Kandavas novads

Abavas Velnala
172	platība (ha)	rajons		pagasts
	4.93	Tukuma		Kandavas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Austrumkursas augstiene			pie Melderiem, Abavas kreisā krastā, 7 km lejpus Kandavas
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Melderu ala. 6,7 m gara svētala Abavas krastā no smilšakmens, populārs tūrisma objekts. Veido vienu kompleksu ar Velnakmeni		Velna alas augstums ir 1,6 metri, grīdas laukums 7 m². Populārs tūrisma objekts. Ap 40 m uz R atrodas arī Velnakmens. Noeja pa kāpnēm noved strauta gultnē. Tās kreisajā krastā atrodas smilšakmens atsegums (sk.) ar divām alām. Lielākā no tām ir Velnala, pēc nostāstiem tā esot rakta. 4 . un 34 . avoti norāda, ka alas garums ir 8,5 m, augstums 2,4, platums ap 1 m, ieeja šaura. Smilšakmenī atrastas bruņuzivju fosīlijas. Uz augšu pa strauta gultni atrodas krauja siena, kuras augšdaļā ir smilšakmens, bet virs tā - sadrupis dolomīts - uz abu iežu robežas arī ir nedrošas alas. Tuvumā atrodas Melderu (Abavas) Velna akmens (Velnakmens). Citi nosaukumi - Matkules, Baltā kroga, Kalnamuižas akmens. Tas ir 18 m³ liels kulta akmens ainaviskā vietā pie Abavas senlejas. Akmens augstums ir 2,1 m, garums 5,2 m, platums 4,2 m, apkārtmērs 15 m. Tas ir gandrīz ovāls, iesarkanas krāsas. Novietots uz pamatiem neatminamā senatnē. R no akmens ir pakalniņš, kurš gan ap 1980. gadu papildus apbērts ar zemi, lai veidotu slaloma trasi. 1976. gadā pie akmens notikuši izrakumi. Atrasta bieza ogļu kārta un aproce no bronzas stīpiņas, kādas lietotas mūsu ēras pirmajos gadsimtos. 4 . avots norāda, ka DA no akmens, meža malā var novērot atbalsi, kas it kā nāk no debesīm.
robežu shēma

Velna acs avots
173	platība (ha)	rajons		pagasts
		Tukuma		Kandavas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Austrumkursas augstiene			Jaunkandavas pusē, D no pilsētas, starp Čīmām un Abavu
īss raksturojums		objekta apraksts
Ļoti piesātināts, jaudīgs sērūdeņraža avots		Sērūdeņradi saturošs ūdens, kuru lieto dziedniecībā. Sāļu daudzums ūdenī tuvu piesātinājumam - līdz 1700 mg uz litru - pazemes ūdens te tek cauri ģipsim. Kalcija tipa sāļūdens ar hidrogēnsulfīda saturu 2 - 20 mg/l. Sāls saturs - 1,6 g/l. Avots veido saldūdens kaļķiežu nogulumus
robežu shēma

Imulas dolomīta klintis
174	platība (ha)	rajons		pagasts
	3.018	Tukuma		Matkules
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Austrumkursas augstiene			Imulas krastos lejpus Pūcēm, iepretī Zīlēm
īss raksturojums		objekta apraksts
Vairāku atsegumu virkne, kuros atsedzas Elejas un Jonišķu svītas dolomīti		Atsegumu apakšējā daļā ir 2 m bieza Elejas svītas augšdaļas mālu, dolomītmerģeļu un smilšakmeņu slāņkopa. Augstāk, uz nelīdzenās dolomītmerģeļu virsas, uzguļ ap 5 m bieza Jonišķu svītas raibkrāsainu lēcveida un viļņoti slāņotu, kā arī organogēni detrītiskas struktūras dolomītu slāņkopa. Dolomītos ir daudz labi saglabājušos slēdzenes brahiopodu (spiriferīdu, kamarotēhiju un atirīdu) kodolu un nospiedumu. Upes kreisā krasta atsegums iepretī Zīlēm ir Jonišķu svītas hipostratotipiskais griezums. Par stratotipu (tipveida griezumu) uzskata Jaunauces 1. urbuma intervālu 208 - 218 m dziļumā.
robežu shēma

