 | |
| Rajonā
ļoti
nozīmīgi
(t.sk.
no
zinātniskā
viedokļa)
kvartāra
veidojumi. |
|
Dagdas ala | |
82 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 1.599 | Krāslavas | Dagdas | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Latgales augstiene | | Iļakas upītes krastā, Dagdas pilsētas parkā | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | 5 m gara ala dabiski sacementētā grantī | Unikālas izcelsmes ala, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos. Platums 5 m, augstums 1 m | | robežu
shēma |   | 
|
|
Sproģu gravas | |
83 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 12.264 | Krāslavas | Kaplavas | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Latgales augstiene | | Daugavas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē starp Sproģiem un Aizvējiņiem, divām dziļām sāngravām, 5 km lejpus Krāslavas | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Avotaina pamatkrasta josla ar avotu veidotu reljefu | Teritorijas garums 1,5 km, platums 70 - 450 m, platība 0,25 km2. Pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo
raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā interesanta teritorija.
Aizvējiņu pilskalns - izveidots starp divām avotu gravām Daugavas augstajā krastā. Agrā
dzelzs laikmeta baltu pilskalns. Pilskalns atrodas vietā, no kura labi pārskatāms Daugavas līkums. No Aizvējiņu mājas laukiem pilskalnu atdala ap 1 - 1,5 metrus dziļš, šķiet, aizmilzis grāvis.
No Daugavas pa pilskalna labo pusi, terasi augšā ved taka. | | robežu
shēma | | 
|
|
Adamovas krauja | |
84 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 40.301 | Krāslavas | Ūdrīšu | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Latgales augstiene | | Daugavas labajā krastā pie Adamovu mājām, 2 - 3 km lejpus Krāslavas | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Arī Ādama krauja. Unikāls pleistocēna kūdras atsegums, apaudzis kokiem un krūmiem, dižakmens, devona atsegumi | Unikāls pleistocēna kūdras atsegums. Trīsdesmitajos gados pavasara palos Daugava te izveidoja 15 - 20 m augstu
krauju vairāku simtu metru garumā. Te mijas morēnmāla, smilts, kūdras (starpleduslaikmetu nogulumu), devona mālu un smilšakmens slāņi.
1939. gadā I. Sleinis rakstīja, ka krauju nobrukumu
veicina avoti, kas nāk no apakšējām slāņu kārtām. Kraujā esot arī stabveidīgi konglomerāta sacietējumi, ko, vertikāli sūkdamies, sacementējis kaļķains ūdens. Krāslavas ģimnāzijas
pagalmā esot bijis nostādīts viens tāds stabs. Vairākās vietās izsūcas arī dzelzi saturoši avoti.
Kraujas pakājē zem 27 m bieza ledāja un tā kušanas ūdeņu nogulumu slāņa atrodas
ap 200 000 gadus vecās interglaciālās kūdras slānis. Interglaciālais slānis atrodas zem diviem sarkanbrūniem morēnas slāņiem un vairākiem smilšu un grants slāņiem. Vairākos sporu un
putekšņu pētījumos šeit atrastas vairāk, kā 50 senu augu paliekas.
Kraujas pakājē liels akmens, kurā ieurbti 4 caurumi, lai to saspridzinātu. Atlūznis.
Sāngravās atsedzas devona
smilšakmens un māli.
No kraujas skaists skats, izveidota auto stāvvieta. | | robežu
shēma | | 
|
|
