I. LIKUMDOŠANAS SISTĒMAS IZVEIDOŠANA
II. ZEMES DZĪĻU IZMANTOŠANAS LICENCĒŠANA
III. ĢEOLOĢISKĀS PAMATINFORMĀCIJAS SAGATAVOŠANA
Sauszemes un šelfa teritoriju ģeoloģisko karšu sagatavošana un izdošana.
Latvijas teritorijas 1:500 000 mēroga ģeoķīmiskā kartēšanaĢeoloģiskās informācija izmantošana teritorijas attīstības plānojumāIV. TAUTSAIMNIECĪBAS NODROŠINĀŠANA AR ZEMES DZĪĻU RESURSIEM.
Kūdras atradņu revīzija
Ezeru sapropeļa atradņu meklēšana
Pazemes ūdeņu krājumi Rīgas centralizētai ūdensapgādei
Pazemes ūdeņu krājumi Ventspils centralizētai ūdensapgādei
Pazemes ūdens avotu izpēte un novērtēšana mazpilsētu ūdensapgādei
Ogļūdeņražu ieguves iespēju izpēte
Derīgo izrakteņu atradņu kadastra un krājumu bilances izveidošana
V. ZEMES DZĪĻU KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA
Pazemes ūdeņu monitorings
Pazemes ūdeņu monitorings bīstami piesārņotās vietās
Seismiskais monitorings
Bjušo PSRS armijas teritoriju apzināšana un videi radīto draudu problēmu noteikšana
VI. ĢEOLOĢISKĀS INFORMĀCIJAS UZKRĀŠANA UN UZGLABĀŠANAS SISTĒMAS ATTĪSTĪBA
Digitālās informācijas sistēmas Valsts ģeoloģijas dienestā
Informācijas sistēmas tehniskais nodrošinājums
Valsts ģeoloģijas fonds, arhīvs, urbumu seržu glabātava
VĢD DARBINIEKU PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKOS SEMINĀROS UN DARBA GRUPĀS
Ģeoloģijas nozare pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas veikusi garu un līkumotu attīstības ceļu. Valsts ģeoloģijas dienests kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā eso?a struktūrvienība izveidota 1995.gada 5.maijā.
Atbilstoši Valsts ģeoloģijas dienesta (VĢD) nolikumā noteiktajiem uzdevumiem un 1995.gada 9.maijā apstiprinātajai koncepcijai "Latvijas zemes dzīles" galvenais VĢD darbības mērķis ir zemes dzīļu resursu racionālas izmantošanas un aizsardzības nodrošināšana.
1.Att Valsts ģeoloģijas dienests struktūra
Kā prioritāte Valsts ģeoloģijas dienesta darbības sākumā tika noteikta nozares tiesību un normatīvo aktu sagatavošana. Liela vērība tiek pievērsta likuma un likumpamatoto normatīvo aktu izskaidrošanai un popularizēšanai. Likums "Par zemes dzīlēm" un tam pakārtotie MK noteikumi sagatavoti publikāciju veidā latviešu un angļu valodās.
Nozīmīgs Valsts ģeoloģijas dienesta uzdevums ir dažāda satura ģeoloģiskās informācijas publikāciju sagatavošana, veicot to plašu izplatīšanu. Šādā veidā iespējams nodrošināt potenciālos zemes dzīļu lietotājus ar profesionāli sagatavotu kvalitatīvu ģeoloģisko informāciju, iepazīstināt ar pamatprasībām zemes dzīļu racionālas izmantošanas un aizsardzības jomā, piedalīties sabiedrības izglītošanas programmu realizācijā. Mūsdienu prasībām atbilstoši sagatavota (digitālā veidā, LKS92 koordinātu sistēmā) informācija par zemes dzīlēm ir aktuāla arī dažāda līmeņa reģionālo attīstības plānojumu sagatavošanai.
Iespēju robežās tiek veikti ģeoloģiskās izpētes darbi, vairāki no tiem bilaterālu starptautisku sadarbības projektu ietvaros. 1997. gadā ar Norvēģijas valsts institūciju atbalstu pabeigta apsekošana un izveidota atbilstoša datu bāze par bijušajām Krievijas armijas bāzēm. Sadarbībā ar Zviedrijas ģeoloģijas dienestu pirmoreiz Latvijā uzsākta Valsts teritorijas ģeoķīmiskā kartēšana mērogā 1 : 500 000.
Kā vienu no lielākajiem Valsts ģeoloģijas dienesta starptautiskās sadarbības panākumiem var uzskatīt tā uzņemšanu Eiropas valstu ģeoloģisko dienestu savienībā (FOREGS) un piedalīšanos 27. ikgadējā FOREGS forumā 1997.gada septembrī Notingemā.
Dienesta ieņēmumus veido valsts budžeta finansējums un līdzekļi par maksas pakalpojumiem. Atbilstoši uzdevumiem un apstiprinātajām darba programmām tiek noteikts valsts budžeta finansējums. 1996.un 1997. gados tas ir 266,4 tūkst. Ls, jeb aptuveni 500 tūkst. $ ASV katru gadu. Maksas pakalpojumu apjoms ir 110 tūkst Ls. - 1996.g., 131 tūkst. Ls - 1997.gadā. Maksas pakalpojumu apjoma palielināšanās 1997.gadā ļāva realizēt arī algu fonda kopējo pieaugumu par aptuveni 50 tūkst. Ls, līdz ar to ģeoloģu vidējā alga pieauga no 118 Ls. Mēnesī 1996.gadā līdz 130 Ls mēnesī 1997.gadā. Lai gan valsts budžeta finansējums Valsts ģeoloģijas dienestam salīdzinot ar mūsu kaimiņu Lietuvas un Igaunijas ģeoloģijas dienestu finansējumu ir 2-3 reizes mazāks, tiek realizēti praktiski visi šobrīd valsts līmenī noteiktie uzdevumi.
2.Att. Direkcija un nodaļas vadītāji
Likumdošana ir viens no pamatinstrumentiem, kas palīdz nodrošināt zemes dzīļu racionālu izmantošanu un aizsardzību. Uz Latvijas Republikas Satversmi un Civillikumu balstīti likumi un likumpamatoti tiesību akti veido zemes dzīļu izmantošanu un aizsardzību regulējošu likumdošanas sistēmu (skat. Likumdošanas sistēmas shēmu).
3.Att. Latvijas zemes dziļu likumdošanas sistēma
Pirmais atjaunotās Latvijas tiesību akts, zemes dzīļu apsaimniekošanas jomā ir 1996.gada 2.maijā pieņemtais likums "Par zemes dzīlēm", kas deklarē zemes dzīļu kompleksu, racionālu un vidi saudzējšu izmantošanu, kuru veicot zemes īpašnieks var rīkoties ar zemes dzīlēm, ciktāl likums un citi normatīvie akti neierobežo viņa tiesības. Tas regulē pienākumu, tiesību un atbildības sadali zemes dzīļu izmantošanas jomā starp valsts institūcijām, pašvaldībām un zemes īpašnieku. Likumā tiek deklarēts, ka zemes dzīles, kā neatjaunojama vērtība, izmantojama vienlaikus zemes īpašnieka, valsts un sabiedrības labā.
Saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" prasībām Valsts ģeoloģijas dienests sagatavoja un 1997.gada 8.jūlijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.238 "Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība" un MK noteikumi Nr.239 "Par zemes dzīļu izmantošanu". Šie noteikumi regulē zemes dzīļu izmantošanas licenču un atļauju izsniegšanas, konkursu un izsoļu organizācijas, ģeoloģiskās informācijas nodošanas un izmantošanas kārtību un citus jautājumus.
Saskaņā ar "Likumu par zemes dzīlēm" un tam pakārtotajiem MK noteikumiem tiek veidots nākošais likumdošanas sistēmas līmenis - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apstiprinātie normatīvie dokumenti. Šis darbs VĢD tikko uzsākts. 1997.gada 4.novembrī apstiprināta instrukcija "Par derīgo izrakteņu atradņu un krājumu uzskaiti", ir izstrādāti metodiskie ieteikumi "Pazemes ūdeņu piesārņojuma izpētei". Tajā pašā laikā tiek izstrādāti VĢD iekšējie normatīvie akti.
1997.gada laikā saskaņā ar likuma un MK noteikumu prasībām VĢD ir izveidota Licencēšanas nodaļa, kuras pārziņā kopš 1998.gada 1.janvāra ir viss zemes dzīļu izmantošanas licenču izsniegšanas darbs.
Zemes dzīļu izmantošanas licencēšanas procedūra mūsu valstī tikai pašlaik tiek ieviesta. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt zemes dzīļu racionālu izmantošanu un aizsardzību, kā arī novērst nelikumīgu zemes dzīļu izmantošanu, kas diemžēl bieži tika novērota līdz šim. Līdz ar zemes dzīļu izmantošanas licencēšanas uzsākšanu ir atcelti uzņēmējdarbības licencēšana ģeoloģisko darbu veikšanai. Licence tiek izsniegta katram konkrētam zemes dzīļu izmantošanas objektam.
VĢD Licencēšanas nodaļa izsniedz zemes dzīļu izmantošanas licences fiziskām un juridiskām personām (arī pilsētu un pagastu pašvaldībām) visiem likumā "Par zemes dzīlēm" noteiktajiem zemes dzīļu izmantošanas mērķiem. Pagastu un pilsētu pašvaldības savās administratīvajās teritorijās izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot valsts nozīmes atradnēs).
Ministru Kabineta noteikumu Nr.238 un 239 prasības zemes dzīļu izmantošanas licenču izsniegšnai atšķiras no līdzšnējām pagaidu prasībām. Lai operatīvi un kvalitatīvi veiktu Licenču sagatavošanas darbu viens no galvenajiem priekšoteikumiem ir kvalitatīvi un atbilstoš normatīvo aktu parasībām sagatavoti dokumenti un materiāli. Tāpēc VĢD speciālisti lielu vērību pievēršzemes dzīļu licencēšnas mērķu un prasību izskaidrošnai gan Reģionālo vides pārvalžu speciālistiem, gan Pašvaldību un unzņēmējsabiedrību darbiniekiem. Notikuši vairāki semināri kā Rīgā, tā reģionos (Daugavpilī, Rēzeknē, Gulbenē).
1997.gadā kopā izsniegta 51 licence vairums no kurām (27) ir ūdensapgādes urbumu ierīkošanai, 12 licences izsniegtas monitoringa sistēmu izveidošanai. Tomēr gada beigās jau saņemti pieteikumi derīgo izrakteņu ieguves licenču izsniegšanai.
4.Att.Licencēšanas nodaļas personāls
Viens no VĢD pamatuzdevumiem ir informācijas sagatavošana par zemes dzīļu resursu izmantošanas iespējām un šīs informācijas plašas pieejamības nodrošināšana. Lai to sasniegtu tiek realizētas konkrētas programmas, kuru pamatā ir ģeoloģiskās informācijas uzkrāšana un apstrāde, kā arī tās regulāra publicēšana. Informācija ir orientēta gan uz zemes dzīļu derīgo īpašību, resursu un kvalitātes apzināšanu un valsts politikas īstenošanu un izskaidrošanu šajā jomā, gan uz uzņēmējdarbības, kuras pamatā zemes dzīļu izmantošana, veicināšanu.
Pirmās publikācijas ir "Latvijas zemes dzīļu resursi" un "Latvijas pazemes ūdeņu resursi". Liela nozīme ir arī nozares žurnālam "Latvijas ģeoloģijas vēstis", kurā tiek publicēti aktuāli raksti un ziņojumi ar jaunāko informāciju par zemes dzīlēm. Pašlaik sagatavošanā ir ceturtais žurnāla numurs.
Lai nodrošinātu valsti un sabiedrību ar nepieciešamo ģeoloģiskā rakstura informāciju atbilstoši mūsdienu zināšanu un prasību līmenim, ir paredzēta dažāda satura un mēroga ģeoloģisko karšu sagatavošana un publicēšana. Patreiz uzsākta atjaunotu 1:200000 mēroga kvartāra un pirmskvartāra nogulumu ģeoloģisko karšu sagatavošana un izdošana.
1996.g. beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apstiprināti "Metodiskie norādījumi Latvijas 1:200 000 mēroga ģeoloģisko karšu sastādīšanai" un noteikti šo darbu izpildes termiņi katram valsts reģionam. Kartes sagatavo un izdod uz precīza, Latvijas koordināšu sistēmai (LKS-92) atbilstoša, Valsts zemes dienestā sagatavota topogrāfiskā pamata.
Līdz 2004. gadam paredzēts nodrošināt visu valsts teritoriju ar šāda mēroga ģeoloģiskajām kartēm un paskaidrojuma tekstu. Izdošanai kartes tiek apvienotas deviņās lapās. Katrai no tām jāsagatavot pirmskvartāra un kvartāra nogulumu karti ar apzīmējumiem latviešu un angļu valodā. Ģeoloģiskās kartes un tām pievienotie palīgmateriāli satur īsu informāciju par visiem attiecīgajā teritorijā sastopamiem iežiem, kristāliskā pamatklintāja un nogulumiežu segas ģeoloģisko griezumu, tektonisko uzbūvi, derīgajiem izrakteņiem, reljefa uzbūvi un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem. Sastādot kartes tiek apzināta un pārinterpretēta visa iepriekšējos gados iegūtā informācija un izvērtētas tās izmantošanas iespējas dažādās tautsaimniecības nozarēs, līdz ar to nodrošinot ar ģeoloģisko pamatinformāciju reģionālās attīstības plānošanu.
Pildot apstiprināto ģeoloģisko karšu izdošanas programmu, 1998. gadā tiks izdots ģeoloģisko karšu komplekts pirmajām divām 1:200 000 mēroga kartēm 31. (Liepāja) un 41. (Ventspils) lapām.
