ĢEOLOĢISKĀS PAMATINFORMĀCIJAS SAGATAVOŠANA

Kartēšana 1995.g. maijā akceptējot koncepciju “Latvijas zemes dzīles”, par vienu no svarīgākiem izpētes darbu virzieniem noteicis valsts teritorijas sauszemes un jūras šelfa kartēšanu t.i. jaunu ģeoloģiska satura karšu sastādīšanu. Tām jānodrošina valsts institūcijas un sabiedrība kopumā ar nepieciešamo ģeoloģiska satura informāciju atbilstoši mūsdienu zināšanām un prasībām. Tādēļ VĢD 1998.g. publicēja Latvijas sauszemes teritorijas, Rīgas jūras līča un Baltijas jūras šelfa (Latvijas daļas) pirmskvartāra nogulumu ģeoloģisko karti mērogā 1:500 000 un tai pievienoto teritorijas ģeoloģiskās uzbūves aprakstu. Tā ir informatīvā bāze turpmākiem pētījumiem derīgo izrakteņu jomā un vides aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī ir izziņas avots plašam lasītāju lokam – ģeologiem, skolotājiem, studentiem un dabas aizsardzības speciālistiem. 1997.g. sadarbībā ar Igaunijas ģeoloģijas dienestu izdotas 1:200 000 mēroga Rīgas jūras līča gultnes pirmskvartāra un kvartāra nogulumu, ainavu–ekoloģiskā un dibennogulumu kartes. Paskaidrojuma raksts sniegts angļu valodā, karšu apzīmējumi – latviešu, igauņu un angļu valodā. Šie materiāli izmantojami, risinot svarīgus saimnieciskus jautājumus, īpaši tādās tautsaimniecības nozarēs kā kuģniecība un zvejsaimniecība. 1999.g. sagatavotas un izdotas divas Latvijas Zemes dabisko fizikālo lauku kartes 1:500 000 mērogā – Latvijas anomālā gravitācijas un aeromagnētiskā lauka kartes. Zemes dabiskā gravitācijas un magnētiskā lauka mērījumu datus plaši izmanto ģeoloģijā, pētot Zemes garozas sastāvu un uzbūvi, veicot ģeoloģisko kartēšanu, prognozējot un meklējot derīgos izrakteņus. Gravitācijas lauka mērījumi ir nepieciešami arī dažu inženierģeoloģijas un ģeodēzijas uzdevumu risināšanai (piem. ģeoīda formas noteikšanai), ballistikā, bet magnētiskā lauka īpatnības – magnetobioloģijā un navigācijā. Latvijā gravimetriskiem un magnetometriskiem datiem bija un joprojām ir liela loma tektoniskajā rajonēšanā, Zemes garozas struktūrdislokāciju noteikšanā, kristāliskā pamatklintāja sastāva un uzbūves pētījumos, tādu nozīmīgu ģeoloģisku objektu kā dzelzsrūdu iegulu formas, izmēru un dziļuma noteikšanai kristāliskā pamatklintāja iežos u.c. Bez tam gravimetriskās un aeromagnētiskās kartes būs nozīmīgs Latvijas ieguldījums dažādos starptautiskos ģeoloģiskos kopprojektos. 1:200 000 mēroga ģeoloģisko karšu sastādīšana Saskaņā ar Zemes dzīļu koncepciju 1996.g. beigās VARAM apstiprināti “Metodiskie norādījumi Latvijas 1:200 000 mēroga ģeoloģisko karšu sastādīšanai:” un noteikti šo darbu izpildes termiņi katram valsts reģionam. 2002.g. ir jāsagatavo ģeoloģiskās kartes 15 topogrāfisko kašus lapām, apvienojot to izdošanu 9 blokos. Kartēm būs uz precīzas, Latvijas koordināšu sistēmai (LKS – 92) atbilstošas topogrāfiskās pamatnes.

Pildot apstiprināto ģeoloģisko karšu izdošanas programmu, līdz 2000.g.ir jau sagatavotas kartes 5 apvienotām lapām, bet izdotas – trīs lapām (Liepājas, Ventspils un Jūrmalas). Katrai kartei pievienots teritorijas ģeoloģiskās uzbūves apraksts latviešu valodā un īss paskaidrojuma raksts angļu valodā. Karšu apzīmējumi sniegti latviešu un angļu valodā. Šie materiāli t.i. pirmskvartāra un kvartāra nogulumu ģeoloģiskās kartes 1:200 000 mērogā, daudzās palīgkartes 1:500 000 mērogā un ģeoloģiskās uzbūves apraksts sniedz plašu informāciju par teritorijā sastopamiem iežiem, to saguluma apstākļiem, derīgajiem izrakteņiem, reljefa uzbūvi un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem. Valsts kartēšana M 1: 50 000. Ievērojamās valsts teritorijas daļās plānošanas mērogiem nepieciešamā ģeoloģiskā informācija nav pieejama. Specializētās ģeoloģiskās informācijas nepietiekamība sevišķi jūtama vairāku pilsētu un pagastu ģenerālplānu izstrādāšanā. Šajās teritorijās ir sarežģīta ģeoloģiskā uzbūve un aktīvi mūsdienu ģeoloģiskie procesi. Latvijas teritorijai 1:50 000 mēroga ģeoloģiskās kartes un tās papildinošie materiāli līdz šim nebija pieejami. Bij. PSRS laikā šāda mēroga ģeoloģiskā kartēšana veikta Rīgas, Liepājas, Ventspils, Talsu, Saldus, Daugavpils rajonā un Gaujas nacionālā parka teritorijā. Dažos rajonos (Bauskas, Rēzeknes, Alūksnes un Gulbenes) veikta arī specializēta kartēšana 1:50 000 mērogā meliorācijas vajadzībām. Iepriekšējos gados sastādītās1:50 000 mēroga ģeoloģiskās kartes sniedz detalizētu, tomēr pārsvarā vienpusīgu informāciju par teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un derīgajiem izrakteņiem. Šīs informācijas vecums ir 10-20 un vairāk gadu. Tās ierobežotais teritoriālais pārklājums kopumā nenodrošina MK 1998.g. 24.februāra “Noteikumos par teritoriju plānojumu” izvirzītās prasības. Šādas informācijas trūkums apmēram divās trešdaļās no valsts teritorijas traucē līdzsvarota plānojuma izstrādāšanu. attēls Agrāk iegūto datu nepilnība un daļēja novecošanās, ierobežotās esošo karšu atjaunošanas un detalizācijas iespējas izvirza nepieciešamību atsākt Latvijas teritorijas ģeoloģisko kartēšanu 1:50 000 mērogā. Sastādot jaunās kartes, jārēķinās, ka karšu sastādīšanas izmaksas dažādos rajonos būs atšķirīgas, atkarībā no ģeoloģiskās informācijas detalitātes un atbilstības mūsdienu prasībām. 1:50 000 mēroga ģeoloģiskai kartēšanai ir noteikti šādi pamatuzdevumi:

• apkopot un atjaunot daudzfunkcionālu, precīzu un ticamu ģeoloģisko informāciju, kas būtu noderīga plānošanai, tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā;
• sastādīt tematiskās kartes un papildkartes ģeoloģijas, hidroģeoloģijas, inženierģeoloģijas, derīgo izrakteņu un vides aizsargātības jomās;
• pirms kartēšanas lauka darbu plānošanas veikt vispusīgu agrāko gadu ģeoloģisko materiālu apzināšanu, izvērtēšanu un unificēt karšu apzīmējumu sistēmu;