|
Pazemes ūdeņu monitorings
|
Pazemes ūdeņu monitoringa vēsture Latvijā sākās pagājušā
gadsimta beigās. Pirmie gruntsūdens līmeņa novērojumi tika veikti 1881.g.
Rīgā, projektējot pilsētas kanalizācijas tīklu, un 1903.-1904.g. un 1930.-1942.g,
ierīkojot gruntsūdeņu ūdensgūtnes. Artēzisko ūdeņu režīma novērojumi tika
uzsākti 1931.g. Liepājā.
1959.g. sākās intensīva režīma novērojumu tīkla veidošana, sākumā gan tikai
konkrētu jautājumu risināšnai. Vienlaicīgi tika veidots arī reģionālais novērojumu
urbumu tīkls un 1975.g. tas aptvēra 620 urbumus 40 posteņos. Režīma novērojumos
ietilpa līmeņa, temperatūras, ķīmiskā sastāva un aerācijas zonas grunšu mitruma
regulāra kontrole.
1976.g. sākās otrās paaudes stacionārā režīma novērojumu tīkla veidošana, t.i.
tika ievērots "stāvu" princips (pjezometri tika ierīkoti uz visām
aktīvās ūdens apmaiņas horizontiem) un pilnīgi izmainījās ūdens ķīmiskā sastāva
novērojumi - galvenā vērība tika veltīta pazemes ūdeņu fona sastāva un tā izmaiņu
izpētei, tika noteikta arī iespējamo piesārņojošo vielu koncentrācija. Šajā laikā
tiek ierīkots liels skaits novērojumu urbumulokālos iecirkņos, lai noteiktu
potenciālo piesārņojuma avotu ietekmi uz pazemes ūdeņu kvalitāti. 1985.g. šāda
veida hidroķīmiskie pētījumi tika veikti 12 posteņu 357 urbumos.
Finansiālu iemeslu dēļ kopš 1993.g. novērojumu apjoms Valsts monitoringa ietvaros
krasi samazinājies. 1996.-1998.g. pazemes ūdens līmeņi reģionālajā monitoringa tīklā
tika mērīti 12-16 posteņu 300-320 urbumos, bet pazemes ūdeņu kvalitāte tika
pārbaudīta 26-56 urbumos. Piesārņojuma attīstību pazemes ūdeņos Valsts monitoringa
ietvaros pašlaik pēta tikai 3-4 bistamākajās vietās. Minētos pētījumus pašlaik
turpina Valsts ģeoloģijas dienests. Ir izveidota datu bāze "Pazemes
ūdeņu monitorings", kurā regulāri tiek ievadīti novērojumu dati un
pamatinformācija par visiem monitoringa posteņiem. Turpinās iepriekšējos gados uzsāktā
monitoringa tīkla inventarizācija, atsūknēti un pārbaudīti vairāk kā 100 urbumi
23 posteņos. Pazemes ūdeņu kvalitātes kontrole veikta 51 urbumā (ūdens paraugi
ņemti pēc atsūknēšanas, kad stabilizējas ūdens pH un elektrovadītspēja) paralēli
lauka apstākļos nosakot skābekļa un dzelzs saturu ūdenī.
|
Pazemes ūdeņu monitorings ir neatņemama vides monitoringa
sastāvdaļa. VĢD šo programmu izpilda pēc Vides konsultāciju un monitoringa
centra pasūtījuma, piešķirtā finansējuma ietvaros. Ir radīta datu bāze "Pazemes
ūdeņu monitorings" kurā plānveidīgi tiek ievadīti novērojumu dati un
pamatinformācija par visiem monitoringa posteņiem. 1998.gadā pazemes ūdeņu
līmeņa izmaiņu novērojumi veikti 16 posteņu 310 urbumos. Turpinās iepriekšējos
gados uzsāktā monitoringa tīkla inventarizācija, atsūknēti un pārbaudīti vairāk kā 100
urbumi 23 urbumu kopās. Pazemes ūdeņu kvalitātes kontrole veikta 51 urbumā,
paraugošana veikta pēc atsūknēšanas, kad stabilizējas ūdens pH un
elektrovadītspēja, paralēli lauku apstākļos nosakot skābekļa un dzelzs saturu ūdenī.
Nepietiekamā finansējuma dēļ programma vairs nespēj nodrošināt
valsts pazemes ūdeņu kvantitātes un kvalitātes monitoringa funkcijas. Vadoties
no monitoringa tīkla inventarizācijas rezultātiem, VĢD izstrādā optimālu valsts
pazemes ūdeņu monitoringa programmu un nosaka monitoringa tīklu. Diemžēl
programmas realizācijai un monitoringa tīkla uzturēšanai, īpašumtiesību uz zemi
vai līgumattiecību ar zemes īpašniekiem sakārtošanai nepieciešams ievērojams
papildus finansējums. Tāds nepieciešams arī
lai iekļautos Eiropas vides aģentūras organizētajā pazemes ūdeņu monitoringa
programmā, kuru Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, projekta VATNAR ietvaros,
organizē Somijas vides institūts. Pašlaik Latvija šajā projektā piedāvā iekļaut
sešus pazemes ūdeņu monitoringa posteņus.
|