - daļēji krūmiem aizaudzis purvs (kūdras biezums līdz 2,5
m). Pauguru veido smilšaina grants un oļi. Mazāks līdzīgs paugurs atrodas ceļa otrā pusē, vēl daži pauguri - 2 km tālāk Zilupes virzienā. | | robežu
shēma | | 
|
|
