Amatas novads

Kaļļu avoti
24	platība (ha)	rajons		pagasts
	2.13	Cēsu		Amatas
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidzemes augstiene			Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, 500 m DA no Zāģeru dzirnavām
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Kaļļu strūklu avoti. Vieni no lielākajiem avotiem Latvijā, debits ~ 10 - 20 m/s, 50 g. sākumā izverdis 2 - 3 m augstumā		Viena no lielākajām un iespaidīgākajām avotu grupām Latvijā. Zemes virspusē sāka izplūst 1950-to sākumā ar 2 - 3 m augstām strūklām, taču ar laiku tie pierima. Tagad izplūst krāterveida padziļinājumā, ap 8x10 m ezeriņa dibenā pa daudzām dažāda izmēra un dziļuma atverēm. Avota straumītes rada spēcīgas smilšu plūsmas. Ūdens temperatūra ir ap 6,5 grādi, debits 10 - 20 l/min. Avots strauta veidā aiztek uz Nedieni. 100 m zemāk izgulsnējas daudz kaļķa un dzelzs, strautiņš veido arī nelielu, ap 0,6 m augstu ūdenskritumiņu.
robežu shēma

Ainavu krauja
26	platība (ha)	rajons		pagasts
	8.138	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Amatas labajā krastā 200 m lejpus Kārļu tiltam
īss raksturojums		objekta apraksts
Saukta arī par Bizenes iezi, viena no Latvijā augstākām - 46 m augsta krauja, kopā 600 m plata, divi atsegumi no dolomīta un smilšakmens. Amatas svītas smilšakmeņu stratotips		Nosaukums cēlies no 20.gados būvētās jaunsaimniecības Ainavas. Kraujai divi iežu atsegumi - ziemeļgalā - Bizenes iezis, dienvidgalā - Ainavu iezis. Viena no augstākajām kraujām Latvijā ar lielisku skatu uz Amatas ieleju. Apakšējā atseguma daļa līdz 24,5 m augstumam veidota no pelēcīga un sārta slīpslāņota smilšakmens ar sarkanīga māla starpslāņiem ar plakodermu, krosopterigu u.c. atliekām. Augšējo līdz 6,8 m biezo daļu veido Pļaviņu svītas dolomīti, dolomītmerģeļi (domerīti) un smilšakmeņi ar kalcīta vai dolomīta cementu, satur zivju, brahiopodu, konhostraku un aļģu atliekas. Starp abiem lielajiem atsegumiem daudz mazāku atsegumu. No abām kraujām paveras lieliski skati. Augšā senkapi.
robežu shēma

Dambja iezis un Bruņa ala
27	platība (ha)	rajons		pagasts
	9.175	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Amatas labajā senkrastā iepretī Kārļu ūdenskrātuves aizsprostam
īss raksturojums		objekta apraksts
Pļaviņu/Amatas svītas lodīšu smilšakmens un dolomīta atsegumu grupa ap 30 m augstā aizaugušā kraujā, kā arī 22m gara dolomīta ala - vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, uz sienām lāseņi		Kopējais kraujas augstums ir ap 30 m, taču paši atsegumi nav tik augsti. Vairāku simtu metru platumā atsedzas dolomīts kraujas augšmalā, šī atseguma lejasdaļā virs dolomīta smilšakmens vai morēna. Zem šī vairākus metrus augstā atseguma atrodas nobiru josla, daudzviet vēl arī zemāk atsedzas dolomīti un vēl zemāk - sacementēts lodīšu smilšakmens. Pēdējos gados stipri aizaudzis kokiem un no upes vai ūdenkrātuves nav redzams. Atsegums grūti apsekojams, dolomīta bluķi no kraujas augšmalas ik pa laikam nobrūk. Bruņa ala - otra garākā Latvijas dolomīta ala (24). Šaura, robota tektoniskā plaisa, vienīgā šādas izcelsmes ala Latvijā. Uz alas sienām viegli iekrāsojušās dažādu apveidu lāseņu garozas un stalaktītu aizmetņi, kas izgulsnējušies no ūdenī izšķīdušā dolomīta materiāla. Ala ir ap 2 m augsta, platumā vietām tikai 20 - 50 cm.
robežu shēma

