Monitorings

Likums par zemes dzīlēm nosaka, ka monitorings ir zemes dzīļu stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma. Līdz ar to zemes dzīļu kvalitātes un bīstamo ģeoloģisko procesu novērtēšanai un prognozēšanai ir nepieciešamas vairākas novērojumu sistēmas: pazemes ūdeņu, bīstami piesārņoto vietu, augsnes un cilmiežu ģeoķīmiskais monitorings, mūsdienu ģeiliģisko procesu, jūras dibennogulumu piesārņojuma un seismiskais monitorings (tos paredz Latvijas zemes dzīļu koncepcija). Jāizšķir valsts monitorings, kas reģistrē dažādus fona un anomālos parametrus visā valsts teritorijā, un lokālais monitorings, kas risina konkrētas problēmas konkrētās teritorijās

Pazemes ūdeņu monotorings ir viens no vecākajiem mūsu valstī un tā aizsākumi meklējami pagājušajā (19.) gs. Ar 1959.g. sākās intensīva pazemes ūdeņu režīma novērojumu urbumu ierīkošana, kas pirmām kārtām bija paredzēti konkrētu jautājumu risināšanai. Vienlaicīgi tika vaidots arī reģionālais novērojumu tīkls un 1975.g. tas aptvēra 620 urbumus 40 posteņos. Režīma novērojumos ietilpa ne tikai līmeņa novērojumi, bet arī ūdens ķīmiskā sastāva noteikšana. 1976.g. sākās otrās paaudzes stacionārā režīma novērojumu tīkla veidošana un 1992.g. pazemes ūdeņu monitoringa tīklā bija iekļauti 650 urbumi. Finansiālu iemeslu dēļ kopš 1993.g. novērojumu apjoms valsts monitoringa ietvaros krasi samazinājās.

Laikā no 1979. līdz 1988.g. vairākos objektos (Inčukalna sērskābā gudrona izgāztuvē, Rīgas sadzīves atkritumu izgāztuvē "Getliņi", Olaines šķidro toksisko atkritumu izgāztuvē) realizēts bīstami piesārņoto vietu monitorings. 1994.g. šis monitorings pēc 5 gadu pārtraukuma atjaunots un papildināts ar Jūrmalas sadzīves atkritumu izgāztuvi "Kūdra".

1984.g. tika ierīkoti stacionāri mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringa novērojumiem: krasta procesu novērojumiem - Skaistkalnē, Saulkalnē un Baldonē, bet nogāžu procesu (noslīdeņu) novērojumiem - Raiskumā un Siguldā. Šie monitoringi savu uzdevumu ir veikuši un novērojumi ir pārtraukti.

Kopš 1987.g. darbojas reģionālais jūras krasta procesu monitorings, kas aptver visu Latvijas piekrasti un novērojumi atkarībā no krasta procesu aktivitātes atsevišķos profilos notiek 1-6 reizes gadā. Šiem procesien raksturīga augsta bīstamība, sevišķi lielo ostu un apdzīvoto vietu tuvumā.

1986.g. kopīgi ar ZA Bioloģijas institūtu uzsākta Rīgas līča dibennogulumu piesārņojuma monitoringa veidošana un 55 dibennogulumu paraugos no līča dienviddaļas tika noteikts smago metālu saturs. Sākot ar 1989.g. pētījumi tika veikti visā Rīgas līča akvatorijā un bez smagiem metāliem noteikts arī organiskā oglekļa, ogļūdeņražu, SVAV, slāpekļa un fosfora savienojumu saturs dibennogulumos. Uz šo materiālu pamata izvēlēta 21 reprezentatīva stacija novērojumu veikšanai.

Latvija atrodas seismiski vāji aktīvās Austrumeiropas platformas robežās, bet neskatoties uz to šeit vēsturiskā pagātnē ir notikušas 6-7 balles (pēc starptautiskās skalas MSK-64) stipras zemestrīces. Seismiskie notikumi un inducētās zemestrīces reģistrētas arī mūsdienās. Inducēto zemestrīču fenomens Baltijas reģionā un Latvijā parādījās arī pēc zemestrīces Turcijā 1999.g. 17.augustā. Jau no 1993.g. Valmieras rajonā darbojas īsa perioda seismiskā stacija "Čiekuri", kas ir seismiskā monitoringa aizsākums un tā mērķis ir reģistrēt lokālos seismiskos notikumus Latvijā un tās robežu tuvumā.