<html>
<head>
<meta NAME="GENERATOR" Content="Microsoft Visual Studio 6.0">
<meta HTTP-EQUIV="Content-Type" CONTENT="text/html; CHARSET=Windows-1257">

<title>1997.gada DARBA PĀRSKATS</title>

<link REL="stylesheet" TYPE="text/css" HREF="../_Themes/topo/THEME.CSS" VI6.0THEME="Topo">
<link REL="stylesheet" TYPE="text/css" HREF="../_Themes/topo/GRAPH0.CSS" VI6.0THEME="Topo">
<link REL="stylesheet" TYPE="text/css" HREF="../_Themes/topo/COLOR0.CSS" VI6.0THEME="Topo">
<link REL="stylesheet" TYPE="text/css" HREF="../_Themes/topo/CUSTOM.CSS" VI6.0THEME="Topo"></head>

<body>
<BLOCKQUOTE>
    <BLOCKQUOTE>
<p><A href="#IEVADS"><FONT face="" 
        size=2>IEVADS</A></FONT></p>
<p><A href="#Chapter1"><FONT face="" size=2>I. LIKUMDO&Scaron;ANAS SISTĒMAS 
        IZVEIDO&Scaron;ANA</A></FONT></p>
<p><FONT face="" size=2><A href="#Chapter2">II. ZEMES DZĪĻU IZMANTO&Scaron;ANAS 
        LICENCĒ&Scaron;ANA</A></FONT></p>
<p><FONT color=lightslategray face=""><A 
        href="#Capter3">III. ĢEOLOĢISKĀS 
        PAMATINFORMĀCIJAS SAGATAVO&Scaron;ANA</A></FONT></p>
<p><FONT color=lightslategray 
        face="">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 
        <FONT face="" size=1><FONT face="" size=2><FONT 
        color=black><FONT>Sauszemes un &scaron;elfa teritoriju ģeoloģisko kar&scaron;u 
        sagatavo&scaron;ana un izdo&scaron;ana.</FONT></FONT></FONT></FONT><FONT><FONT 
        color=black></FONT></FONT></p>
        <BLOCKQUOTE><FONT face="" size=1><FONT face="" size=2><FONT 
            color=black><FONT></FONT></FONT></FONT></FONT><FONT><FONT 
            color=black>Latvijas teritorijas 1:500 000 
            mēroga ģeoķīmiskā kartē&scaron;ana</FONT></FONT></BLOCKQUOTE>
        <BLOCKQUOTE><FONT color=black face="">Ģeoloģiskās informācija izmanto&scaron;ana 
            teritorijas attīstības plānojumā</FONT></FONT></BLOCKQUOTE>
<p><FONT color=lightslategray face=""></FONT><A 
        href="#Chapter4">IV. TAUTSAIMNIECĪBAS 
        NODRO&Scaron;INĀ&Scaron;ANA AR ZEMES DZĪĻU RESURSIEM.</A></p>
<p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Kūdras 
        atradņu revīzija</p>
<p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Ezeru 
        sapropeļa atradņu meklē&scaron;ana</p>
<p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 
        Pazemes ūdeņu krājumi Rīgas centralizētai ūdensapgādei</p>
<p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 
        Pazemes ūdeņu krājumi Ventspils centralizētai ūdensapgādei</p>
<p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 
        Pazemes ūdens avotu izpēte un novērtē&scaron;ana mazpilsētu 
        ūdensapgādei</p>
<p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 
        Ogļūdeņražu ieguves iespēju izpēte</p>
<p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Derīgo 
