Aizkraukles rajons

Rajonā kopā 6 objekti un to raksturojums neapšaubāmi saistāms ar ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām teritorijā. Šeit zemkvartāra virsmā plaši izplatīti devona vecuma dolomīti, kurus nereti pavada arī karsta procesu izpausmes. Arī vispārējai apskatei zaudētais Staburags saistāms ar dolomīta slāņiem, jo tieši tie savulaik bija izejmateriāls holocēna vecuma "dabas būvei".

Cepļa dolomīta atsegums
1	platība (ha)	rajons		pagasts
	1.112	Aizkraukles		Aizkraukles
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Viduslatvijas zemiene			Daugavas labajā krastā lejpus Aizkraukles HES aizsprostam
īss raksturojums		objekta apraksts
Daugavas svītas Porhovas slāņu dolomīta atsegums pamestā karjerā		Karjers izveidots stāvā, klinšainā Daugavas krastā. Daugavas svīta, Porhovas slāņi. Tuvumā atrodas arī citi, iespējams, dabiski veidojušies dolomītu atsegumi gan pie Daugavas ūdens līmeņa un zem tā, gan arī kraujas augšdaļā. Vietām pār klintīm plūst nelieli avotiņi, veidojot pār dolomītu interesantus pakāpienveida ūdenskritumus, kuri ziemā sasalstot veido nelielus leduskritumus.
robežu shēma

Klintaines sausgultne un karsta kritenes
2	platība (ha)	rajons		pagasts
	14.932	Aizkraukles		Klintaines
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Viduslatvijas zemiene			300 m no Klintaines skolas, Rīteru ielejas DA malā
īss raksturojums		objekta apraksts
Karsta procesu izpausme - nelielā Klintaines upīte, nesasniedzot Daugavu, pazūd pazemē, Daugavas svītas dolomītos		Aizsardzībā kopš 1977. g. Liegums 13,6 ha. Tipiskas karsta procesu izpausmes. Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītos pavasara ūdeņi tek pa gultni un nozūd pēdējā, lielākajā karsta piltuvē. Vēl sauc par Būdas upīti, jeb Būdas dzirnavu upīti. No dzirnavām līdz Daugavai upītei ir skaidri izteikta grava, pa kuru ūdens tek tikai ļoti lietainās vasarās. Vismaz kādās četrās vietās upītē saskatāmi padziļinājumi, kur ūdens pazūd. Starp pēdējo un priekšpēdējo ūdensrijēju upītes grava ir seklāka un šaurāka, it kā pa to ūdens būtu tecējis daudz retāk. Pašreiz upītes grava beidzas Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, ūdens pa dolomīta plaisām iztek dolomīta lauztuvēs. Agrāk tas izplūda avotā Daugavas krastā. Augštecē upīti sauc arī par Maltupīti, jo pie Rīgas - Daugavpils šosejas ir ūdensdzirnavas, nu jau nestrādājošas, lejpus kurām ūdens arī pazūd...
robežu shēma

Rīteru sausgultne un karsta kritenes
3	platība (ha)	rajons		pagasts
	11.397	Aizkraukles		Kokneses
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Viduslatvijas zemiene			Starp Koknesi un Rīteriem, pie Ziediem, strauts tek gar Bebriņiem, Beģēniem un Urgām, Rīgas - Daugavpils ceļa kreisā pusē
īss raksturojums		objekta apraksts
Karsta procesu izpausme, upīte, kas pamazām izzūd pazemē		Aizsardzībā kopš 1977.gada; kā liegums 2,3 ha platībā. Tipiskas karsta procesu izpausmes. Strauta nosaukumu neviens neatceras. Tas satek no vairākām tērcītēm, kuras nāk no ziemeļiem, no purvainiem mežiem. Tecēdams pa dažus metrus dziļu gravu strauts pirms Bebriņiem uzņem vēl vienu nelielu pieteku, tad gravai pamazām padziļinoties, pie Bebriņu dzīvojamās ēkas gala pazūd 10 m platā, 40 m garā un vairāk, kā 5 m dziļā kritenē. Kritene visbiežāk ir sausa. To varētu būt veidojušas vairākas kritenes. Aiz Bebriņiem vairs cita notece nav vērojama. Ūdens tālāk plūst pa pazemes gultni dolomītu slāņos. Stāsta, ka melderis no Aizelkšņu dzirnavām Daugavas malā nācis skatīties: kad Bebriņu bedre bijusi pilna ar ūdeni, tad arī Aizelkšņu dzirnavās ilgāku laiku ūdens netrūcis. 1954. gadā strauts tika aizdambēts un ievadīts paralēlā ieplakā, kas tika padziļināta par novadgrāvi. Tas uzņem gandrīz visu strauta ūdeni, neļaujot tam nokļūt iegruvumā. Tur, kur novadgrāvis beidzas, atkal ir ūdensrijējs. Agrāk ūdens no tā aizplūda zem zemes līdz pat Daugavai. Tagad tas pārtraukts vidū un ieplūst turpat līdzās Rīteru dolomīta lauztuvju rietumu stūrī. Tālāk turpinās sausgultne.
robežu shēma