1997.gadā sadarbībā ar Igaunijas ģeoloģijas dienestu izdotas 1:200 000 mēroga Rīgas jūras līča gultnes kartes:
1. Pirmskvartāra nogulumu karte.
2. Kvartāra nogulumu karte.
3. Ainavu- ekoloģiskā karte.
4. Dibennogulumu karte.
Katrai kartei pievienots paskaidrojuma raksts angļu valodā. Karšu apzīmējumi ir latviešu, igauņu un angļu valodā. Šie materiāli izmantojami risinot svarīgus saimnieciskus jautājumus, īpaši tādās tautsaimniecības nozarēs kā kuģniecībā un zvejsaimniecībā.
5.Att. Skanēšanas zim. Bez nosaukuma
1997.gadā mērogā 1:1 000 000 sastādīta dziļo zemes slāņu perspektīvo resursu karte, kurā ietverta informācija par:
Karte paredzēta valsts institūcijām perspektīvo zemes dzīļu resursu tālākas izpētes un apguves plānošanai tautsaimniecības vajadzībām.
Uzsākta arī 1:500 000 mēroga karšu sagatavošana izdošanai. Komplekts ietver ģeoloģiskās, inženierģeoloģiskās, seismiskās rajonēšanas u.c. kartes, kuras var izmantot Nacionālā plānojuma sagatavošanā.
Sagatavota un 1998.gadā tiks izdota Latvijas sauszemes teritorijas un jūras šelfa pirmskvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte mērogā 1:500 000. Šī karte, kura kopā ar apjomīgu paskaidrojuma rakstu, balstās uz agrākos gados iegūto materiālu pārinterpretāciju, domāta plašiem sabiedrības slāņiem, tai skaitā kā mācības līdzeklis skolās un augstākajās mācības iestādēs.
Pirmo reizi, izmantojot vienotu metodiku, uzsākta Latvijas teritorijas ģeoķīmiskā kartēšana 1:500000 mērogā. Darba programma sastādīta laika posmam no 1997. līdz 2000. gadam. Četru gadu laikā tiks izpildītas vairāk kā 3000 grunts paraugu analīzes, nosakot Cu, Pb, Mg, Cd, Zn, Se, Cr, Ba, Sr, Na, K, Ca, Mo, Sb, W, U, Br, Ti, Mg, V, Al, Mn, Ni, Fe, Co saturu.
Ģeoķīmiskā kartēšana, galvenokārt, balstās uz metodiku, ko Starptautiskā kosmoķīmijas un ģeoķīmijas asociācija piedāvā projekta "Globālā ģeoķīmisko datu bāze" realizēšanai. Šo metodiku Latvijā izmēģināja 1995.-96.g. veicot darbus projekta "Baltic soil survey" ietvaros. Izstrādājot valsts ģeoķīmiskās kartēšanas darba metodiku tika ņemti vērā arī tie dati, kas iegūti kopā ar Zviedrijas Ģeoloģijas dienestu veicot darbus "etaloniecirknī" Inčukalna apkārtnē izvietotajā metodiskajā poligonā.
1997. gadā aptvertajā platībā -13 750 km2 paraugošana veikta 550 punktos (1 punkts uz 25 km2).
Paraugu ģeoķīmiskās analīzes izpilda ar Ultratrace ICP metodi, kura ļauj noteikt 34 parametrus. Ar šo metodi veikto analīžu jutīgums un precizitāte atbilst prasībām, kuras noteiktas tēmas "Latvijas 1:500 000 mēroga ģeoķīmiskā kartēšana" programmā.
Ģeoķīmiskās kartēšanas darbā iegūtā informācija par ķīmisko elementu dabīgo fona saturu un konstatētajām anomālijām dod priekšstatu par kopējo ekoloģisko situāciju valstī. Darba rezultātā sastādītā karte ir viens no pamatinformācijas elementiem teritoriālās plānošanas darbam.
6.Att. Lauku darbi 7.Att. Paraugošana
Likumā "Par Zemes dzīlēm", Teritorijas attīstības plānošanas likuma un Nacionālā plānojuma koncepcijas projektā, vides saimniecības un aizsardzības, kā arī citos likumos un normatīvajos dokumentos ir norādes par dažāda veida un detalitātes ģeoloģiskās informācijas izmantošanu attīstības plānu un teritoriālā plānojuma nodrošināšanai, likumdošanas normu izstrādāšanai, saskaņošanai un realizācijai. Lai apzinātu šos jautājumus, 1997. gadā VĢD tika sagatavots koncepcijas projekts "Ģeoloģiskās informācijas izmantošana teritorijas attīstības plānošanā".
Koncepcijas projektā izskatīti jautājumi, kas saistīti ar tās mērķi un uzdevumiem. Dots tiesiskais, institucionālais, finansiālais un tehniskais novērtējums ģeoloģiskās informācijas izmantošanai teritorijas plānošanā. Izvērtēta ģeoloģiskās informācijas satura kopsakarības ar dažādiem attīstības plānošanas līmeņiem un tiem izvirzītajiem uzdevumiem. Izdarīts secinājums, ka nepieciešams radīt uz VĢD ģeoloģijas fonda materiāliem balstītas speciālas informācijas paketes, kas aptvertu ģeoloģisko datu sintēzi trīs dažādos griezumos, atkarībā no teritorijas plānojuma līmeņa. Izstrādāti priekšlikumi par ģeoloģiskās informācijas sistēmas pakešu un ģeoloģisko karšu tematiku, saturu, mērogu un apzīmējumu sistēmām teritorijas plānojuma vajadzībām. Aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar teritorijas plānošanai nepieciešamās ģeoloģiskās informācijas sagatavošanu, apkalpošanu un pieejamības nodrošināšanu.
Viens no nozīmīgākajiem darbiem šajā jomā ir Nacionālā plānojuma nodrošinājums ar ģeoloģisko pamatinformāciju.
Ir sagatavota un 1998.gadā tiks izdota publikācija "Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta zonas apsaimniekošanas apstākļi", kas, galvenokārt, nepieciešama piekrastes attīstības plānojuma vajadzībām.
1998. gadā tiks sagatavotas Latvijas ģeoloģiskā potenciāla un Latvijas teritorijas ģeoloģiskā riska teritoriju kartes.
Vietējo resursu izpēte un derīgo izrakteņu krājumu novērtējums ir ļoti būtisks saimnieciskās dzīves attīstībai jaunajos ekonomiskajos apstākļos. Šī informācija ir nepiecieŠama ne tikai esoŠās derīgo izrakteņu pārstrādes rūpniecības attīstībai, bet arī jaunu tehnoloģiju ieviešanai, izmantojot izpētītos derīgos izrakteņus. Tikai tādā veidā iespējama to pilnvērtīga un racionāla izmantošana. Nozīmīga ir pazemes dzeramā ūdens resursu un to kvalitātes noteikšana, kā arī to racionālas izmantošanas un aizsardzības sistēmas izstrādāšana. Ne mazāk svarīga ir perspektīvo derīgo izrakteņu tai skaitā enerģētisko resursu (naftas, termālo ūdeņu, dedzināmās kūdras) turpmākā izpēte un ekonomiskais novērtējums.