        izrakteņu atradņu kadastra un krājumu bilances izveido&scaron;ana</p>
<p><A href="#Chapter4"></A><A href="#Chapter5">V. ZEMES DZĪĻU KVALITĀTES 
        NOVĒRTĒ&Scaron;ANA</A></p>
<p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 
        Pazemes ūdeņu monitorings</p>
<p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 
        Pazemes ūdeņu monitorings bīstami piesārņotās vietās</p>
<p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 
        Seismiskais monitorings</p>
<p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 
        Bju&scaron;o PSRS armijas teritoriju apzinā&scaron;ana un videi radīto 
        draudu problēmu noteik&scaron;ana</p>
        <P><U><A href="#Chapter6">VI. ĢEOLOĢISKĀS INFORMĀCIJAS UZKRĀ&Scaron;ANA UN 
        UZGLABĀ&Scaron;ANAS SISTĒMAS ATTĪSTĪBA</A></U></P>
        <P><FONT face="" 
        size=3></FONT>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 
        <FONT face="" size=2>Digitālās informācijas sistēmas 
        Valsts ģeoloģijas dienestā</FONT></P>
        <P><FONT face="" 
        size=2></FONT>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 
        Informācijas sistēmas tehniskais nodro&scaron;inājums</P>
        <P><FONT 
        size=2></FONT>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 
        Valsts ģeoloģijas fonds, arhīvs, urbumu seržu glabātava </P>
        <P><FONT size=2></FONT>
        <P><FONT face="" size=3><A href="#Chapter7">VĢD DARBINIEKU PIEDALĪ&Scaron;ANĀS 
        STARPTAUTISKOS SEMINĀROS UN DARBA GRUPĀS</A></FONT></P>
        <P></P>
        <P><U><A href="#Chapter8">1996.G.-1997.G.LITERATŪRA</A></U></P>
        <P><U></U><A href="#Chapter9">ĢEOLOĢISKIE PĀRSKATI</A></P></BLOCKQUOTE></BLOCKQUOTE>
<p>&nbsp;</p>
<h2 align="center"><A name=IEVADS></A>IEVADS</h2>
<p>Ģeoloģijas nozare pēc Latvijas valstiskās neatkarības 
atgū&scaron;anas veikusi garu un līkumotu attīstības ceļu. Valsts ģeoloģijas 
dienests kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā 
eso?a struktūrvienība izveidota 1995.gada 5.maijā.</p>
<p>Atbilsto&scaron;i Valsts ģeoloģijas dienesta (VĢD) 
nolikumā noteiktajiem uzdevumiem un 1995.gada 9.maijā apstiprinātajai 
koncepcijai &quot;Latvijas zemes dzīles&quot; galvenais VĢD darbības mērķis ir 
zemes dzīļu resursu racionālas izmanto&scaron;anas un aizsardzības 
nodro&scaron;inā&scaron;ana.</p>
<h4>VGD darbības galvenie virzieni</h4>
<menu>
    <li>Zemes dzīļu derīgo īpa&scaron;ību un resursu 
    apzinā&scaron;ana, tai skaitā ģeoloģiskās pamatinformācijas 
    sagatavo&scaron;ana sabiedrības un valsts institūciju vajadzībām;
    <li>Ģeoloģisko procesu un zemes dzīļu kvalitātes 
    novērtējums;
    <li>Ģeoloģiskās informācijas uzglabā&scaron;anas un 
    izmanto&scaron;anas nodro&scaron;inā&scaron;ana; 
    <li>Ģeoloģisko pakalpojumu 
    nodro&scaron;inā&scaron;ana.</li></menu>

