Dundagas pagasts

Akmeņkalnu Velnapēdas akmens
160	platība (ha)	rajons		pagasts
	0.01	Talsu		Dundagas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Kursas zemiene			Dundagas, Puzes un Ances pagastu sadures vietā, pie meža stigas 85. Puzes mežniecības kvartālā
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Vanagu, Robežakmens akmens.3,3 m augsts, 5,6 m garš, 4 m plats akmens, 17,3 m apkārtmērs. Virszemes tilpums - 40 m3. Ortogneiss		3,3 m augsts, 5,6 m garš, 4 m plats akmens, apkārtmērs - 17,3 m. Virszemes tilpums - 40 m³. Gaišpelēks ortogneiss ar koši melnām dzīslām, tā virspusē pāris metru garš iespiedums, kas atgādina milzu pēdu. Blakus trīs atlūzas.
robežu shēma

Jušulejas dižakmens
161	platība (ha)	rajons		pagasts
	0.01	Talsu		Dundagas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Piejūras zemiene			300 - 500 m no Zilo kalnu kraujas pakājes, kādreizējās Litorīnas jūras piekrastē, 800 m Z, ZA no Jušiem, 123. Slīteres mežniecības kvartālā, rezervātā
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Zviedru akmens. 60 m3 liels akmens, kura augstums 2,9 m		Akmens augstums 2,9 m, garums 5,9 m, platums 5,1 m, apkārtmērs 18 m. Kopējais tilpums 60 m³. 1. avots dod apkārtmēru 17 m. Sārts granīts. Zem akmens atrodas dobums.
robežu shēma

Kaļķupītes klintis
162	platība (ha)	rajons		pagasts
	13.311	Talsu		Dundagas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļkursas augstiene			Kaļķupītes un tās pietekas Masupītes abos krastos Puiškalna pilskalna rajonā
īss raksturojums		objekta apraksts
Vidēji lielu un nelielu atsegumu virkne Pilsupes (Kaļķupes) un tās pietekas Mazupītes krastos, Arukilas svītas smilšakmens		Vidēji lielu un nelielu atsegumu virkne Pilsupes (Kaļķupes) un tās pietekas krastos, veidotas no Arukilas svītas smilšakmens. Zemāk minēti tikai divi no vairākiem atsegumiem: Atsegums Puiškalna ZR nogāzē, Kaļķupītes labajā krastā - vidēja lieluma smilškmens atsegums, veido Puiškalna pilskalna ZR malu. Augstums - līdz 5 m, platums - ap 40 m. Klintīs redzams puikas galvas attēls, veidots, domājams, ap 19. gs. beigām un saistāms ar teiku par elku tēlu Puiškalnā. Atsegums Kaļķupes labajā krastā lejpus Mazupītes ietekai - līdz 4 m augsts un ap 6 m plats.
robežu shēma

Peldangas labirints
163	platība (ha)	rajons		pagasts
	4.916	Talsu		Dundagas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Kursas zemiene			Pa Dundagas - Ģibzdes ceļu Peldangas valka l. kr., ap 0,5 km augšpus lielceļa tilta pie Liepniekiem
īss raksturojums		objekta apraksts
70 m gara šauru pazemes eju sistēma devona Arukilas un Burtnieku svītas smilšakmenī		Sarežģīta šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām. Kopgarums ap 70 metru - viens no garākajiem dabiskajiem alu labirintiem Latvijā. Devona Arukilas un Burtnieku svītas pelēcīgs smilšakmens. Peldangas labirinta atsegums ir ap 5 m augsts, 20 m plats.
robežu shēma

Pitragupes krasti
164	platība (ha)	rajons		pagasts
	8.317	Talsu		Dundagas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļkursas augstiene		Slīteres Nacionālais parks	Pie Pitragupes (Kukšupes) un Zviedru valka satekas
īss raksturojums		objekta apraksts
		Atsegumi Pitragupes (Kukšupes) un Zviedru grāvja satekas vietā - Senāko iežu (Narvas svītas) dabiskie atsegumi Latvijā, satur faunas atliekas. Te, tāpat, kā netālajā Zartapu gravā, pirmoreiz atrastas seno brahiopodu Bicarinatica livica atliekas. Pitragupes ūdenskritums - 1,1 m augsts.
robežu shēma