Krokuļu sausgultne un pazemes upe
4	platība (ha)	rajons		pagasts
	10.31	Aizkraukles		Sērenes
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Viduslatvijas zemiene			1,5 km DDA no Pļaviņu HES, neliela upīte, kas ietek Laucesā.
īss raksturojums		objekta apraksts
Spilgti izteikta upīte ar ūdensrijējiem, kur ūdens salīdzinoši strauji pazūd pazemē, lai pēc apmēram 200 m atkal iznāktu ārā kā varens avots. Izplūdes vietai tuvumā dolomīta atsegumi.		Korkuļu jeb Kubuļu strauts (nosaukums nav īsti zināms) aiz Sērenes zivju audzētavas atgādina nelielu, bet labi izteiktu upīti ar smilšainu gultni. Upīte tek pa labi izveidojušos 10 - 15 m dziļu gravu, kas ir negaidīti pirmatnīga, tajā aug strauspapardes, platlapju mežs. Ap 300 m lejpus Korkuļu mājām upīte sāk pazust ūdensrijējos, līdz tā kļūst pilnīgi sausa. Ir neparasti vērot straujās upītes režīma izmaiņas - tā ir šķietami izzudusi, bet pietiek nostāties uz sausās smilšainās gultnes, kad atkal parādās un sāk tecēt ūdens. Kopā ar pirmatnīgo, džungļiem līdzīgo veģetāciju tas izskatās ļoti iespaidīgi. Labajā krastā lejasdaļā atrodas dīvaina būve ar sakusušiem granīta bluķiem - ceplis vai pagrabs, salīdzinoši jauna? Kad upīte ir pilnīgi izzudusi pazemē, tās ieleja nekļūst neizteikta, novirzās uz Daugavas pusi. Taču pati upīte no pazemes parādās Laucesas stāvkrastā, kur tā ir izveidojusi nelielu gravu. Gravā (ap 20 m zem gravas augšpuses) no akmeņiem tek ārā vesela upe. Gravas augšgalā ir nelielas klintis. Vietā, kur upe izplūst no pazemes, stāvkrasta augšējā daļā ir divi nelieli, līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
robežu shēma

Ādmiņu dižakmens
5	platība (ha)	rajons		pagasts
	0.01	Aizkraukles		Staburaga
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Viduslatvijas zemiene		nē	Staburaga dzelzceļa pieturas tuvumā, Ādmiņu kalna nogāzē
īss raksturojums		objekta apraksts
Ar Ādmiņu kalna dižakmens. Kalna nogāzē gandrīz vertikāli novietojies atrakts noapaļots gneisa bluķis, 3,9 m augsts, 6,1m garš, 2,5 (? 5m 109.av.) m plats, 32 m3 tilpums		1903. gadā akmenim uzmanību pievērsa Jelgavas - Krustpils dzelzceļa būvētāji - tie vēlējās to pārstrādāt šķembās. Gadsimta sākumā, lai akmens izskatītos iespaidīgāk, to attīrījuši vietējie iedzīvotāji, pašā Ādmiņu kalnā ierīkojot Jāņu svinēšanas vietu. (38) minēts, ka akmens malu varēja redzēt tikai no paugura stāvās malas. Kopš 1995. gada vietējie iedzīvotāji kopā ar LKF atbalsta kopu "Ceļaprieks" akmeni sāka atrakt, līdz redzamā mala sasniegusi 4,15 m augstumu. Atsegti arī stateniskās plaknes stūri, akmens virsma aptuveni atgādina taisnstūri, kura laukums ir ap 20 kvadrātmetri. (31). avots norāda, ka akmens slēpjas kalnā, apjomu nevar noteikt. (37). avots savukārt norāda, ka šis ir pilnais akmens tilpums. Kā stāsta tuvējo māju īpašnieks, ar buldozeru akmens tīrīts ap sešdesmito gadu beigām. Pirms tam bijis redzams tikai ap 30 cm augstumā, ap 3 m garumā.
robežu shēma

Staburags
6	platība (ha)	rajons		pagasts
	8.144	Aizkraukles		Staburaga
fizioģeogrāfiskais rajons		aizsargājamā teritorija	atrašanās vieta
Viduslatvijas zemiene			Daugavas kreisā krastā, ap 1 km lejpus Vīgantes parka, Daugavas dzelmē.
īss raksturojums		objekta apraksts
1967. gadā appludināta avotkaļķu klints, bijusi ap 18 metrus augsta		Klints vietu iezīmē akmens kāpnes. 1967. gadā klinti appludināja Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdeņi. Staburags bija ap 18,5 m augsta avotkaļķa klints, pār kuru plūda avota ūdens. Zem Staburaga ūdenī divi lieli akmens bluķi - nogruvuši 1861. un 1915. gados. Uz Staburaga auga Alpu kreimule - relikts augs, kurš te bija saglabājies no pēcledus laikmeta bargā posma. Staburags ir izveidojies uz dolomīta kraujas. Karbonātiskie avota ūdeņi, kas kraujā izplūda kā avoti, izgulsnējuši kalcītu un pārkaļķojuši augus un sūnas. 1998. gadā V. Raina grupa filmējot zem ūdenskonstatēja, ka virsotne atrodas 6,5 metru dziļumā, pakāje 25 m zem ūdens.
robežu shēma