Dolomītu krauja
28	platība (ha)	rajons		pagasts
	4.632	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Amatas labajā krastā 200 m augšpus Iļāku gravas
īss raksturojums		objekta apraksts
Ap 7 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums 25 m augstas kraujas augšdaļā, atsedzas ap 150 m platumā		Atseguma augstums - 7 metri, platums 150 m. Kopējais kraujas augstums ir 25 metri. Klintis veido Pļaviņu svītas dolomīti, kuri uzguļ Amatas svītas smilšmāliem, māliem, smilšakmeņiem. Vietām glaciotektoniski dolomīta slāņu uzbīdījumi. Nosaukumu ieviesis skolotājs K.Ašmanis 20-jos gados.
robežu shēma

Dzilnas iezis
29	platība (ha)	rajons		pagasts
	4.882	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Amatas kreisā krastā 300 m lejpus Pērļupītes ietekai
īss raksturojums		objekta apraksts
Līdz 37 m augsta, 300 m plata krauja, atsedzas Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņi, iespējams, augstākā vienlaidus klints siena Latvijā		37 m ir kopējais kraujas augstums. Aktīvi sānerozijas procesi, noslīdeņi, nobrukumi, pirmatnīga ainava. Klintis turpina strauji pārveidot aktīvi sufozijas un sānu erozijas procesi - iezis atvirzās vairāk, kā par 1 m gadā. Apakšdaļu izskalo Amata un vairāki avoti. Vidusslāņi stāvi, atkailināti. Atsedzas Gaujas un Amatas svītu smilšakmeņi un māli. Pēc cirsmas kraujas augšdaļā sākušies aktīvi erozijas procesi, pamatiežos veidojas grava. Viena no krāšņākajām un grandiozākajām Latvijas klintīm (2).
robežu shēma

Īļāku iezis
30	platība (ha)	rajons		pagasts
	4.902	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidzemes augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Amatas labajā krastā 700 lejpus Vidzemes šosejai
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Iļāku, Īļaku iezis. Ap 100 m plata krauja ar 25 m kopējo augstumu, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
robežu shēma

Kājiņu ala
31	platība (ha)	rajons		pagasts
	3.56	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, ap 100 m no Līgatnes - Kārļu ceļa
īss raksturojums		objekta apraksts
28 m gara ala Gaujas svītas smilšakmeņos ar senām zīmēm - to nedrīkst popularizēt		Ala atrodas ap 200 m no Amatas, ievērojami augstu virs tās krasta līnijas. Aatklāta 1986. gadā. Izveidojusies Gaujas svītas dzeltenīgajos smilšakmeņos. Alā senas zīmes. Ala atgādina samērā sarežģītu labirintu, kas met cilpu. Tā sākas ar platu, bet seklu nišu, no kuras uz pretējām pusēm aiziet divi šauri, labirintveidīgi atzari. Kopgarums - 22 m (61). Atsegums pie Kājiņu alas sastāv no trim daļām. Ceļam tuvākā ir līdz 6 m augsta, ap 30 m plata. Tajā nišaar ļoti šauru ieeju. Vidējā daļa ir ļoti neliela, ap 1,5 m augsta, 2 m plata. No ceļa tālākā daļa ir visinteresantākā - lielāko daļu no tās aizņem ieeja Kājiņu alā, kas ir slavena ar savām senajām zīmēm. Arī šī daļa ir ap 6 m augsta, ap 15 m plata. Atsegumi sastāv no sarkanīgiem smilšakmeņiem. Kājiņu Lielā ala noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.
robežu shēma

