Līgatnes pagasts

Ānfabrikas klintis
46	platība (ha)	rajons		pagasts
	2.015	Cēsu		Līgatne
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Līgatnes kreisajā krastā augšpus estrādei
īss raksturojums		objekta apraksts
17 m augstas, skaistas iesarkanas klintis, kurās ierīkoti pagrabiem		Skaista, iesarkana klints. Pakājē vairāki taisnstūraini caurumi - te bijuši pagrabi, kuri jau sen pamesti. Zemākā ieža daļa kā šaurs klinšu bluķis guļ pār ūdeņiem - ap četrus metrus augstāk ir caurums - pagrabs. Tas ir 4,2 m garš, izlūzusi dibensiena un tas tagad veido ap 2 m platu tuneli. Pie klintīm dambis pāri Līgatnes upei
robežu shēma

Lustūzis
47	platība (ha)	rajons		pagasts
	4.454	Cēsu		Līgatne
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Līgatnes centrā, iepretīm Spriņģu ielai
īss raksturojums		objekta apraksts
		Lustūzis (Līgatnes Lustūzis, Beverīna, Alu iezis) - klintī sevišķi daudz cilvēka izdobtu alu - pagrabu, garāžu utml. Liela daļa pagrabu pamesti.
robežu shēma

Spriņģu iezis
48	platība (ha)	rajons		pagasts
	10.188	Cēsu		Līgatne, Līgatnes pagasts
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas kreisā krastā starp Skaļupi un Līgatni, 250 m augšpus Līgatnes ietekai
īss raksturojums		objekta apraksts
Ap 21 m augstas, 550 m platas klintis ar leduskritumu, Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, ziemā veidojas krāšņs, ap 6 m augsts leduskritums		Iezis stiepjas vairāk, kā 600 m ar diviem pārtraukumiem. Augšmalu veido 8 m (7,7 m) sarkanīgi brūnu un zaļganpelēku aleirolītu slānis, zemāk ir 10 - 12 m biezi sarkanbrūni, slīpslāņoti Gaujas smilšakmeņi, te atrod arī bruņuzivju drumslas, fosforītu konkrēcijas, aleirolīta oļus. Gaujas svītas vidusdaļas stratotips. Ziemā te veidojas ap 6 m augsts, viens no Latvijas krāšņākajiem leduskritumiem, diemžēl labi apskatāms tikai no upes. Pāri klints pārkarei krīt varens ledus kritums, kurš beidzas nedaudz virs upes, ja tā nav aizsalusi. Netālu gar klintīm nolīst vēl viens leduskritums.
robežu shēma

Elpju iezis un Vecandrijāņu klintis
49	platība (ha)	rajons		pagasts
	20.962	Cēsu		Līgatnes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Vecandrijāņu klintis - Vildogas kreisajā krastā pie Vecandrijāņiem
īss raksturojums		objekta apraksts
Elpju iezis - 9 m augsts, ap 50 m plats, sarkans iezis tieši Gaujas krastā. Vecandrijāņu klintis - nelielas smilšakmens klintis kraujas augšmalā, ar senām zīmēm		Elpju iezis - sarkans iezis, kā vertikāla siena ieslīgst Gaujas atvarā. Ap iezi arī Gaujas gultnē atsedzas pamatieži. Līdz Siguldai pēdējais iezis Gaujas krastā. Kraujas augšmalā atsedzas atsevišķi nelieli, līdz 5 m augsti Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi. Te ir pavisam nelielas iedobes - alas, kur pēdējā kara laikā slēpās vietējie. Tuvāk ceļam neparastas akas smilšakmeņos - acīmredzams, mākslīgas izcelsmes. Atsegumu vidusdaļā milzīga niša, pie kuras klintīs senas zīmes. Dienvidu pusē Elpju iezi norobežo Tildurgas kanjons - krāšņs smilšakmeņu iežu kanjons ar vairākām alām. Sūruma (Dagnes, Gančausku) ala Tildurgas kreisajā krastā īsi pirms ietekas Gaujā - 8,5 m gara. Alai ir augsti, plaši velvēti griesti. Alu iedobuši palu ūdeņu virpuļi, jo te Tildurga sametas asā līkumā, kuru no abām pusēm ieskauj klinšu siena.
robežu shēma

Tītmaņu iezis
50	platība (ha)	rajons		pagasts
	4.811	Cēsu		Līgatnes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas kreisajā pamatkrastā ap 0,5 km no upes starp Vildogu un Līgatnes mācību un atpūtas parku
īss raksturojums		objekta apraksts
Ļoti skaistas, līdz 12 m augstas, ap 200 m platas ēnainas klintis, Gaujas svītas smilšakmens		Klintis ir puskilometru no upes - tās atrodas vecupes ezeriņu krastā. Piekļūt te var tikai ejot gar pamatkrastu. Te ir interesanti objekti - nišas, 3 alas, kolonnas. Stāvajā sienā ieaugušas egles, bērzi, siena ir aizsegta, pat saulainā laikā te mijkrēslis. Abās pusēs mežonīgas sāngravas. Vidusdaļā Līgotņu ala Iekārtota taka ar kāpnēm. Līgotņu (Līgoņu) ala - ieža vidusdaļā. Interesanta, ap 15 m gara ala ar nedaudz sašaurinātu ieeju. Maksimālais platums 2,7 m, augstums 2,0 m. Alā vienu ziemu slēpās 1905. gada revolucionāri Kārlis Mūrnieks, Jānis Ošs, Pēteris Jenerts. Vēlāk viņi alu iesauca par Līgotņu alu, jo pieminot laimīgo izglābšanos Jāņu naktī te līgojuši. Alas ieeja bijusi nomaskēta ar skujām. Ēdienu te pienesuši tikai sniegputeņa laikā, ar virvi nolaiduši no klintsaugšas, lai pie alas nerastos pēdas. Gaisma un siltums nāca no petrolejas lampas, pat vasarā te ir drēgns un tumšs. Bēgļus meklēja, taču neviens viņus nenodeva.
robežu shēma

Zanderu dolomīta alas
51	platība (ha)	rajons		pagasts
	11.515	Cēsu		Līgatnes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Stalaktītu alas. Alas dolomītos. Lielākā ala - 10 m gara, Vidējā - 8,5 m, Mazā - 4 m.		Lielākās - Stalaktītu alas platība ap 50 m2, augstums pie ieejas - 0,7 m, vidū - 1,7 m. Griestos stalaktīti. Trīs alas kopā iekļautas liegumā ar platību 1,5 ha. Vidējā ala - 6,5 m gara, platība 44 m2, augstums pie ieejas 0,6 m. Alas griestos nelieli stalaktīti. Mazā ala - 4 m gara. Alas noteiktas kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija
robežu shēma