<p align="center"><IMG 
src="images/Rpt1997-06lv.gif" 
></p>

<p align="center"><font face ="" size="2"><em><font color="black" face=""><u>1.Att Valsts ģeoloģijas dienests 
struktūra</u></font></em></font></p>

<p>Kā prioritāte Valsts ģeoloģijas dienesta darbības sākumā 
tika noteikta nozares tiesību un normatīvo aktu sagatavo&scaron;ana. Liela 
vērība tiek pievērsta likuma un likumpamatoto normatīvo aktu 
izskaidro&scaron;anai un popularizē&scaron;anai. Likums &quot;Par zemes 
dzīlēm&quot; un tam pakārtotie MK noteikumi sagatavoti publikāciju veidā 
latvie&scaron;u un angļu valodās.</p>

<p>Nozīmīgs Valsts ģeoloģijas dienesta uzdevums ir dažāda 
satura ģeoloģiskās informācijas publikāciju sagatavo&scaron;ana, veicot to 
pla&scaron;u izplatī&scaron;anu. &Scaron;ādā veidā iespējams nodro&scaron;ināt 
potenciālos zemes dzīļu lietotājus ar profesionāli sagatavotu kvalitatīvu 
ģeoloģisko informāciju, iepazīstināt ar pamatprasībām zemes dzīļu racionālas 
izmanto&scaron;anas un aizsardzības jomā, piedalīties sabiedrības 
izglīto&scaron;anas programmu realizācijā. Mūsdienu prasībām atbilsto&scaron;i 
sagatavota (digitālā veidā, LKS92 koordinātu sistēmā) informācija par zemes 
dzīlēm ir aktuāla arī dažāda līmeņa reģionālo attīstības plānojumu 
sagatavo&scaron;anai.</p>

<p>Iespēju robežās tiek veikti ģeoloģiskās izpētes darbi, 
vairāki no tiem bilaterālu starptautisku sadarbības projektu ietvaros. 1997. 
gadā ar Norvēģijas valsts institūciju atbalstu pabeigta apseko&scaron;ana un 
izveidota atbilsto&scaron;a datu bāze par biju&scaron;ajām Krievijas armijas 
bāzēm. Sadarbībā ar Zviedrijas ģeoloģijas dienestu pirmoreiz Latvijā uzsākta 
Valsts teritorijas ģeoķīmiskā kartē&scaron;ana mērogā 1 : 500 000.</p>

<p>Kā vienu no lielākajiem Valsts ģeoloģijas dienesta 
starptautiskās sadarbības panākumiem var uzskatīt tā uzņem&scaron;anu Eiropas 
valstu ģeoloģisko dienestu savienībā (FOREGS) un piedalī&scaron;anos 27. 
ikgadējā FOREGS forumā 1997.gada septembrī Notingemā.</p>

<p>Dienesta ieņēmumus veido valsts budžeta finansējums un 
līdzekļi par maksas pakalpojumiem. Atbilsto&scaron;i uzdevumiem un 
apstiprinātajām darba programmām tiek noteikts valsts budžeta finansējums. 
1996.un 1997. gados tas ir 266,4 tūkst. Ls, jeb aptuveni 500 tūkst. $ ASV katru 
gadu. Maksas pakalpojumu apjoms ir 110 tūkst Ls. - 1996.g., 131 tūkst. Ls - 
1997.gadā. Maksas pakalpojumu apjoma palielinā&scaron;anās 1997.gadā ļāva 
realizēt arī algu fonda kopējo pieaugumu par aptuveni 50 tūkst. Ls, līdz ar to 
ģeoloģu vidējā alga pieauga no 118 Ls. Mēnesī 1996.gadā līdz 130 Ls mēnesī 
1997.gadā. Lai gan valsts budžeta finansējums Valsts ģeoloģijas dienestam 
salīdzinot ar mūsu kaimiņu Lietuvas un Igaunijas ģeoloģijas dienestu finansējumu 
ir 2-3 reizes mazāks, tiek realizēti praktiski visi &scaron;obrīd valsts līmenī 
noteiktie uzdevumi.</p>

<p align="center"><img src="images/Rpt1997-07.jpg" WIDTH="546" HEIGHT="280"></p>
<div align="center">
<blockquote><font size="2"><u><em>2.Att. Direkcija un nodaļas 
    vadītāji</em></font></U></blockquote></div>
<h2>&nbsp;</h2>
<h2 align="center"><A name=Chapter1></A>I. 
LIKUMDO&Scaron;ANAS SISTĒMAS IZVEIDO&Scaron;ANA</h2>

<p>Likumdo&scaron;ana ir viens no pamatinstrumentiem, kas 
palīdz nodro&scaron;ināt zemes dzīļu racionālu izmanto&scaron;anu un 
aizsardzību. Uz Latvijas Republikas Satversmi un Civillikumu balstīti likumi un 
likumpamatoti tiesību akti veido zemes dzīļu izmanto&scaron;anu un aizsardzību 
regulējo&scaron;u likumdo&scaron;anas sistēmu (skat. Likumdo&scaron;anas 
sistēmas shēmu).</p>