Kalnasmīdu avots
32	platība (ha)	rajons		pagasts
	2.349	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidzemes augstiene			Amatas labā krastā, nedaudz lejpus dzelzceļa tiltam, netālu no Kalna Smēdēm (Kalnasmīžiem)
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Kalnasmīžu, Kalna Smēdes avots. Viens no Latvijas jaudīgākajiem avotiem, veido ap 3 m platu upi		Avots izplūst no dolomīta iežiem, veido ap 3 m platu, ap 0,25 m dziļu un ap 80 m garu upi. Kādreiz upe pieminēta literatūrā, to no jauna atradis G. Eniņš. Nedaudz lejpus avota ietekai atrodas viens no Latvijas lielākajiem ūdenskritumiem - Amatas ūdenskritums.
robežu shēma

Ķaubju iezis
33	platība (ha)	rajons		pagasts
	5.641	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Vidzemes augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Amatas kreisā krastā iepretim Ainavu kraujai
īss raksturojums		objekta apraksts
6 m augsts smilšakmens - dolomīta atsegums ap 45 m augstas, 50 m platas kraujas augšmalā, atsedzas Amatas un Pļaviņu svītas		Kraujas augstums ap 45 metri, platums 50 metri. Atseguma (augstums - 6 m) lejasdaļā atsedzas Amatas svīta, augšdaļā - Pļaviņu svītas dolomīti.
robežu shēma

Leimaņu iezis
34	platība (ha)	rajons		pagasts
	6.193	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas kreisajā krastā ap 1 km lejpus Amatas ietekai
īss raksturojums		objekta apraksts
Ap 9 m augstas, 350 m platas klintis Gaujas svītas smilšakmeņos, līdz 30 m gara ala		Klintis atrodas Gaujas interesantākajā posmā - tām iepretīm Ēdernieku krauja. Klintīs neliela ala. (96). avots - otrās terases paliksnim (salai) pie Leimaņiem redzama krauja, kurā atsedzas alūvijs. Atseguma augšējā daļa (1,3 m) - smilts - grants atsegumi ar vidēji- un lielgraudainu smilšu starpslāņiem. Slāņojums neizteikts, tikai vietām atsevišķi slīpi smilšu slānīši. 1,3-2,9 m atrodas smalk-, vidēji- un lielgraudainu smilšu un smalkas grants mija. Slīps slāņojums vienā virzienā, slēpti lēcveida. 3. slāņkopa (2,9-3,7 m) - mijas smalk-, lielgraudainas un grantainas smiltis. Slāņojums pamatā slīps vienā virzienā, arī lēcveida. 3,7 - 4,5 m - mijas smalk-, vidēj- un lielgraudainas smiltis un grants ar retiem oļiem. Slāņojums pārsvarā slīps dažādos virsienos un slīpi viļņots. Var uzskatīt, ka šī daļa veidojusies gultnes alūvijā (piegultnes sēkļa fācijas). 4,5- 5,5 m - smalkas smiltis ar plānām lielgraudainas granšainas smilts lēcām. Slāņojums ir slīps, vienā virzienā. Šie uzskatāmi par gultnes nogulumiem. 5,5 - 7 m - smalkgraudainas aleirītiskas smiltis un plānām aleirītu kārtām. Slāņojums visbiežāk - pārtraukti lēzeni viļņots. Atsevišķās sērijās redzams tecējuma rievojums. Varētu uzskatīt par piegultnes fāciju. 7 - 8m - mijas smalk- un lielgraudainas smiltis un grants ar sīkiem oļiem. Slāņojums slīps, ieliekti vienvirziena vai horizontāli lēcveida. Uzskatāma par gultnes fāciju. Apakšējā slāņkopa - 8,8 - 12 m - veidota no smalku un lielgraudainu smilšu mijas ar oļainu granti, aleirītiskām smiltīm un aleirītiem. Šī slāņkopa dalās trīs slāņos. Augšējais slānis sastāv no slīpi viļņotām un slīpslāņainām smiltīm, lielsgraudainām grantainām smiltīm - neapšaubāmi, gultnes fācija. Vidējais slānis sastāv no smalkgraudainām smiltīm ar pārtrauktu slāņojumu, aleirītiem un aleirītiskām smiltīm - uzskatāms par palienes fāciju. Apakšējais slānis sastāv no lielgraudainām smiltīm ar smalkiem oļiem bez izteikta slāņojuma, smalkām smiltīm ar slīpi viļņainu slāņojumu - gultnes nogulumi. Pēc savas uzbūves apakšējā slāņkopa analoga šī Gaujas posma trešās terases alūvijam. Līdz ar to šis otrās terases alūvija atsegums sastāv no gultnes nogulumiem, kuri dalās divos krasi atšķirīgos horizontos, kas pārstāv divas terases. Leimaņu otrās terases salas ziemeļu daļā ir vēl viens alūvija atsegums, kurš līdz 3,5 m dziļumam sastāv no slīpi slāņotām vidēji un lielgraudainām smiltīm un grants ar grants - oļu starpslāņiem bez īpaši izteikta slāņojuma. Šie nogulumi pieder pie gultnes alūvija. Zemāk redzams devona smilšakmens cokols. Šis alūvija atsegums atbilst augstāk minētā atseguma augšējam horizontam.
robežu shēma