Kalnamuižas kraujas
175	platība (ha)	rajons		pagasts
	11.267	Tukuma		Matkules
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Austrumlatvijas zemiene			Amulas kreisajā krastā augšpus un lejpus Kalnamuižas dzirnavām
īss raksturojums		objekta apraksts
Divi lieli atsegumi, kuros atsedzas Stipinu, Amulas un Elejas svītas, galvenokārt dolomīti		Augšējais atsegums atrodas aptuveni 800 m augšpus Kalnamuižas dzirnavām, kopējais augstums ap 35 metri. Atseguma apakšējā daļā uz Stipinu svītas Bauskas slāņu (2.7 m) dolomītu izskalotās virsas uzguļ Amulas svītas (12,2 m) zaļganpelēki, slīpslāņoti, vizlaini kvarca smilšakmeņi, kas ritmiski mijas ar raibu aleirolītu, gaišzilu, sarkanu un violetu mālu un dolomītmerģeļu slāņkopām. No Kandavas līdz Matkulei svītas pamatnē izsekojama izskalojuma brekčija vai konglomerāts (0,3 - 2,5 m). Smilšakmeņi satur saskalotus bruņuzivju Psammosteus sp., Bothriolepis curonica, B. cf. ornata un Dovononchus sp. kaulus, kā arī Ļivnu kompleksa sporas. Augstāk transgresīvi uzguļ raibi Elejas svītas Purviņu ridas (5,5 m) smilšakmeņi, māli un dolomītmerģeļi ar halīta kristālu gliptomorfozēm. Vietām daudz Bothriolepis cf. curonica un Grossilepis spinosa fosiliju, kā arī Domanoviču kompleksa sporu, kas norāda uz ridas piederību pie Famenas laikmeta. Atseguma augšējā daļā Cimmermaņu ridas smilšakmeņi, dolomītmerģeļi un aleirītiski dolomīti (vairāk, kā 8 m). Klintis uzskata par Imulas slāņu parastratotipu, Amulas svītas stratotipu, Purviņu ridas hipostratotipu, kā arī par Frānas un Famenas stāvu robežas etalonu Latvijā. Atsegums lejpus Kalnamuižas - ap 300 m lejpus aizsprostam. Krasts šeit ir 25 m augsts, taču atsegums - ap 14 metrus augsts. Atsedzas devona Ogres svītas ieži. Apakšējo daļu veido Lielvārdes ridas (4,2 m) smilšakmeņi, aleirolīti un sarkani māli. Mālos pirmoreiz Latvijā 1965. gadā atrastas veselas bruņuzivju fosīlijas, kas noteiktas kā jauna suga - Bothriolepis evaldi. Augšējo daļu veido Rembates ridas (4,1 - 4,5 m) smilšakmeņi ar bruņuzivju B. maxima un Psammosteus falcatus kauliem. Virs Ogres svītas iežiem transgresīvi ieguļ Stipinu svītas Imulas slāņu (2,2 - 2,4 m) dolomītmerģeļi un aleirolītiski dolomīti ar akmeņsāls kristālu gliptomorfozēm. Pašā augšējā daļā ir Bauskas slāņu (vairāk, kā 2,5 m) sūneņu dolomīti un dolomitizēti kalkarenīti. Augšējā daļā ir Cimmermaņu ridas smilšakmeņu domerīti un mālaini dolomīti.
robežu shēma

Langsēdes klintis
176	platība (ha)	rajons		pagasts
	0.776	Tukuma		Matkules
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Austrumkursas augstiene			Matkules pag. Jeb Kandavas novadā
īss raksturojums		objekta apraksts
Devona nogulumu atsegumi		Devona nogulumu atsegumi.
robežu shēma