<p>&nbsp;</p>

<p align="right"><font face ="" size="2"><em><u>3.Att. Latvijas zemes dziļu 
likumdo&scaron;anas sistēma </u></em></font></p>

<p>Pirmais atjaunotās Latvijas tiesību akts, zemes dzīļu 
apsaimnieko&scaron;anas jomā ir 1996.gada 2.maijā pieņemtais likums &quot;Par 
zemes dzīlēm&quot;, kas deklarē zemes dzīļu kompleksu, racionālu un vidi 
saudzēj&scaron;u izmanto&scaron;anu, kuru veicot zemes īpa&scaron;nieks var 
rīkoties ar zemes dzīlēm, ciktāl likums un citi normatīvie akti neierobežo viņa 
tiesības. Tas regulē pienākumu, tiesību un atbildības sadali zemes dzīļu 
izmanto&scaron;anas jomā starp valsts institūcijām, pa&scaron;valdībām un zemes 
īpa&scaron;nieku. Likumā tiek deklarēts, ka zemes dzīles, kā neatjaunojama 
vērtība, izmantojama vienlaikus zemes īpa&scaron;nieka, valsts un sabiedrības 
labā.</p>

<p>Saskaņā ar likuma &quot;Par zemes dzīlēm&quot; prasībām 
Valsts ģeoloģijas dienests sagatavoja un 1997.gada 8.jūlijā Ministru kabinets 
pieņēma noteikumus Nr.238 &quot;Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā 
arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmanto&scaron;anas kārtība&quot; un MK 
noteikumi Nr.239 &quot;Par zemes dzīļu izmanto&scaron;anu&quot;. &Scaron;ie 
noteikumi regulē zemes dzīļu izmanto&scaron;anas licenču un atļauju 
izsnieg&scaron;anas, konkursu un izsoļu organizācijas, ģeoloģiskās informācijas 
nodo&scaron;anas un izmanto&scaron;anas kārtību un citus jautājumus.</p>

<p>Saskaņā ar &quot;Likumu par zemes dzīlēm&quot; un tam 
pakārtotajiem MK noteikumiem tiek veidots nāko&scaron;ais likumdo&scaron;anas 
sistēmas līmenis - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā 
apstiprinātie normatīvie dokumenti. &Scaron;is darbs VĢD tikko uzsākts. 
1997.gada 4.novembrī apstiprināta instrukcija &quot;Par derīgo izrakteņu atradņu 
un krājumu uzskaiti&quot;, ir izstrādāti metodiskie ieteikumi &quot;Pazemes 
ūdeņu piesārņojuma izpētei&quot;. Tajā pa&scaron;ā laikā tiek izstrādāti VĢD 
iek&scaron;ējie normatīvie akti.</p>

<p>1997.gada laikā saskaņā ar likuma un MK noteikumu 
prasībām VĢD ir izveidota Licencē&scaron;anas nodaļa, kuras pārziņā kop&scaron; 
1998.gada 1.janvāra ir viss zemes dzīļu izmanto&scaron;anas licenču 
izsnieg&scaron;anas darbs.</p>