Zartapu grava
165	platība (ha)	rajons		pagasts
	14.124	Talsu		Dundagas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Ziemeļkursas augstiene		Slīteres Nacionālais parks	Zartapu gravā, ap 300 - 400 metrus no ceļa
īss raksturojums		objekta apraksts
Vissenāko iežu (Narvas svītas smilšakmeņi) dabiskie atsegumi Latvijā, skaists ūdenskritums, senas zīmes		Pirmais, ceļam tuvākais atsegums, atrodas dažus metrus no strauta, kreisajā krastā. Atsegumam ir it kā divi stāvi. Ap 40 m tālāk tai pat krastā redzams vēl viens pavisam neliels (0,5 x 1) atsegums. Konstatētas brahiopoda Bicarinatica livica atliekas. Zārtapu gravas pirmajā atsegumā attēlotas daudz senatnīga izskata zīmju. Visizteiktākās zīmes ir klints Z galā, savukārt D galā ir simtiem nelielu iedobumiņu. D galā ir arī jaunāku laiku (19.gs.b - 20.gs. sāk.) uzraksti. Interesanti, ka Z galā dažādās vietās ir trīs ļoti līdzīgas, sarežģītas zīmes. Klints augstākajā pakāpē ir rindiņā rakstītas zīmes, iespējams, jaunāko laiku uzraksts. Tomēr zīmes atgādina rūnu rakstu. Cik zināms, tās ir pirmās atklātās svešas rakstības zīmes Kurzemē. Otrais atsegums - ap 40 m augšpus pirmā atseguma, labajā krastā, tieši pie ūdens. Tas ir ap 4 m augsts un 5 m plats. Trešais atsegums novietots labajā krastā, pirms abām pietekām. Tas ir 2 m augsts un 4 m plats. Atšķiras no ierastajiem Latvijā redzamajiem atsegumiem, jo veidots no ievērojami labāk sacementēta smilšakmens. Atsegumu neveido līdzena irdena smilšakmens siena, bet gan lieli smilšakmens klints bluķi ar asām malām. Līdzīgi atsegumi redzami pretējā krastā, kā arī augstāk. Ceturtais atsegums - ap 100 m lejpus ūdenskrituma, ap 60 m augšpus trešā atseguma. Apmēram 2,5 m augsts un 5 m plats smilšakmens klints izcilnis, kas spiež strautu mest ap to līkumu aptuveni 230 grādu leņķī. Liels smilšakmens bluķis (1 m augsts, 0,5 m biezs) novēlies otrā strauta pusē, radot vārtus nelielajam strautiņam. Ūdenskrituma atsegums - košs atsegums no smilšakmens un aleirolīta, pār to līst ūdenskritums. Ap 2,5 m augsts, 10 m plats. Ūdenskritums ir 2 m augsts un 1 m plats. Sausās vasarās izsīkst. 37. un 97. avots saka, ka tas ir 2,4 m augsts, kamēr 2 . avots to atzīst drīzāk par 2 m augstu. Ūdenskritums ir ļoti ainavisks, atrodas tieši uz stigas. Tas izveidojis ap 15 m garu kanjonveida gravu - tās galā ūdens krīt pār krāsainu - sarkanu un pelēkzilu dolomītmerģeli - šķiet, viens no košākajiem ūdenskritumiem Latvijā. Kanjonā strauts veido vēl vienu nelielu ūdenskritumu.
robežu shēma