Pēdējie sistemātiskie kūdras atradņu apzināšanas darbi, izmantojot lauku pētījumus, notikuši 50-tajos gados. Tie likti pamatā sagatavojot 1962. un 1980. gada Kūdras fondu. Tā kā kūdras atradnes skārušas lielas izmaiņas, kas saistītas ar purvu meliorāciju un kūdras ieguvi, 1979. gadā šos darbus atsākuši ģeologi. Kūdras atradņu meklēšanas un revīzijas darbi, jauna precizēta Kūdras fonda sagatavošanai līdz 1997. gadam ir pabeigti tikai 13 Latvijas administratīvajos rajonos (zīm. ). Izmantojot jaunāko pētījumu datus, VĢD sagatavoja un 1996.gadā izdeva pārskatu "Rietumlatvijas kūdras resursi".
8.Att. Kūdras atradņu meklēšanas un revīzijas darbi
- darbi pabeigti līdz 1997. g.,
- darbi pabeigti 1997. g.,
- darbi paredzēti 1998. g.,
- darbi paredzēti pēc 1998. g.,
- sagatavots pārskats par kūdras resursiem.
1997.gadā kūdras atradņu meklēšanas un revīzijas darbi veikti Rēzeknes rajonā. Rēzeknes rajonā apzinātas 394 kūdras atradnes, no kurām 202 nebija uzskaitītas Kūdras fondā. Kūdras atradņu platība mainās no 10 līdz 4838 ha. Kopējā atradņu platība to nulles robežās ir 31535 ha, kuros noteikti 480516 tūkst. m3 dabīgi valgas jeb 82206 tūkst. tonnas 40 % mitras kūdras resursi. Salīdzinot ar 1980. gada Kūdras fondu, rajona kūdras resursi palielinājušies par 44679 tūkst. t. Kūdras krājumus var izmantot gan enerģētikā, gan augsnes mēslošanai, gan pakaišiem. Dažādās aizsargājamās teritorijās atrodas 12712 tūkst. t lieli kūdras resursi. Atbilstoši datu bāzes prasībām sagatavotas kūdras atradņu pases.
1998. gadā kūdras atradņu revīzijas un meklēšanas darbi tiks veikti Rīgas rajonā. Neapmierinošs ir kūdras atradņu revīzijas darbu temps. Lai darbu paātrinātu, papildus valsts budžetam, tiek meklēti arī citi finansējuma avoti.
Sapropelis ir organiski nogulumi, kas uzkrājas nogulsnējoties un pārveidojoties atmirstošiem ūdensaugiem un organismu atliekām kopā ar minerāldaļiņām. Atkarībā no bioloģiskā sastāva un pelnainības to var pielietot augsnes mēslošanai, celtniecības materiālu ražošanā, ķīmiskai pārstrādei, lopbarības piedevām, medicīnā un citur. Sapropelis sastopams lielākajā daļā no 2256 Latvijas ezeru, kuru kopējā platība ir1001 km2 , un arī daudzos purvos zem kūdras. Līdz 1990. gadam dažādas kvalitātes sapropeļa pētījumi izdarīti 319 ezeros.
Lai noteiktu sapropeļa iegulu esamību agrāk nepētītajos ezeros, iegulu parametrus, prognožu resursus un kvalitāti, 1990.gadā uzsākti sistemātiski atradņu meklēšanas darbi Latvijas ezeros, kuru platība ir lielāka par 3 ha. Pavisam Latvijā ir 1323 šādu ezeru. . Darbi tiek veikti administratīvo rajonu robežās. Līdz 1997.gadam izpētes darbi pabeigti 13 rajonos (skat. zīm.).
9.Att. Ezeru sapropeļu meklēšanas darbi
- ezeru skaits rajonā,
- darbi pabeigti līdz 1997. g.,
- darbi pabeigti 1997. g.,
- darbi paredzēti 1998. g.,
- darbi paredzēti 1999. g.,
- darbi paredzēti 2000. g.,
1997.gadā sapropeļa atradņu meklēšana notika Valkas, Valmieras, Cēsu, Ogres, Aizkraukles un Bauskas rajonos. Tika apsekoti 152 līdz šim nepētīti ezeri. Pētījumu rezultātā tiek noteikti sapropeļa krājumi atbilstoši P kategorijai.
Darbu rezultātā konstatēts, ka rūpnieciskas nozīmes sapropeļa iegulas ir 123 ezeros (kopā ar agrāk pētītajiem). Aprēķinātie izmantojamie sapropeļa resursi ir 151,3 miljoni m3 no kuriem vērtīgākais - organogēnais sapropelis ir 19,8 miljoni m3, bet vairāk par 80% organogēnais - silikātu un dzelzi saturošs sapropelis. Atsevišķi izdalīta ezeru grupa, kur veicot sapropeļa ieguvi, jāuzlabo to ekoloģiskais stāvoklis. Katrai ezera sapropeļa atradnei sastādīta pase, kurā apkopota visa zināmā informācija.
1998.gadā ezeru sapropeļa atradņu meklēšana notiks Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils rajonos. Plānots visu valsts sapropeļa resursu apzināšanu pabeigt 2000.gadā (zīm. ). Darba rezultātā būs pilnīga informācija par šī vērtīgā vietējā derīgā izrakteņa resursiem un atradnēm, kas tālāk ļaus valsts mērogā plānot tā izmantošanu. Plānots uzsākt ezeru sapropeļa atradņu datu bāzes izveidi.
Izpildot pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" pasūtījumu tika veikts liels darbs, kura mērķis bija novērtēt iespēju nodrošināt Rīgas pilsētu ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, izmantojot tikai pazemes ūdens avotus. Četru gadu darba rezultāti ļauj piedāvāt vairākus minētās problēmas risinājumus. Lai noteiktu pazemes ūdeņu potenciālu, teritorijā, kas aptver visu centrālo Latviju, tika veikts plašs darbu komplekss (hidroģeoloģiskie, hidroloģiskie, ģeofiziskie, matemātiskās modelēšanas u.c.). Pētījumu galvenā sastāvdaļa bija agrāk noteikto pazemes ūdeņu krājumu pārvērtēšana, jaunu perspektīvo iecirkņu noteikšana un ūdens kvalitātes papildizpēte. Tika izveidots reģionālais hidroģeoloģiskais modelis (REMO), kas ļauj prognozēt esošo un projektējamo ūdensgūtņu mijiedarbību, prognozēt iegūstamā ūdens kvalitātes izmaiņas ūdensgūtņu ekspluatācijas laikā. Papildus tam modelēšana ļauj izstrādāt optimālos ūdensgūtņu projektus (urbumu daudzums, to izvietojums, debits, mijiedarbība, līmeņa pazeminājums u.c.). Darba rezultātā aprēķināts, ka pazemes ūdeņu resursi var nodrošināt ūdens ieguvi ar jaudu vismaz 500 tūkst. m3/dnn. pat tajā gadījumā, ja pilnībā atsakāmies no pazemes ūdeņu resursu mākslīgās papildināšanas. Darbs tika nodots turpmāko lēmumu pieņemšanai, lai pakāpeniski realizētu pāreju uz pazemes ūdens avotu izmantošanu Rīgas ūdensapgādes nodrošināšanai.
