Kuldīga

 

Sākumlapa
Augšup

 

Ventas Rumba

85

platība (ha)rajonspagasts
7.591KuldīgasKuldīga

fizioģeogrāfiskais rajons

aizsargājamā teritorija

atrašanās vieta

Kursas zemienePirms tilta pār Ventu Kuldīgā

īss raksturojums

objekta apraksts

Latvijā lielākais ūdenskritums, 1,9 m augsts un 110 m platsBija aizsargāts kā liegums 10,5 ha platībā. Augstums - 1,8 - 2,2 m. Pēc caurteces un platuma lielākais Latvijas ūdenskritums, tiek nepareizi minēts arī kā platākais ūdenskritums Eiropā. Venta te sagrauzusi irdenākos augšdevona Salaspils svītas merģeļainos un mālainos nogulumus, līdz sasniegusi Pļaviņu svītas augšējās pasvītas (Riežupes slāņu) cietos dolomītus, kuriem Venta te krīt pāri, un tad iegraužas Amatas svītas smilšainajos nogulumos. Riežupes slāņi veidojušies senajā jūrā kā kaļķakmens rifveida barjera gar Tukuma - Kuldīgas tektoniskās kāples terases D malu. Zem Riežupes slāņiem atrodas sīkgraudaini, plātņaini dolomīti, kuros ir māla un smilšakmens starpslānīši. Tie nav izturīgi un krītošais ūdens tos pakāpeniski izskalo. Tāpēc Ventas rumba pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu.
Palu laikā sasniedz 150 platumu. Pārgāzei iznteresanta līkloču forma. Bez galvenās pārgāzes zemāk ir vēl daži mazāki slieksnīši. 

Pārgāzē ir iecirstas daudzas teknes, kas izmantotas zivju ķeršanai. Pēc nostāstiem, hercogs Jēkabs 1640. gadā izgudrojis vienīgo ierīci Eiropā, kā zivis ķert gaisā. Pie šīm teknēm novietoti 40 trijkāji ar groziem. Pret straumi ejošie laši un vimbas pārgāzei lēkuši pāri. Ja lēciens bijis neveiksmīgs, ūdens zivi atmetis atpakaļ un tā iekritusi grozā. Lašu tagad Ventā vairs nav, izzudušas arī stores (vēl 1892. gadā rumbā noķerta 48 kg smaga store), bet vimbu lēcienus pavasarī vēl var novērot.
Hercogs Jēkabs iecerēja izbūvēt kuģiem apvedceļu ap rumbu. Darbus gan iesāka, bet nepabeidza. Nostāsti, stāsta, ka spridzinot dolomītu, sākuši drebēt pils mūri. Lai tie nesagrūtu, apvedceļa būvēšana tika pārtraukta.
19. gs. Krievija iecerēja uzcelt kanālus, kas savienotu visas Eiropas daļas jūras. Tajā bija paredzēts iekļaut arī Ventu, ko savienot ar Dubisu un Nemunu. Šie ūdensceļi būtu ekonomiski neizdevīgi nelielā upes platuma dēļ. 1831. gadā tāpēc darbus pārtrauca. Taču Ventas rumbas apvedceļu būvēja vēl 30 gadus, jo vajadzēja izdomāt nodarbošanos turku karagūstekņiem.

robežu shēma085_Rumba.jpg (151602 bytes)085_Ventas_Rumba.jpg (197784 bytes)

085_shema.jpg (171822 bytes)