<p>&nbsp;</p>
<h2 align="center"><A name=Chapter2></A>II. ZEMES DZĪĻU IZMANTO&Scaron;ANAS LICENCĒ&Scaron;ANA</h2>
<p>Zemes dzīļu izmanto&scaron;anas licencē&scaron;anas 
procedūra mūsu valstī tikai pa&scaron;laik tiek ieviesta. Tās galvenais mērķis 
ir nodro&scaron;ināt zemes dzīļu racionālu izmanto&scaron;anu un aizsardzību, kā 
arī novērst nelikumīgu zemes dzīļu izmanto&scaron;anu, kas diemžēl bieži tika 
novērota līdz &scaron;im. Līdz ar zemes dzīļu izmanto&scaron;anas 
licencē&scaron;anas uzsāk&scaron;anu ir atcelti uzņēmējdarbības 
licencē&scaron;ana ģeoloģisko darbu veik&scaron;anai. Licence tiek izsniegta 
katram konkrētam zemes dzīļu izmanto&scaron;anas objektam.</p>
<p>VĢD Licencē&scaron;anas nodaļa izsniedz zemes dzīļu 
izmanto&scaron;anas licences fiziskām un juridiskām personām (arī pilsētu un 
pagastu pa&scaron;valdībām) visiem likumā &quot;Par zemes dzīlēm&quot; 
noteiktajiem zemes dzīļu izmanto&scaron;anas mērķiem. Pagastu un pilsētu 
pa&scaron;valdības savās administratīvajās teritorijās izsniedz atļaujas bieži 
sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot valsts nozīmes atradnēs).</p>
<p>Ministru Kabineta noteikumu Nr.238 un 239 prasības zemes 
dzīļu izmanto&scaron;anas licenču izsnieg&scaron;nai at&scaron;ķiras no 
līdz&scaron;nējām pagaidu prasībām. Lai operatīvi un kvalitatīvi veiktu Licenču 
sagatavo&scaron;anas darbu viens no galvenajiem priek&scaron;oteikumiem ir 
kvalitatīvi un atbilsto&scaron; normatīvo aktu parasībām sagatavoti dokumenti un 
materiāli. Tāpēc VĢD speciālisti lielu vērību pievēr&scaron;zemes dzīļu 
licencē&scaron;nas mērķu un prasību izskaidro&scaron;nai gan Reģionālo vides 
pārvalžu speciālistiem, gan Pa&scaron;valdību un&nbsp; unzņēmējsabiedrību 
darbiniekiem. Notiku&scaron;i vairāki semināri kā Rīgā, tā reģionos (Daugavpilī, 
Rēzeknē, Gulbenē).</p>
<p>1997.gadā kopā izsniegta 51 licence vairums no kurām (27) 
ir ūdensapgādes urbumu ierīko&scaron;anai, 12 licences izsniegtas monitoringa 
sistēmu izveido&scaron;anai. Tomēr gada beigās jau saņemti pieteikumi derīgo 
izrakteņu ieguves licenču izsnieg&scaron;anai.</p>
<p align="center"><img src="images/Rpt1997-10.jpg" WIDTH="546" HEIGHT="251"></p>
<p align="center"><font face ="" size="2"><em><u>4.Att.Licencē&scaron;anas nodaļas 
personāls</u></em></font></p>
<p><font face ="" size="2"><em><u></u></em></font>&nbsp;</p>
<h2 align="center"><A name=Capter3></A>III. ĢEOLOĢISKĀS PAMATINFORMĀCIJAS SAGATAVO&Scaron;ANA</h2>
<p>Viens no VĢD pamatuzdevumiem ir informācijas 
sagatavo&scaron;ana par zemes dzīļu resursu izmanto&scaron;anas iespējām un 
&scaron;īs informācijas pla&scaron;as pieejamības nodro&scaron;inā&scaron;ana. 
Lai to sasniegtu tiek realizētas konkrētas programmas, kuru pamatā ir 
ģeoloģiskās informācijas uzkrā&scaron;ana un apstrāde, kā arī tās regulāra 
publicē&scaron;ana. Informācija ir orientēta gan uz zemes dzīļu derīgo 
īpa&scaron;ību, resursu un kvalitātes apzinā&scaron;anu un valsts politikas 