10.Att. Rīgas centralizētās ūdensapgādes avoti
- arteziskie ūdeņi,
- gruntsūdeņi,
- papildinātie gruntsūdeņi,
- virszemes ūdeņi
Līgumdarba ar Ventspils pašvaldību mērķis bija novērtēt iespēju pilnībā nodrošināt Ventspils ūdensapgādi no pazemes ūdens avotiem (pašlaik Ventspils ir viena no četrām pilsētām valstī, kuras ūdensapgādei līdztekus pazemes ūdeņiem tiek izmantoti virszemes ūdens avoti). No 1997.gada aprīļa līdz novembrim tika izveidots Ventspils reģiona hidroģeoloģiskais modelis, kas aptvēra 30 x 25km lielu teritoriju, kurā atrodas gan pašreiz izmantojamie, gan potenciālie ūdens avoti. Darba gaitā tika pārvērtēti pazemes ūdeņu krājumi esošajā ūdensgūtnē "Ogsils", noteikts, ka optimizējot ūdensieguvi iespējams palielināt ūdensgūtnes jaudu līdz 20,8 tūkst.m3/dnn., bet izmainot aprīkojumu 7 no 25 esošajiem urbumiem ūdensgūtnes jauda var pieaugt līdz 24,1 tūkst.m3/dnn. Ierīkojot vēl 4 augstražīgus urbumus, iespējams palielināt ūdensieguves apjomu līdz 28,3 tūkst.m3/dnn. Tika aprēķinātas ūdensgūtnes aizsargjoslas un noteikta konfigurācija aizsargjoslas otrajai un trešajai zonai. Projektējamajai ūdensgūtnei "Puze" veikts pazemes ūdeņu krājumu novērtējums, kas ir 14 tūkst.m3/dnn. Kopumā optimizējot esošās ūdensgūtnes darbību un ierīkojot projektējamo ūdensgūtni, iespējams pilnībā nodrošināt Ventspils ūdensapgādi no pazemes ūdens avotiem. 1998.gadā pasūtītājam (Ventspils pašvaldībai) tika nodots ūdensgūtnes hidroģeoloģiskais modelis, kuru varēs izmantot turpmāko praktisko jautājumu, kas saistās ar ūdensgūtnes darba optimizāciju, risināšanai.
Valsts programmas "Ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana Latvijas mazpilsētās (800+)" ietvaros, izpildot valsts bezpeļņas uzņēmuma "Vides projekti" pasūtījumu, uzsākts liela apjoma izpētes darbs "Latvijas mazpilsētu ūdensapgādes avotu izpēte un ekspluatācijai pieejamo krājumu izvērtēšana un akcepts, ūdensapgādes avotu tehniskā izpēte". Darbu finansē no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem. 1997.gadā uzsākta projekta pirmās kārtas realizācija.
Pētījumu darbu mērķis ir sešpadsmit Latvijas mazpilsētās Ainažos, Aizkrauklē, Cēsīs, Gardenē, Gulbenē, Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Madonā, Kandavā, Krāslavā, Limbažos, Pļaviņās, Rojā, Saulkrastos, Siguldā un Talsos veikt hidroģeoloģisko apstākļu un centralizētās ūdensapgādes vajadzībām nepieciešamo pazemes ūdeņu krājumu (resursu) apzināšanu un krājumu akceptu, esošo ūdensgūtņu un decentralizēto ūdensapgādes urbumu apsekošanu, ūdensgūtņu ekspluatācijas urbumu tehniskā stāvokļa izpēti un novērtēšanu, ūdensgūtņu aizsargjoslu aprēķināšanu un iezīmēšanu pilsētu tehniskajos plānos, ņemot vērā reālo situāciju, kā arī optimāla kvalitātes un daudzuma monitoringa sistēmas projekta izstrāde. Projekta realizācija dod pamatdatus centralizētās ūdensapgādes sistēmas projektēšanai katrā no pilsētām un reģionālās attīstības plānošanai. Turpmāk tiek plānots darbu turpināt otrās kārtas ietvaros nākošajās 25 pilsētās un apdzīvotās vietās.
11.Att. Pazemes ūdens patēriņš administratīvajos rajonos no atsevišķiem kompleksiem, 1996. gads
1996. un 1997.gados valdības deklarācijā tika ietverts pasākums izstrādāt Naftas darbu licencēšanas koncepciju, sagatavoties naftas izpētes un ieguves licencēšanai un 1998.gadā realizēt naftas darbu pirmo raundu. 1997.gada februārī Koncepcija tika iesniegta Ministru kabinetam akceptam. Izveidotā starpministriju vadības grupa naftas resursu apguves un naftas licencēšanas koncepcijas precizēšanai, kuru vada Ekonomikas ministrs, pašlaik realizē pirmā licencēšanas raunda pasākumus.
Lai nodrošinātu licencēšanas atklāšanu un Koncepcijas izstrādi VĢD veikta virkne darbu:
Programma "Ogļūdeņražu ieguves iespēju izpēte" realizē sadarbībā ar Dānijas enerģētikas aģentūru un Dānijas un Grenlandes ģeoloģijas dienestu. Ir pabeigta virkne pētījumu par Latvijas naftas potenciālu, kolektoriem, naftas cilmiežiem, veikta baseina modelēšana u.c. Valsts ģeoloģijas dienestam nodota mūsdienīga datortehnika un programmatūra ģeoloģisko un ģeofizikālo rezultātu apstrādei un interpretācijai, kā arī datu bāzes izveidei.
1997.g. pabeigta fāze 2B, kuras nozīmīgākie rezultāti ir:
Kopprojekta kārtējā fāzē paredzēta praktiska palīdzība naftas darbu licencēšanas 1. raunda realizācijas gaitā.
Projekts "1. naftas licencēšanas raunda Latvijā reklāma un Marketings" tiek realizēts ar Norvēģijas valdības finansiālo atbalstu kopš 1996.g., sadarbojoties ar Norvēģijas konsultatīvo grupu PGS-Reservoir. 1997.g. pabeigta projekta 1. Fāze. Veikto darbu rezultātā sagatavots reklāmas atlants "Latvijas naftas potenciāls" - ilustrēts Latvijas ģeoloģiskās uzbūves un naftas perspektīvu apraksts. Projekta otrajā fāzē paredzēti naftas darbu 1. licencēšanas kārtas reklāmas un mārketinga pasākumi naftas biznesa strukturām saistībā ar Valdības plāniem sākt naftas izpēti un ieguvi.
1997. gadā sākta programmas izstrāde lai laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam izveidotu datorizētu Latvijas derīgo izrakteņu atradņu kadastru, kas dos iespēju operatīvi saņemt automatizētā veidā sakārtotu nozīmīgāko informāciju par derīgo izrakteņu atradnēm visiem interesantiem - gan valst un pašvaldību institūcijām, gan uzņēmējiem un zemes īpašniekiem.