Zeltapses laukakmens
166	platība (ha)	rajons		pagasts
	0.01	Talsu		Dundagas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Piejūras zemiene			Zilo kalnu pakājē, pie Upsītēm, 20 m no ceļa, kas ved gar bij. Silapses mājām līdz bij. Zeltapses mājām, 0,5 km D no mājām, mežā starp bērziem
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Upsīšu dižakmens, Rūnu, Upsīts, Upītes dižakmens. 30 m3 liels, mīklains akmens ar it kā zīmēm, balstās uz diviem citiem akmeņiem		Biotīta granīts (granosienīts). Akmens augstums ir 3 m, garums - 5,9 m, platums - 4 m, apkārtmērs 16,3 m, tilpums 30 m³. 31. avots norāda, ka tā augstums ir 2,6 m. 4. avots pasludina par megalītiskas kultūras pieminekli - akmens stāvot uz diviem balstakmeņiem. Šīs ziņas nav patiesas. Akmens tiek dēvēts arī par Rūnu akmeni, jo redzamas apstrādes pēdas un senas rakstu zīmes, kas gan neatbilst rūnu rakstam. 4 . avots norāda, ka akmens garenass virzienā aatrodas Āžu stāvakmens, bet šķērsass virzienā - Vandzenes Lielais akmens. Akmens augšpusē 60. gados iekalta 2,5 m gara un līdz 10 m dziļa rieva, lai akmeni pārplēstu un aizvestu pieminekļu kalšanai. Arī rūnas patiesībā uz akmens nemaz neesot. 31. avots norāda, ka akmens augstums ir 3 m, apkārtmērs 16 m, tilpums 30 m³, kamēr 95. avots attiecīgi norāda 6 m; 4 m, 5,3 un 80 m³. 37 . avots norāda, ka tas ir Litorīnas laika jūrakmens, ko ledus krāvumi uzbīdījuši uz mazāku krasta akmeņu klājuma. Tagad atrodas 1,3 km no Zilokalnu kraujas z Zeltapšu, kurus 1949.g. 25.martā izsūtīja, zemes. Sešdesmitajos gados tēlnieki (nav zināms kādi) gribējuši no tā izcirst Ļeņina galvu. Mežzinis to esot aizliedzis.
robežu shēma

Zilo kalnu Šlīteres krauja
167	platība (ha)	rajons		pagasts
	48.291	Talsu		Dundagas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Piejūras zemiene		Slīteres Nacionālais Parks	no Slīteres līdz Vīdalei (???)
īss raksturojums		objekta apraksts
Sens jūras krasts - ap 20 km gara līdz 35 m augsta krauja ar bagātu lapkoku mežu, retām sugām. Sāngravās vairāki smilšakmens atsegumi, sezonāli ūdenskritumi		Senais jūras krasts. Unikāls dabas veidojums - ap 20 km gara un līdz 35 m augsta krauja. Tās pakājē atklājas kangaru un vigu ainava. Kraujas malu apskalojuši Baltijas ledus ezers, Litorīnas jūra u.c. Nogāzē daudz retu, reliktu sugu, tai skaitā efejas, īves, milzu papardes u.c. Kraujas sāngravās ir arī atsegumi. Ievērojamākais un lielākais atsegums - Dāvida pils atsegums - atrodas starp Zeltsiliem un Birzkalniem. Pati Dāvida pils ir teiku radīta vieta, varbūtējs pilskalns (kas gan apšaubāms) 28 metrus augstā zemesragā starp seno jūras krastu un krāšņu sāngravu. Pilskalnā nav redzamas cilvēka darbības pēdas. Dāvida pils atsegums - ap 7 m augsts, 50 m plats smilšakmens atsegums. Kļūdaini tiek pasludināts par vienīgo smilšakmens atsegumu kādreizējā Baltijas ledus ezera senkrastā. Kļūdas dēļ bieži tiek saukts arī par Litorīnas jūras senkrastu. Patiesībā atrodas nevis senkrastā bet gan sāngravā. Te esot atradusies arī ala. Klints augstāko daļu klāj ļoti daudz uzrakstu. Raksturīgi, ka ir maz pēdējo desmitgadu uzrakstu, savukārt ir ļoti daudz 20.gs. sāk. uzrakstu. Var ievērot arī senus uzrakstus, piem. "1817". Atseguma jaunākā daļa atrodas augstāk pa strautu, tieši tā kreisajā krastā. Pār atsegumu klājas efeja. Neesošā Dāvida ala esot savulaik vienīgā zināmā Kurzemes ala (1870ie), neskaitāmu teiksmu avots. No pils puses ieeja jau 1870jos gados esot aizbirusi. Šo romantisko alu pilnībā klājušas efejas, un jau 1870jos atzīmē, ka šī ir vienīgā vieta Kurzemē, kur šis augs pārziemo. Efejas šeit aug arī tagad, taču izskatās panīkušas, necilas. Austrumos no Dāvida pils Zilo kalnu kraujas nelielajas sāngravās atrodas vēl vairāki mazāki atsegumi, nelielas nišas un sezonāli ūdenskritumi.
robežu shēma