īsteno&scaron;anu un izskaidro&scaron;anu &scaron;ajā jomā, gan uz 
uzņēmējdarbības, kuras pamatā zemes dzīļu izmanto&scaron;ana, 
veicinā&scaron;anu.</p>
<p>Pirmās publikācijas ir &quot;Latvijas zemes dzīļu 
resursi&quot; un &quot;Latvijas pazemes ūdeņu resursi&quot;. Liela nozīme ir arī 
nozares žurnālam &quot;Latvijas ģeoloģijas vēstis&quot;, kurā tiek publicēti 
aktuāli raksti un ziņojumi ar jaunāko informāciju par zemes dzīlēm. 
Pa&scaron;laik sagatavo&scaron;anā ir ceturtais žurnāla numurs.</p>
<h3>3.1. Sauszemes un &scaron;elfa teritoriju ģeoloģisko 
kar&scaron;u sagatavo&scaron;ana un izdo&scaron;ana.</h3>
<p>Lai nodro&scaron;inātu valsti un sabiedrību ar 
nepiecie&scaron;amo ģeoloģiskā rakstura informāciju atbilsto&scaron;i mūsdienu 
zinā&scaron;anu un prasību līmenim, ir paredzēta dažāda satura un mēroga 
ģeoloģisko kar&scaron;u sagatavo&scaron;ana un publicē&scaron;ana. Patreiz 
uzsākta atjaunotu 1:200000 mēroga kvartāra un pirmskvartāra nogulumu ģeoloģisko 
kar&scaron;u sagatavo&scaron;ana un izdo&scaron;ana.</p>
<p>1996.g. beigās Vides aizsardzības un reģionālās 
attīstības ministrijā apstiprināti &quot;Metodiskie norādījumi Latvijas 1:200 
000 mēroga ģeoloģisko kar&scaron;u sastādī&scaron;anai&quot; un noteikti 
&scaron;o darbu izpildes termiņi katram valsts reģionam. Kartes sagatavo un 
izdod uz precīza, Latvijas koordinā&scaron;u sistēmai (LKS-92) 
atbilsto&scaron;a, Valsts zemes dienestā sagatavota topogrāfiskā pamata.</p>
<p>Līdz 2004. gadam paredzēts nodro&scaron;ināt visu valsts 
teritoriju ar &scaron;āda mēroga ģeoloģiskajām kartēm un paskaidrojuma tekstu. 
Izdo&scaron;anai kartes tiek apvienotas deviņās lapās. Katrai no tām jāsagatavot 
pirmskvartāra un kvartāra nogulumu karti ar apzīmējumiem latvie&scaron;u un 
angļu valodā. Ģeoloģiskās kartes un tām pievienotie palīgmateriāli satur īsu 
informāciju par visiem attiecīgajā teritorijā sastopamiem iežiem, kristāliskā 
pamatklintāja un nogulumiežu segas ģeoloģisko griezumu, tektonisko uzbūvi, 
derīgajiem izrakteņiem, reljefa uzbūvi un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem. 
Sastādot kartes tiek apzināta un pārinterpretēta visa iepriek&scaron;ējos gados 
iegūtā informācija un izvērtētas tās izmanto&scaron;anas iespējas dažādās 
tautsaimniecības nozarēs, līdz ar to nodro&scaron;inot ar ģeoloģisko 
pamatinformāciju reģionālās attīstības plāno&scaron;anu.</p>
<p>Pildot apstiprināto ģeoloģisko kar&scaron;u 
izdo&scaron;anas programmu, 1998. gadā tiks izdots ģeoloģisko kar&scaron;u 
komplekts pirmajām divām 1:200 000 mēroga kartēm 31. (Liepāja) un 41. 
(Ventspils) lapām.</p>
<p>1997.gadā sadarbībā ar Igaunijas ģeoloģijas dienestu 
izdotas 1:200 000 mēroga Rīgas jūras līča gultnes kartes:</p>
<blockquote>
    <p>1. Pirmskvartāra nogulumu karte.</p>
    <p>2. Kvartāra nogulumu karte.</p>
    <p>3. Ainavu- ekoloģiskā karte.</p>
    <p>4. Dibennogulumu karte.</p></blockquote>
    <p>Katrai kartei pievienots paskaidrojuma raksts angļu 
