Bauskas rajons

bauska.jpg (18591 bytes)

Kopā četri objekti, kas likumsakarīgi saistīti ar pamatiežos sastopamajiem dolomīta un ģipšakmens slāņiem. Liela nozīme arī pazemes ūdeņu režīmam.

Bārbeles sērūdeņraža avots
20	platība (ha)	rajons		pagasts
	180.458	Bauskas		Bārbeles
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Viduslatvijas zemiene			Iecavas upes ielejas kreisajā krastā pie Kokneviču mājām, pie Avotniekiem, 2 km DR no Bārbeles baznīcas
īss raksturojums		objekta apraksts
Jaudīgs sērūdeņradi saturošs avots		Aizsargājamā teritorija bija 6,5 ha. Sērūdeņradi (Nātrija sulfātu) saturošs avots ar lielu debetu. Sāls saturs - 2,1 g/l. Sērūdeņraža saturs 1 - 2 mg/l. No karsta piltuves avots ieplūst Iecavā pa 100 m garu un 2 m dziļu strautu. Netālu arī karsta kritenes. Avots zināms, minēts dokumentos no 1739. gada. No 1739. gada līdz 1940. gadam te darbojās sērūdens vannu dziedniecības iestāde - pirmā Latvijā. 1739.g. Rīgas garnizona ārsts Benjamiņš Teofils Grofs uz šejieni veda dziedināt 10 karavīrus. Kad viņi nonākuši galā, vesela diena pagājusi, līdz avotu atbrīvojuši no drēbju gabaliem, ko ūdenī sametuši - ziedojuši iepriekšējie slimnieki. Izveseļojušies visi karavīri, izņemot vienu, kam bijusi lauzta kāja. Grofs pateicībā ziņo avota īpašniekam hercogam, sakot, ka avots ir palīdzējis labāk, kā visas Rīgas zāles.
robežu shēma

Jumpravas dolomīta atsegums
21	platība (ha)	rajons		pagasts
	2.427	Bauskas		Mežotnes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Viduslatvijas zemiene			pie Jumpravas parka, Lielupes labajā krastā
īss raksturojums		objekta apraksts
Līdz 5 m augstas, ap 1,5 km platas, skaistas alpīnistu iecienītas Bauskas svītas dolomīta klintis, ūdenskritums		Bauskas slāņu hipostratotips ar raksturīgajiem pārakmeņojumiem. Lielākā klints pie Lielupes. Ciets, kavernozs, metasomatisks dolomīts, plāns laminārais dolomīts un domerīts un dažādas krāsas mālu slāņi. Klinšu vidusdaļu šķērso grava, kurā ir skaista, 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde. Ūdenskritumam sezonāla daba - vasarā sauss. Lejpus ūdenskritumam neliels kanjons. Klinšu pakājē DA no gravas ir arī neliels avotiņš - Mīlestības avots, kurš pēc dažiem metriem ieplūst Lielupē. Klintis ir ļoti ainaviskas un rada diženu iespaidu. Baronu laikos upīte bija uzdambēta un ūdenskritums nebija redzams. Alpīnistu iecienītas klintis. Klintīs pilsdrupas.
robežu shēma

Skaistkalnes karsta kritenes
22	platība (ha)	rajons		pagasts
	113.617	Bauskas		Skaistkalnes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Viduslatvijas zemiene			Vecumnieku mežistrādes iecirknī, starp Kurmenes ceļu un Mēmeles krastu
īss raksturojums		objekta apraksts
Viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām Latvijā		42.4 ha liela aizsargājamā teritorija, 1,8 km gara, 0,4 - 0,75 km plata. Viss karsta areāls ir vairāk, kā 225 kvadrātkilometru, lielākā daļa atrodas Lietuvā. Viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām Salaspils svītas ģipšos. Pamatiežus pārsedz 5 - 10 m biezas kvartāra smilts vai mālaini nogulas. Salaspils svītas ieži ir ģipšakmeni saturoši dolomīti un merģeļi. Pa iežu plaisām iefiltrējas ūdens un izšķīdina tos. Veidojas pazemes tukšumi un tiem iegrūstot - karsta kritenes. Parasti kritenes ir apaļas, ar stāvām sienām, to diametrs - 1 - 6 m, dažkārt 10 - 15 m. Lielākās kritenes ir upju tuvumā, dažās vietās to diametrs ir vairāk, kā 50 metri, dziļums līdz 10 m. Kritenes veido Kļaviņu un Kublišķu ezerus - nelielus, apaļus ezerus. Ap Spulgu mājām kritenes visizteiktākās. 1923. gadā veidojusies bedre pieplūda ar ūdeni, 1951. gadā ūdens uz brīdi pazuda, atklājot 12 m dziļu bedri. 1953. gadā ar visām zivīm pazuda Spulgu ezers.
robežu shēma

Kulšēnu avots
23	platība (ha)	rajons		pagasts
	20.085	Bauskas		Vecsaules
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Viduslatvijas zemiene			ZA no Ozolaines, pie Kulšeniem
īss raksturojums		objekta apraksts
		Viens no jaudīgākajiem Latvijas avotiem, pa strautu ūdens ieplūst Mēmelē
robežu shēma