Roču ala
35	platība (ha)	rajons		pagasts
	6.5569	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Roču rezervātā pie Roču mājām
īss raksturojums		objekta apraksts
Ļoti iespaidīga 30 m gara ala smilšakmenī		Avota izveidota alu smilšakmens plaisu sistēmā. No alas izplūst spēcīgs avots. Ļoti iespaidīga ala ar sašaurinājumiem un paplašinājumiem, ar griestu pacēlumiem. Lielu daļu alas grīdas klāj ūdens. Noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija
robežu shēma

Simtēnu (Dzirnes) ala
36	platība (ha)	rajons		pagasts
	18.671	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Gaujas kreisā krastā, Simtēnu māju zemē
īss raksturojums		objekta apraksts
Vismaz 40 m gara, iespaidīga ala ar stalaktītiem un lāseņiem, pie alas arheoloģiskie pieminekļi, arī alā, iespējams, senatnē dzīvojuši cilvēki		Ala veidojusies Gaujas svītas baltajos un sarkanajos smilšakmeņos, kas mijas dažāda platuma joslās. Alas ieeja šaura. Alā atrastas lāseņu garoziņas un stalaktīti - netipiski smilšakmens alām. Alas garums, bez sānu ejām 40 m, Platums līdz 7 m, augstums 1,9 m, grīdas laukums 110 m2. Noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija. Alu atklāja R. Dzirne, kurš apkārtnē veica amatieriskus izrakumus un atklāja senas apmetnes vietu, Simtēnu senkapus, daudz senlietu. Alā atrastas kaulu ogles, ugunskura vieta un zīmīgi novietoti laukakmeņi. Tomēr šie atradumi nav pietiekami, lai varētu secināt, ka alā uzturējies neolīta cilvēks. Alā dzīvo lapsas, tās labajā pusē ir daudz lapsu alu, vairākas neizpētītas, daļēji aizbirušas ejas. Viscaur nogāzušies smilšakmeņu bluķi.
robežu shēma

Stūķu iezis
37	platība (ha)	rajons		pagasts
	3.411	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Amatas labajā krastā 0.5 km A no Stūķiem, lejpus Kārļiem
īss raksturojums		objekta apraksts
		Ap 40 m augsta, 100 m plata krauja, kurā 15 m augstas aleirolīta un smilšakmens klintis, Gaujas un Amatas svītas. Nedaudz virs upes līmeņa paceļas sarkanu, mālainu Gaujas svītas aleirolītu slānis. Virs tā ieguļ dzeltenīgi un gaišpelēki slīpslāņoti Amatas svītas smilšakmeņi, pie kuru pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti. No kraujas paveras lieliska ainava
robežu shēma