Kadastra izveidošanu nosaka MK noteikumu Nr.239 prasības. Tā saturam jāatbilst VARAM 1997. gada 4. novembra "Instrukcijai par derīgo izrakteņu atradņu un krājumu uzskaiti".
Kadastrs sastāvēs no vairākām nodaļām: būvmateriālu izejvielu atradnes, kūdras atradnes, sapropeļa un dūņu atradnes, pazemes ūdeņu atradnes. Kadastrs dos iespēju uzzināt atradnes atrašanās vietu, tās koordinātas, administratīvo piederību, izmantošanas statusu, derīgā izrakteņa krājumu daudzumu, nozīmīgākos derīgā izrakteņa kvalitātes rādītājus un izpētes darbos noteiktās optimālās izmantošanas nozares. Paralēli skaitļu informācijai paredzēts arī atradnes grafiskais attēlojums. Pēc kadastra lietotāja vēlēšanās būs iespējams iegūt informāciju gan par atsevišķu atradni, gan par visām, kādā noteiktā teritorijā ( rajonā, pagastā u.t.t.) izvietotām atradnēm, kā arī iegūt apkopojošus datus statistikai.
Kadastrā būs ievadīta informācija par aptuveni diviem tūkstošiem Latvijā izpētītajām būvmateriālu izejvielu atradnēm, vairākiem simtiem kūdras atradņu, vairākiem desmitiem sapropeļa, dūņu un pazemes ūdeņu atradņu. Atradņu kadastrs būs pieejams uz cietajām disketēm personālo datoru lietotājiem, kā arī to varēs izmantot INTERNET tīklā.
1998.gadā paredzēts atjaunot derīgo izrakteņu krājumu bilanci, kura netika veikta pēdējos 5 gadus.
Pazemes ūdeņu monitorings ir neatņemama vides monitoringa daļa. VĢD šo programmu veic pēc Vides konsultāciju un monitoringa centra pasūtījuma, piešķirtā finansējuma ietvaros. Tā ir novērošanas sistēma, kas ietver ilggadīgus, regulārus, stacionārus pazemes ūdeņu režīma un kvalitātes novērojumus, iegūtās informācijas analīzi un izvērtējumu, pazemes ūdeņu līmeņu un kvalitātes izmaiņu prognozēšanu un šo izmaiņu ietekmes novērtējumu uz apkārtējo vidi.
Būtiskākais monitoringa uzdevums ir sagatavot pamatinformāciju, kas nepieciešama, lai novērstu tehnogēno procesu radīto negatīvo seku ietekmi uz pazemes ūdeņiem.
1997. gadā pazemes ūdeņu monitoringa programmas ietvaros novērojumi veikti 16 posteņos 320 urbumos, noņemtas 50 ķīmiskās analīzes. Tie ietver, galvenokārt, pazemes ūdeņu režīma kontroli traucēta režīma teritorijās ("Lielās Rīgas depresija", Liepājas depresija). Tikai sešos posteņos tiek veikti dabīgā (jeb fona) pazemes ūdeņu režīma novērojumi. Pazemes ūdeņu kvalitātes kontrole tika veikta tikai Austrumlatvijā. Diemžēl pašreizējo pazemes ūdeņu monitoringu grūti par tādu saukt. Nepietiekamā finansējuma dēļ monitoringa apjomi samazināti tādā mērā, ka tas praktiski nespēj realizēt valsts pazemes ūdeņu monitoringa funkcijas.
12.Att. Kopējais pazemes ūdeņu patēriņš un D2 ar - A3 am kompleksa ūdens līmeņi, 1960.-96. gads
Lielu atbalstu pazemes ūdeņu monitoringa optimizācijā un darbu metodiskā un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanā ir sniegusi sadarbība ar Dānijas un Grenlandes ģeoloģijas dienestu (GEUS), kas sākās 1992.gadā ar pazemes ūdeņu monitoringa tīkla izvērtēšanu un monitoringa metodiskā pamatojuma izstrādāšanu. Projektu finansē Centrālās un Austrumeiropas Vides atbalsta fonds, bet GEUS ir projekta administrators. Projekta ietvaros aprīkota moderna mobilā pazemes ūdeņu kvalitātes kontroles un paraugošanas laboratorija un pašlaik VĢD pazemes ūdeņu paraugu ņemšana, konservēšana un transportēšana atbilst Eiropas un pasaules standartu prasībām.
Tehniskās un metodiskās palīdzības rezultātā ir izveidota pazemes ūdeņu monitoringa datu bāze, kura ietvers datus par pazemes ūdeņu līmeņu un kvalitātes izmaiņām novērošanas urbumos. Tiek attīstīta un pilnveidota šo datu izmantošana hidroģeoloģiskās modelēšanas vajadzībām (Lielā Rīga, Ventspils). Projekta atsevišķu fāzu darba rezultāti un atskaites sastopami dažādu publikāciju veidā. ("Groundwater as a source of drinking water for Riga" , "Hidrogeological Model "Large Riga" Atlas of Maps" un citi). Projekta nobeiguma atskaite , kuras autori ir I.Levins, VĢD un E.Gosk, GEUS, Gruondwater in Latvia (Resources, Protection and Monitoring) ir pirmais tik plašais materiāls angļu valodā par Latvijas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, pazemes ūdeņu krājumiem, to izmantošanu un aizsardzību.
13. Att. Pazemes ūdeņu kvalitātes monitorings
Bīstami piesārņotas vietas, kas rada draudus pazemes ūdeņu resursiem un apkārtējai videi, tika noteiktas 1979.-1994. gados. Tās ir šādas izgāztuves:
- Inčukalna sērskābā gudrona (ziemeļu),
- Inčukalna sērskābā gudrona (dienvidu),
- Olaines ķīmiskās rūpniecības šķidro atkritumu (ziemeļu),
- Rīgas sadzīves atkritumu ("Getliņi"),
- Jūrmalas sadzīves atkritumu ("Kūdra").
Valsts monitorings aptver minēto objektu ikgadēju kontroli. Latvijā ir atklāti arī citi pazemes ūdeņu piesārņojuma areāli. Bīsta-mā-kie no tiem izveidojušies likvidēto rūpnīcu teritorijās vai sadzīves atkritumu izgāztuvēs un agroķimikāliju noliktavās. To ietekmes uz zemes dzīlēm izpēti un kontroli ir lietderīgi veikt Valsts monitoringa ietvaros, nosakot retāku novērojumu ciklu.
Valsts ģeoloģijas dienests 1997.gadā atbilstoši darbu programmai un kalendārajam grafikam izpildīja šādus darbus:
*****
1997.gada seismiskā monitoringa darbu rezultātā seismostacija "Čiekuri" reģistrēja vairāk par 210 seismiskos notikumus ar dažādiem epicentrālajiem attālumiem un magnitūdām.
Seismiskā monitoringa galvenais uzdevums bija reģionālā seismiskuma aktivitātes izpēte. Tika reģistrēti 35 reģionāli seismiski notikumi ar epicentrālo attālumu D f 800 km.
Aktuāla ir vietējo un reģionālo seismisko notikumu lokalizācijas problēma.
