 | |
| Kopā
pieci
objekti,
kuru
veidošanās,
galvenokārt,
saistīta
ar
kvartāra
perioda
ģeoloģisko
procesu
izpausmēm
(ledāja
darbība
-
materiāla
transports
un
tā
veidotās
formas
zemes
virsmā).
Rajons
var
lepoties
ar
lielāko
apzināto
laukakmeni
Latvijas
teritorijā. |
|
Daugavas Vārti (Slutišķu un Ververu krauja) | |
69 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 84.198 | Daugavpils | Naujienas,
Salienas,
Vecsalienas | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Latgales augstiene | | Daugavas abos krastos D no Slutišķiem | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Krāšņs Daugavas posms, viena otrai slīpi iepretīm atrodas divas no kvartāra iežiem veidotas kraujas - 42 m augstā Slutišķu krauja un 43 m
augstā Ververu krauja | Kraujas atrodas dabas parkā "Daugavas loki".
Ververu krauja - Verveļu krauja, Lisaja gora, Panteviču kalns, Vervjāle. Nogāzes slīpums
te ir 38 grādi. Atsegumā drupiežu materiāls - grants, oļi, laukakmeņi ar morēnas starpkārtām. Viena no tipiskākajām glaciotektoniskajām struktūrām Latvijā. Vietām slāņi sagāzti
vertikāli - "guļ uz galvas". Kraujas aizmugurē pazeminājums, kurā ieplūst Daugavas palu ūdeņi un draud krauju noskalot. Kraujā atsedzas smilšu, grants, oļu un māla slāņi, tie
ir sakrokotii un vietām pat gluži vertikāli. Pie Daugavas krasta ir dabisks akmeņu bruģis.
Slutišķu krauja - ap 500 m
gara, 42 m augsta. Kraujas apkaimē retas augu sugas. Atsedzas ledāja nogulumi - oļi, smilts, grants, slāņi ieguļ gandrīz horizontāli. Nogāzes slīpums - 38 grādi. Kopējais krasta augstums - 59,6 m.
Te, ap krauju aug daudzas retas augu sugas, daudz retu
kukaiņu. Jūlijā kraujas pakājē daudz sīpolu. Nogāze aizaug. Pamatnē, upes krastā līdzens akmeņu bruģis, kas sastāv no nelieliem
akmeņiem ar retiem augiem un kukaiņiem. No kraujas paveras lielisks skats. | | robežu
shēma | | 
|
|
Sandarišķu karengravas | |
70 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 25.997 | Daugavpils | Naujienas | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Latgales augstiene | | Pie Sandarišķiem | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Daugavas krastā karengavas un senākas gravas | | robežu
shēma | | 
|
|
Viļušķu avots | |
71 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 5.883 | Daugavpils | Naujienas | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Latgales augstiene | | Palienē pie Daugavas labā krasta (parasti zem ūdens), netālu no Viljušu mājām | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Arī Viljušu avots. Dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots ar debitu 14
l/s | Avots iztek no gaišpelēka, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens slāņa. Avots periodiski izdala sērūdeņradi. (56) minēts kā otrs lielākais avots Augšdaugavā.
Ap avota iztekām gaišākas smiltis, redzams, kā Daugavas ūdens virs avota virmo. Šis ir viens no nedaudzajiem Daugavas ielejas sērūdeņraža avotiem,
ko izraisa ar ģipsi piesātinātie Narvas smilšakmeņi. Sērūdeņražu emanācijas notiek tikai brīžiem. | | robežu
shēma | | 
|
|
Nīcgales Lielais akmens | |
72 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 0.01 | Daugavpils | Nīcgales | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Austrumlatvijas zemiene | | starp Nīcgali un Varkavu, meža stigu krustojumā | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Latvijā lielākais laukakmens ar tilpumu 170 kubikmetri, atrodas ainaviskā meža stigu krustceļā. Rapakivi granīts |
Saukts arī par Balto akmeni. Rapakivi granīts akmens, garums 10,5 m, platums 10,4 m, augstums 3,5 m, apkārtmērs 31,1 m, virszemes tilpums 170
m3. Tiek aizsargāts arī kā arheoloģiskais piemineklis. Akmens atrodas dižakmeņiem netipiskā vietā - ledāja kušanas ūdeņu baseina (Nīcgales) nogulumu izpaltības areālā, uz māla. Gaiši
pelēks, lielkristālisks porfīrveida rapakivi granīts. Virszemes daļa samērā noapaļota, plaisu sašķelta.
Par akmeni uzzināja samērā vēlu, jo tas atrodas mežainā, vienmuļā apvidū. Uz
akmens tūristi kurinājuši uguni.
95
. avots norāda, ka vietējie iedzīvotāji ar baltu krāsu arī uzkrāsojuši uzrakstu "Vabole".
95
. avots - 10,4 m; 10,0 m; 3,4 m; 39 m; 350 m3.
Akmens
esot kalpojis kā robežakmens.
Vietējās nozīmes Arheoloģijas piem. Nr. 685. - Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts Kultūras ministrija. Rīkojums Nr.128
Par valsts
aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Rīgā 1998.gada 29.oktobrī
| | robežu
shēma |  | 
|
|
Mālkalnes avots | |
73 | platība (ha) | rajons | pagasts | | 5.836 | Daugavpils | Salienas | |
fizioģeogrāfiskais rajons |
aizsargājamā teritorija |
atrašanās vieta | | Latgales augstiene | | Daugavas kreisā krastā, starp Poguļankas un Mālkalnes ietekām | |
īss raksturojums |
objekta apraksts | | Jaudīgs avots Daugavas palienē | Vasaras periodā, pie zema ūdens līmeņa Daugavā
avots veido līdz 10 m garu iznesu konu. | | robežu
shēma | | 
|
|