valodā. Kar&scaron;u apzīmējumi ir latvie&scaron;u, igauņu un angļu valodā. 
&Scaron;ie materiāli izmantojami risinot svarīgus saimnieciskus jautājumus, 
īpa&scaron;i tādās tautsaimniecības nozarēs kā kuģniecībā un 
zvejsaimniecībā.</p>
<p align="center"><img src="images/Rpt1997-13.jpg" WIDTH="234" HEIGHT="144"></p>
<p align="center"><font face ="" size="2"><em><u>5.Att. Skanē&scaron;anas zim. Bez 
nosaukuma</u></em></font></p>
<p>1997.gadā mērogā 1:1 000 000 sastādīta dziļo zemes slāņu 
perspektīvo resursu karte, kurā ietverta informācija par:</p>
<ol>
    <li>Naftas perspektīvajiem objektiem sauszemē un jūras 
    &scaron;elfa zonā.
    <li>Pazemes gāzes krātuvēm un to izveidei perspektīvajām 
    struktūrām.
    <li>Ģeotermālās enerģijas resursiem.
    <li>Bromu saturo&scaron;ajiem rūpnieciskajiem 
    minerālūdeņiem.
    <li>Dzelzsrūdas potenciālu.</li></ol>
<p>Karte paredzēta valsts institūcijām perspektīvo zemes 
dzīļu resursu tālākas izpētes un apguves plāno&scaron;anai tautsaimniecības 
vajadzībām.</p>
<p>Uzsākta arī 1:500 000 mēroga kar&scaron;u 
sagatavo&scaron;ana izdo&scaron;anai. Komplekts ietver ģeoloģiskās, 
inženierģeoloģiskās, seismiskās rajonē&scaron;anas u.c. kartes, kuras var 
izmantot Nacionālā plānojuma sagatavo&scaron;anā.</p>
<p>Sagatavota un 1998.gadā tiks izdota Latvijas sauszemes 
teritorijas un jūras &scaron;elfa pirmskvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte mērogā 
1:500 000. &Scaron;ī karte, kura kopā ar apjomīgu paskaidrojuma rakstu, balstās 
uz agrākos gados iegūto materiālu pārinterpretāciju, domāta pla&amp;scaron;iem 
sabiedrības slāņiem, tai skaitā kā mācības līdzeklis skolās un augstākajās 
mācības iestādēs.</p>
<h3>3.2. Latvijas teritorijas 1:500 000 mēroga ģeoķīmiskā 
kartē&scaron;ana</h3>
<p>Pirmo reizi, izmantojot vienotu metodiku, uzsākta 
Latvijas teritorijas ģeoķīmiskā kartē&scaron;ana 1:500000 mērogā. Darba 
programma sastādīta laika posmam no 1997. līdz 2000. gadam. Četru gadu laikā 
tiks izpildītas vairāk kā 3000 grunts paraugu analīzes, nosakot Cu, Pb, Mg, Cd, 
Zn, Se, Cr, Ba, Sr, Na, K, Ca, Mo, Sb, W, U, Br, Ti, Mg, V, Al, Mn, Ni, Fe, Co 
saturu.</p>
<p>Ģeoķīmiskā kartē&scaron;ana, galvenokārt, balstās uz 
metodiku, ko Starptautiskā kosmoķīmijas un ģeoķīmijas asociācija piedāvā 
projekta &quot;Globālā ģeoķīmisko datu bāze&quot; realizē&amp;scaron;anai. 
&amp;Scaron;o metodiku Latvijā izmēģināja 1995.-96.g. veicot darbus projekta 
&quot;Baltic soil survey&quot; ietvaros. Izstrādājot valsts ģeoķīmiskās 
kartē&amp;scaron;anas darba metodiku tika ņemti vērā arī tie dati, kas iegūti 
kopā ar Zviedrijas Ģeoloģijas dienestu veicot darbus &quot;etaloniecirknī&quot; 
Inčukalna apkārtnē izvietotajā metodiskajā poligonā.</p>
<p>1997. gadā aptvertajā platībā -13 750 km2 
paraugo&amp;scaron;ana veikta 550 punktos (1 punkts uz 25 km2).</p>
<p>Paraugu ģeoķīmiskās analīzes izpilda ar Ultratrace ICP 
metodi, kura ļauj noteikt 34 parametrus. Ar &scaron;o metodi veikto analīžu 