1997.gadā tika turpināti pētījumu virzieni, kuros tika izmantoti attālu seismisko notikumu pieraksti. Šī metode var noderēt, piemēram, horizontālo spriegumu novērtēšanai lielu inženiertehnisko objektu plānotajos celtniecības rajonos vai arī jau esošajos objektos (Pļaviņu ūdenskrātuve, Inčukalna gāzes krātuve) ģeodinamiskā riska pakāpes novērtēšanai.
Seismiskās caurstarošanas metode, kura izmantot uzsāka 1996.gadā, tika pilnveidota. Šī metode ļauj novērtēt bijušo vēsturisko un mūsdienu zemestrīču apgabalu vides fizikālos parametrus. Tātad, pēc būtības šī metode ir ģeodinamiskās bīstamības novērtēšanas līdzeklis.
Monitoringa darbi tiek veikti minimālā apjomā, izmantojot morāli novecojušu aparatūru. Ciparu seismiskās stacijas izmantošana varētu vairākas reizes paaugstināt pētāmo parametru novērtēšanas precizitāti.
Ciparu seismoloģiskā apparatūras izmantošana ir obligāts nosacījums ne tikai seismoloģisko novērojumu rezultātu kvalitātes paaugstināšanai, bet arī izšķirošais nosacījums šieiešanai starptautiskajā seismoloģiskā monitoringa tīklā.
Latvijas teritorijā bija izvietoti vairāk kā 600 bijušās PSRS armijas objektu, kuru ekoloģiskais stāvoklis pēc to atstāšanas ir ļoti atšķirīgs. Šo teritoriju iepriekšējs novērtējums bija nepieciešams, lai varētu plānot tālāku ekoloģisku izpēti un to izmantošanas iespējas. Jautājumu risināšanai 1996.gadā tika uzsākts Latvijas " Norvēģijas sadarbības projekts" Bijušo PSRS armijas teritoriju izpēte Latvijā un videi radīto draudu problēmu noteikšana ". Tā izpildi no Latvijas puses nodrošināja Valsts ģeoloģijas dienests ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabsaimniecības un valsts kadastru nodaļas atbalstu, bet no Norvēģijas puses " Norvēģijas ģeoloģijas dienests un Norvēģijas aizsardzības pētījumu institūta Vides toksikoloģijas nodaļa.
Projekts realizēts divu gadu laikā. Darba gaitā tika izstrādātas un sagatavotas uzskaites anketas par armijas teritorijām, tika izdarīta teritoriju apsekošana un vizuāla ekoloģiskā stāvokļa novērtēšana, kā arī izveidota bijušo PSRS armijas teritoriju datu bāze un veikti detāli pētījumi divās piesārņotākajās vietās.
Galvenie projekta realizācijas rezultāti ir :
Būtu lietderīgi turpināt šo veiksmīgi iesākto sadarbību ar Norvēģijas speciālistiem, lai veiktu atsevišķu piesārņoto objektu izpēti, datu bāzes papildināšanu un vides stāvokļa uzlabošanas (sanācijas) priekšlikumu izstrādi.
14.Att. Bijušo PSRS armijas objektu sadalījums pēc bīstamības pakāpes
- - 1.bīstamības pakāpe
- - 2.bīstamības pakāpe
- .- 3.bīstamības pakāpe
- - 4.bīstamības pakāpe
Lai attīstītos informācijas sistēma ir nepieciešama virkne priekšnosacījumu: tehniskās iespējas, kvalificēti speciālisti utt., kā arī nepieciešama pati informācijai. Visi iepriekšminētie faktori ir vienādi svarīgi un nozīmīgi, tie ir savstarpēji saistīti un katrs no tiem nosaka īpašas prasības pārējiem.
Valsts ģeoloģijas dienests (VĢD) ir valsts rīcībā esošās ģeoloģiskās informācijas turētājs. Valsts ģeoloģijas fonds, arhīvs un urbumu seržu glabātava, veic ģeoloģiskās informācijas apsaimniekošanas un uzturēšanas darbu.
VĢD pienākums ir nodrošināt Valsts institūcijas, uzņēmējsabiedrības un sabiedrību ar dažāda satura un detalitātes ģeoloģisko informāciju un dažādu pētījumu materiāliem.
Lai optimizētu darbu un nodrošinātu tā operativitāti tiek izmantoti tehniskie sasniegumi, kas ļauj ne tikai modernizēt informācijas uzglabāšanas un izmantošanas sistēmu, bet arī rada daudz jaunas iespējas informācijas apkopošanā, izvērtēšanā un sagatavošanā lietotājiem.
VĢD šai sfērai ir pievērsta liela uzmanība un mūsuprāt pēdējos gados ir veikts apjomīgs darbs. Iespēju robežās izmantojot progresīvās pasaules pieredzi un zināšanas tiek izveidota ģeoloģiskās informācijas uzkrāšanas, apstrādes un sagatavošanas sistēma ( kas sevī ietver daudz svarīgas komponentes).
Informācijas sistēmas VĢD nosacīti varētu iedalīt četrās grupās:
Ģeoloģiskās informācijas uzkrāšana, sistematizēšana tiek realizēta šādās datu bāzēs:
15.Att. VĢD datu bāzēs
Tiek projektētas datu bāzes "Inženierģeoloģija" un "Derīgo izrakteņu atradņu kadastrs."
Kā apjomīgāko un visaptverošāko datubāzi (DB), būtu jāatzīmē DB "Urbumi", kas aptver informāciju par visiem kā izpētes, tā ekspluatācijas (ūdensapgādes) urbumiem.
Datu bāzu izveidi un lietošanu zināmā mērā apgrūtina lielais informācijas apjoms, kuru plānots ievadīt, kā arī dažādu programmnodrošinājumu izmantošana to izveidē. DB optimālas izveidošanas to darbības un savietojamības nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt dažādus klasifikātorus un standartus. Izstrādājot VĢD informācijas sistēmas attīstības stratēģiju tika pieņemts lēmums, pārveidot DB no Dos uz WINDOWS vidi. Pašlaik grūti prognozēt programmnodrošinājumu turpmākās attīstības gaitu. Tādēļ izstrādājot un ieviešot informācijas sistēmu kopā ar ģeologiem pastāvīgi strādā programmētāji. Programmētāji paralēli ikdienas darbam veic dažādus eksperimentālus darbus, lai apgūtu un izvērtētu modernu (tādu kā Oracul un Delphy) DB programmēšanas līdzekļu priekšrocības un trūkumus un to pielietošanas iespējas VĢD DB sistēmā un jaunu DB projektēšanā. Ir pieņemts lēmums par vienota programmnodrošinājuma ieviešanu DB sistēmai, Taču tā ieviešana prasīs vēl daudz darba.
