 | |
| Rajonā
pieci
objekti,
kas,
galvenokārt,
saistīti
ar
kvartāra
perioda
ģeoloģiskajiem
veidojumiem
un
mūsdienu
procesu
izpausmēm. |
|
Vecmelderu avoti | |
76 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 35.717 | Jēkabpils | Aknīstes
lauku
teritorija | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Austrumlatvijas zemiene | | Dienvidsusējas labā krasta sāngravā pie Vecmelderu aizsprosta, 2,5 km ZR no Aknīstes | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Viena no Latvijas lielākajām avotu grupām ar lielu debitu, izplūst lielākoties dīķa dibenā | Viena no Latvijas lielākajām avotu grupām ar lielu debitu. Apmēram 10 avoti baro dzirnavu dīķi, un no dīķa spēcīgs strauts aiztek uz Susēju.
Virs ūdens līmeņa tikai daži no avotiem, pārējie dīķa dibenā, labi redzami R krastā.
Avoti iztek no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu
kontaktzonas, kopā ap 10 avotu ar lielu debitu. Ūdens ir kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu.
Lielākais avots izplūst no ieslīpas alas, kuras diametrs ap 0,6 m, ūdens plūst ārā ar tādu
jaudu, ka pat iesviesti nelieli akmeņi ripo pret slīpumu un tiek izmesti ārā. | | robežu
shēma |  | 
|
|
Radžu akmens | |
77 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Jēkabpils | Jēkabpils
pilsēta | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Austrumlatvijas zemiene | | Brodu (Bradu) karjerā, ap 40 - 70 m no krasta | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Dižakmens Bradu (Brodu) karjerā. Viens no Latvijas lielākajiem akmeņiem - 100 m3 liels akmens, 4,6 m augsts |
Augstums 4,6 m, garums 6,1 m, platums 6 m, apkārtmērs 19 m. Tilpums pārsniedz 100 m3 (pēc A. Opmaņa datiem).
Akmens
bija zināms jau gadiem, tā attēls pat rotāja Jēkabpils vēstures muzeja ekspozīciju, taču pirmās publikācijas par akmeni parādījās tikai 1997. gadā. 175. avots dod tilpumu - 106 m3. 190.
avotā norādīts, ka akmens ir 220 tonnas smags, tā tilpums - 103 m3, apkārtmērs - 19,5 m, augstums 3,1 m. Lielākā daļa akmens atrodas ūdenī, tas novietots pussalā, kas tagad applūdusi.
Pastāv
zināms risks, ka akmens pamats ar laiku var sabrukt, un tas ieripos dziļāk ūdenī.
| | robežu
shēma |  | 
|
|
Rogaļu akmens | |
78 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Jēkabpils | Kūku | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Austrumlatvijas zemiene | | Augšpus Ābeļu salas, Ragāļu gravā, 100 m no Daugavas, pie Ragāļu mājām | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Arī Ragāļu akmens. 40 m3 liels granīta bluķis, 3,7 m augsts | Augstums 3,7 m, garums 6,5 m, platums - 4,6 m, apkārtmērs 18,5 m. Virszemes tilpums - 40 m3. Akmenim ap 4 m
garš atlūznis. Atrodas upes ielejā - erozijas reljefa formā, tā malā. Vadakmens. Sarkanbrūns mikroklīna granīts no rapakivi granītu grupas. Pamatmasu veido viborgīts. Vadakmens no Karēlijas zemes šauruma. | | robežu
shēma |  | 
|
|
Stupeļu Lielais akmens | |
79 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Jēkabpils | Rites | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Austrumlatvijas zemiene | | D no Viņaukas ezera, pie bij. Kalnastupeļiem, Stupeļu pilskalna ZR pakājē | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | 35 m3 liels kulta akmens pie pilskalna, lejpusē 2,75 m augsts. Rapakivi ganīts |
Virszemes tilpums. Atrodas pie Stupeļu pilskalna. Garums 6,7 m, platums 5,6 m, apkārtmērs 20,5 m, augstums lejpusē 2,75, kalna pusē 0,2 m.
Akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsma ir plakana (25 m2), virspusē iedobumi (lielums 1,5 x 1,3 m).Rapakivi granīts - viborgīts.
Bijusī kulta vieta - 1977. - 1978. gadā te izdarīti arheoloģiskie izrakumi. Tuvumā
atrastas 10 - 13. gs. senlietas.
Stupeļu pilskalns - ievērojams sēļu pilskalns. Pilskalnam divi apdzīvotības
periodi - pirmo reizi tas pamests mūsu ēras sākumā, otrreizējā apdzīvotība atjaunojās vēlajā dzelzs laikmetā. Pilskalna samērā varenie nocietinājumi gājuši bojā ugunsgrēkā, un pēc
tam pilskalns vairākus gadsimtus bijis ļaužu pamests. Varbūt tā ir liecība par sēļu un vietējo cilšu (kas te dzīvoja pirms sēļiem) savstarpējo cīņu? Spriežot pēc pilskalna nocietinājumiem,
senpilsētas lieluma un atradumiem, tas uzskatāms par kāda sēļu novada centrālo pilskalnu. Salīdzinot ar drusku arhaisko Krīgānu ezera apmetni, šī ir bijusi attīstītāka apmetne. Konstatēta
dzelzs ieguve un apstrāde. Uzskatāms par agrīnu pilsētu.
Tuvākajā apkārtnē pie pilskalna vēl palieli akmeņi.
| | robežu
shēma |  | 
|
|
Vaiķu akmens | |
80 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Jēkabpils | Vīpes | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Austrumlatvijas zemiene | | Daugavpils šosejas 159. kilometra Daugavas pusē, dažus desmitus m no šosejas, tīruma vidū, 1,5 km D no Trepes stacijas | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Arī Napoleona, Pētera, Pētera I., un vienkārši Trepes akmens, 45 m3 liels, 2,2 m augsts akmens, rapakivi granīts | Virszemes tilpums 45 m3. Akmens ir neregulāras formas, stāvām malām, plakanu virsmu, kuras platība ir 23 m2. Iesārts, lielkristālisks rapakivi granīts. Maz saplaisājis.
Ir nostāsti, ka pie (uz)
akmens pārgājienu laikā pusdienojuši gan Pēteris I, gan Napoleons
| | robežu
shēma |
 | 
|
|
