Up Home Search

Pazemes ūdeņu valsts monitorings
Ģeodinamiskie procesi
Eksodinamiskie procesi

Pazemes ūdeņu monitorings

Pazemes ūdeņu monitoringa vēsture Latvijā sākās pagājušā gadsimta beigās. Pirmie gruntsūdens līmeņa novērojumi tika veikti 1881.g. Rīgā, projektējot pilsētas kanalizācijas tīklu, un 1903.-1904.g. un 1930.-1942.g, ierīkojot gruntsūdeņu ūdensgūtnes. Artēzisko ūdeņu režīma novērojumi tika uzsākti 1931.g. Liepājā.
1959.g. sākās intensīva režīma novērojumu tīkla veidošana, sākumā gan tikai konkrētu jautājumu risināšnai. Vienlaicīgi tika veidots arī reģionālais novērojumu urbumu tīkls un 1975.g. tas aptvēra 620 urbumus 40 posteņos. Režīma novērojumos ietilpa līmeņa, temperatūras, ķīmiskā sastāva un aerācijas zonas grunšu mitruma regulāra kontrole.
1976.g. sākās otrās paaudes stacionārā režīma novērojumu tīkla veidošana, t.i. tika ievērots "stāvu" princips (pjezometri tika ierīkoti uz visām aktīvās ūdens apmaiņas horizontiem) un pilnīgi izmainījās ūdens ķīmiskā sastāva novērojumi - galvenā vērība tika veltīta pazemes ūdeņu fona sastāva un tā izmaiņu izpētei, tika noteikta arī iespējamo piesārņojošo vielu koncentrācija. Šajā laikā tiek ierīkots liels skaits novērojumu urbumulokālos iecirkņos, lai noteiktu potenciālo piesārņojuma avotu ietekmi uz pazemes ūdeņu kvalitāti. 1985.g. šāda veida hidroķīmiskie pētījumi tika veikti 12 posteņu 357 urbumos.
Finansiālu iemeslu dēļ kopš 1993.g. novērojumu apjoms Valsts monitoringa ietvaros krasi samazinājies. 1996.-1998.g. pazemes ūdens līmeņi reģionālajā monitoringa tīklā tika mērīti 12-16 posteņu 300-320 urbumos, bet pazemes ūdeņu kvalitāte tika pārbaudīta 26-56 urbumos. Piesārņojuma attīstību pazemes ūdeņos Valsts monitoringa ietvaros pašlaik pēta tikai 3-4 bistamākajās vietās. Minētos pētījumus pašlaik turpina Valsts ģeoloģijas dienests. Ir izveidota datu bāze "Pazemes ūdeņu monitorings", kurā regulāri tiek ievadīti novērojumu dati un pamatinformācija par visiem monitoringa posteņiem. Turpinās iepriekšējos gados uzsāktā monitoringa tīkla inventarizācija, atsūknēti un pārbaudīti vairāk kā 100 urbumi 23 posteņos. Pazemes ūdeņu kvalitātes kontrole veikta 51 urbumā (ūdens paraugi ņemti pēc atsūknēšanas, kad stabilizējas ūdens pH un elektrovadītspēja) paralēli lauka apstākļos nosakot skābekļa un dzelzs saturu ūdenī.

Pazemes ūdeņu monitorings ir neatņemama vides monitoringa sastāvdaļa. VĢD šo programmu izpilda pēc Vides konsultāciju un monitoringa centra pasūtījuma, piešķirtā finansējuma ietvaros. Ir radīta datu bāze "Pazemes ūdeņu monitorings" kurā plānveidīgi tiek ievadīti novērojumu dati un pamatinformācija par visiem monitoringa posteņiem. 1998.gadā pazemes ūdeņu līmeņa izmaiņu novērojumi veikti 16 posteņu 310 urbumos. Turpinās iepriekšējos gados uzsāktā monitoringa tīkla inventarizācija, atsūknēti un pārbaudīti vairāk kā 100 urbumi 23 urbumu kopās. Pazemes ūdeņu kvalitātes kontrole veikta 51 urbumā, paraugošana veikta pēc atsūknēšanas, kad stabilizējas ūdens pH un elektrovadītspēja, paralēli lauku apstākļos nosakot skābekļa un dzelzs saturu ūdenī.

Nepietiekamā finansējuma dēļ programma vairs nespēj nodrošināt valsts pazemes ūdeņu kvantitātes un kvalitātes monitoringa funkcijas. Vadoties no monitoringa tīkla inventarizācijas rezultātiem, VĢD izstrādā optimālu valsts pazemes ūdeņu monitoringa programmu un nosaka monitoringa tīklu. Diemžēl programmas realizācijai un monitoringa tīkla uzturēšanai, īpašumtiesību uz zemi vai līgumattiecību ar zemes īpašniekiem sakārtošanai nepieciešams ievērojams papildus finansējums. Tāds nepieciešams arī lai iekļautos Eiropas vides aģentūras organizētajā pazemes ūdeņu monitoringa programmā, kuru Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, projekta VATNAR ietvaros, organizē Somijas vides institūts. Pašlaik Latvija šajā projektā piedāvā iekļaut sešus pazemes ūdeņu monitoringa posteņus.