Runājot par specializēto informāciju, būtu svarīgi atzīmēt tās apjomīgāko daļu, kas ir seismiskās izpētes dati. Pakāpeniski šie dati tiek pārveidoti no bijušās PSRS standarta atbilstoši pasaulē pieņemtajiem šādas informācijas apkopošanas un uzglabāšanas standartiem. Pārinterpretētie seismiskie dati tiek uzglabāti modernā sistēmā - Exobite, šī informācija tiek pārapstrādāta izmantojot mūsdienīgus tehniskos un programlīdzekļus. Darba procesā būtiski papildinās zināšanas par zemes dzīļu dziļāko slāņu uzbūvi Latvijā.
Lai papildinātu datu bāzes "Ogļūdeņražu potenciāls" un "Pamaturbumi" 1997.g. turpinājās karotāžas un faktogrāfiskās informācijas transformācija digitālā veidā. Sakārtoti un sistematizēti dati par 20 naftas meklēš urbumiem, kā arī nozīmīga zinātniska rakstura informācija 37 urbumos ar apakšpaleozoja stratotipiskiem un tipveida griezumiem. Sakarā ar specializētu programmu PetroWork un StratWork iegādi (no Landmark paketes) uzsākta karotāžas datu interpretācija, izmantojot darba staciju SUN kembrija un ordovika kolektoru izvērtēšanai izpētes laukumos sauszemē un jūrā.
Pēc darbstacijas SUN un seismisko datu apstrādes kompleksa PROMAX iegādāšanās Valsts ģeoloģijas dienestā uzsākta sauszemē un Latvijas šelfā agrāk iegūto seismisko datu selektīva pārapstrāde un interpretācija. Šo darbu aktualitāti izraisa vispirms tas, ka paredzama iecirkņu licencēšana naftas meklešanai un izpētei. Seismisko datu revīzija sniedza iespējas iegūt jaunu informāciju par atsevišķu struktūru uzbūvi un pamatoti novērtēt to perspektivitāti, kā arī prognozēt neantiklināla tipa naftas slazdus, ar kuriem var būt saistīts reģiona papildus naftas potenciāls.
16. Att. Seismisko datu apstrāde programmā PROMAX
Būtiska Valsts ģeoloģijas dienesta darbu sadaļa ir ģeoloģisko karšu sagatavošana. Agrākos gados kartes tika rasētas ar roku. Sākot ar 1997. gadu, tiek pakāpeniski ieviesta karšu sagatavošana digitālā veidā. Pirmās šādas kartes ir jau sagatavotas. 1998. gadā plānots principiāli pārkārtot karšu sagatavošanas procesu, īdz ar to ieviešot izmaiņas arī karšu lietošanā. Īstenojot Informācijas attīstības stratēģiju VĢD ir paredzēts, ka katram speciālistam būs iespējas izmantot GIS un digitālās kartes, kas dos iespēju principiāli jaunā veidā strādāt ar ģeoloģisko un citu informāciju.
Pateicoties Valsts ģeoloģijas dienesta speciālistu aktīvam darbam, un it īpaši starptautisko projektu realizācijai, patreiz Valsts ģeoloģijas dienests ir nodrošināts ar datortehniku, kas ļauj uzturēt un papildināt esošās datu bāzes.
1997. gadā Valsts ģeoloģijas dienestā ir izveidots lokālais datortīkls un tas ir pievienots starptautiskam datortīklam "Internet", kas sniedz jaunas iespējas gan kā salīdzinoši lēts saziņas līdzeklis (elektroniskais pasts), gan dod iespējas operatīvi veikt informācijas apmaiņu.
Dienestā ir aptuveni 40 datori, tie ir pieslēgti datortīklam, ir 2 SUN darba stacijas, X termināls un Intergraph darba stacija.
Valsts ģeoloģijas dienesta iekšējais un ārējais datortīkls ir organizēts izmantojot Windovs NT un atsevišķas speciālas programmas, ar kuru palīdzību nodrošina sakaru uzskaiti un optimizē to lietošanu. 1998. gadā Valsts ģeoloģijas dienests plāno jaunu programmnodrošinājumu iegādi lai katrs dators būtu apgādāts ar modernu progammproduktu. Tas ļauj speciālistiem ne tikai gatavot dokumentus un uzkrāt informāciju tabulās, bet arī sagatavot un izmantot digitālās kartes un GIS.
Pateicoties sadarbībai ar Dāņu kolēģiem, Valsts ģeoloģijas dienests ir ieguvis kompānijas "Landmark" programmas ģeofizikālo (seismiskās un karotāžas izpētes) datu apstrādei, tādejādi atvieglojot Valsts ģeoloģijas dienesta speciālistu darbu. Šādā veidā sagatavotie materiāli atbilst pasaules standartiem un ir saprotami un pieņemami jebkuram profesionālim. Bez tam VĢD daudzus gadus ir veikti pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt vienotu informācijas sistēmu. Šāda sistēma dotu iespējas informāciju no dažādām datu bāzēm, GIS, skanētus attēlus un citu speciālo informāciju lietot veidojot vienu kopēju "projektu sistēmu". Tas ļautu operatīvi un kvalitatīvi izpildīt sarežģītus uzdevumus. Iespējams, ka šādu uzdevumu izdotos atrisināt iegādājoties papildus kompānijas "Landmark" programmnodrošinājumu, kurš pamatā ir veidots kā komplekss, kuru izmantojot iespējams veikt faktiski visus nepieciešamos uzdevumus. Šāds risinājums gan prasa lielus finansiālos ieguldījumus, kas patreiz VĢD vēl nav pa spēkam.
Visām fiziskajām un juridiskajām personām Latvijas zemes dzīļu izpētes rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija atbilstoši zemes dzīļu izmantošanas licences nosacījumiem jāapkopo ģeoloģiskajā pārskatā vai urbuma uzskaites kartītē un jānodod Valsts ģeoloģijas dienestam, vienlaicīgi noslēdzot līgumu par ģeoloģiskās informācijas izmantošanu. 1997.gadā Valsts ģeoloģijas dienestā nodoti glabāšanā apmērām 200 ģeoloģiskie pārskati par Latvijas ģeoloģiju, hidroģeoloģiju, ģeoekoloģiju u.t.t.
Informācija par ģeoloģiskajiem pārskatiem daļēji ir ievadīta katalogā GEOFOND norādot autoru, nosaukumu, reģionu, īsu anotāciju u.c. Digitālais katalogs ir pieejams visiem ģeoloģiskās informācijas izmantotājiem.
18. Att. Ģeoloģiskā informācijas meklēš elektronisko katalogā ĢEOFONDS
VGD urbumu seržu glabātavā Katlakalnā pašlaik glabājas apmēram 60 tūkst. m serdes no 354 ģeoloģiskās izpētes urbumiem un vairāk nekā 6000 iežu etalonparaugu. Lai novērtētu serdes ģeoloģisko vērtību un tehnisko stāvokli, un atbrīvotu seržu glabātuvi no nevērtīga materiāla, 1997. gadā tika veikta serdes revīzija 90 urbumiem. Darba rezultātā tika rekomendēts likvidēt 55. urbumu serdes.
| Nosaukums | Gads | Vieta | Dalībnieki |
| Starptautiskais radona seminārs International radon seminar | 1996.03. | Līgatne | E.Krams, S.Kondratjeva |