|
Derīgie izrakteņi ir neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu
sakopojumi zemes garozā, kurus var izmantot atbilstoši tehnoloģijas attīstības
līmenim.Pēc izplatības izmantojamie Latvijas zemes dzīļu resursi ir iedalāmi
bieži un ierobežoti sastopamos derīgajos izrakteņos. To izpetitas iegulas -
atradnes - kopumā veido Latvijas minerālizejvielu bāzi.
Bieži sastopamie derīgie izrakteņi -
smilts un grants, māls, kūdra un saldūdens kaļķieži
ir ģeoloģiski visjaunākie (kvartāra) veidojumi un ieguļ samērā nelielā dziļumā.
Pārējie tautsaimniecībā pieprasītie derīgie izrakteņi -
ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, kvarca smilts un devona māls,
kuru izcelsme saistās ar pirmskvartāra nogulumu
slāņiem, atrodas lielākā dziļumā un to izplatība ir ierobežota.
Sapropelis sastopams daudzos Latvijas ezeros un vietām arī kūdras purvos.
Latvijas derīgie izrakteņi ir izejviela galvenokārt būvmateriālu un ķīmiskajai
rūpniecībai un tikai nelielā apjomā tos (kūdru)izmanto enerģētikā.
Pēc ģeoloģiskās izpētes detalitātes krājumus iedala 3 kategorijās:
A- izpētītie derīgo izrakteņu krājumi; N- novērtētie krājumi un P- prognozētie krājumi.
Dati par Latvijas minerālizejvielu bāzi
apkopoti 1.tabulā.
|