Vanagu iezis
38	platība (ha)	rajons		pagasts
	9.427	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Amatas kreisajā krastā, 0,7 km augšpus Veclauču tiltam
īss raksturojums		objekta apraksts
Arī Roču iezis, Egļu krauja, 35 m augsta, ap 250 m plata, mežonīga krauja, kurā atsedzas Gaujas un Amatas svītas ieži		Mežonīga, iežu nobrukumiem izrobota augsta krauja. To veido it kā divi klinšu stāvi, starp kuriem ir slīpa, kokiem apaugusi nogāze. Tieši upes krastā atsedzas līdz 15 m augstas klintis, kuru garums - vismaz 250 m. Augstāk atrodas vēl viens atsegums, kurš arī ir līdz 15 m augsts, taču īsāks - ne vairāk, kā 200 m. Ieža vidusdaļā ir krāšņa grava, kas to it kā sadala divās daļās. Ziemeļu pusē no gravas klints paliksnis, no kura paveras skats uz upes ieleju. Kraujā atsedzas Gaujas un Amatas svītas. Smilšakmenī ir aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtas. Smilšakmeņos atrastas bruņuzivju atliekas.
robežu shēma

Vizuļu iezis
39	platība (ha)	rajons		pagasts
	1.932	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Amatas kreisā krastā 700 m lejpus Melturiem, 200 m lejpus Iļāku ieža
īss raksturojums		objekta apraksts
Līdz 30 m augstas, 150 m platas dolomīta klintis ar krītošiem avotiem, atsedzas Pļaviņu un Amatas svītas		Kraujas augšdaļā Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomītu nobiras. No dolomītiem izplūst vairāki spēcīgi avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus. No ieža paveras skaists skats.
robežu shēma

Zvārtes iezis
40	platība (ha)	rajons		pagasts
	10.785	Cēsu		Drabešu
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Idumejas augstiene		Gaujas Nacionālais Parks	Amatas kreisajā krastā, iepretī Zvārtes mājām
īss raksturojums		objekta apraksts
Ap 21 m augsts, ļoti krāšņs un populārs smilšakmens iezis, atsedzas Gaujas un Amatas svītas		No 60.- tajiem g. Saukts arī par Zvārtas iezi. Krāšņākais smilšakmeņu iezis Latvijā, lielisks skatu punkts. Sastāv no divām daļām - vertikālas klints un pakavveidīga nobrukuma, kura garums ir ap 150 m, kopējais kraujas augstums ap 45 metri. Pakavveida nobrukumā ved kāpnes, Amatas krastus te savieno gājēju tiltiņš. Senāk klints bijusi krietni lielāka, tagad tā strauji nobrūk, klints garums kļūst aizvien mazāks. 1939. gadā tūrisma birojs izraka upei jaunu kanālu, lai tā neizskalotu klinti. Gaujas svīta aizņem atseguma lielāko daļu, taču pašā kraujas augšdaļā ir ap 3 m biezs Amatas svītas pamatnes atsegums. Kraujas iegrauzumā (starp klinti un krauju) ir aleirolīts, ko pārsedz Amatas svītas baltie smilšakmeņi, kuru pašā pamatnē ir fosilo zivju atlieku konglomerātu slānis. Klintī ir saglabājušās arī vairāki virspalu terašu izskalojumu līmeņu iezīmes. Pakājē ir sekla grota, kuras augstums ir 2.5 m, platums - 7 m. No 45 m augstās kraujas paveras krāšņs skats uz Zvārtes iezi un skaistu, izkoptu ainavu. Austrumos no Zvārtes ieža Amatas labajā krastā ap 100m no labā krasta atrodas Miglas iezis.
robežu shēma