jutīgums un precizitāte atbilst prasībām, kuras noteiktas tēmas &quot;Latvijas 
1:500 000 mēroga ģeoķīmiskā kartē&scaron;ana&quot; programmā.</p>
<p>Ģeoķīmiskās kartē&scaron;anas darbā iegūtā informācija 
par ķīmisko elementu dabīgo fona saturu un konstatētajām anomālijām dod 
priek&scaron;statu par kopējo ekoloģisko situāciju valstī. Darba rezultātā 
sastādītā karte ir viens no pamatinformācijas elementiem teritoriālās 
plāno&scaron;anas darbam.</p>
<p align="center"><img src="images/Rpt1997-15B.jpg" WIDTH="316" HEIGHT="221">&nbsp;&nbsp;<IMG 
src="images/Rpt1997-15A.jpg" 
></p>
<p align="center"><font face ="" size="2"><em><u>6.Att. Lauku 
darbi</u>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;</em></font><font face ="" size="2"><em><u>7.Att. Paraugo&scaron;ana</u></em></font></p>
<h3>3.3. Ģeoloģiskās informācija izmanto&scaron;ana 
teritorijas attīstības plānojumā</h3>
<p>Likumā &quot;Par Zemes dzīlēm&quot;, Teritorijas 
attīstības plāno&scaron;anas likuma un Nacionālā plānojuma koncepcijas projektā, 
vides saimniecības un aizsardzības, kā arī citos likumos un normatīvajos 
dokumentos ir norādes par dažāda veida un detalitātes ģeoloģiskās informācijas 
izmanto&scaron;anu attīstības plānu un teritoriālā plānojuma 
nodro&scaron;inā&scaron;anai, likumdo&scaron;anas normu izstrādā&scaron;anai, 
saskaņo&scaron;anai un realizācijai. Lai apzinātu &scaron;os jautājumus, 1997. 
gadā VĢD tika sagatavots koncepcijas projekts &quot;Ģeoloģiskās informācijas 
izmanto&scaron;ana teritorijas attīstības plāno&scaron;anā&quot;.</p>
<p>Koncepcijas projektā izskatīti jautājumi, kas saistīti ar 
tās mērķi un uzdevumiem. Dots tiesiskais, institucionālais, finansiālais un 
tehniskais novērtējums ģeoloģiskās informācijas izmanto&scaron;anai teritorijas 
plāno&scaron;anā. Izvērtēta ģeoloģiskās informācijas satura kopsakarības ar 
dažādiem attīstības plāno&scaron;anas līmeņiem un tiem izvirzītajiem uzdevumiem. 
Izdarīts secinājums, ka nepiecie&scaron;ams radīt uz VĢD ģeoloģijas fonda 
materiāliem balstītas speciālas informācijas paketes, kas aptvertu ģeoloģisko 
datu sintēzi trīs dažādos griezumos, atkarībā no teritorijas plānojuma līmeņa. 
Izstrādāti priek&scaron;likumi par ģeoloģiskās informācijas sistēmas 
pake&scaron;u un ģeoloģisko kar&scaron;u tematiku, saturu, mērogu un apzīmējumu 
sistēmām teritorijas plānojuma vajadzībām. Aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar 
teritorijas plāno&scaron;anai nepiecie&scaron;amās ģeoloģiskās informācijas 
sagatavo&scaron;anu, apkalpo&scaron;anu un pieejamības 
nodro&scaron;inā&scaron;anu.</p>
<p>Viens no nozīmīgākajiem darbiem &scaron;ajā jomā ir 
Nacionālā plānojuma nodro&scaron;inājums ar ģeoloģisko pamatinformāciju.</p>
<p>Ir sagatavota un 1998.gadā tiks izdota publikācija 
&quot;Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta zonas apsaimnieko&scaron;anas 
apstākļi&quot;, kas, galvenokārt, nepiecie&amp;scaron;ama piekrastes attīstības 
plānojuma vajadzībām.</p>
<p>1998. gadā tiks sagatavotas Latvijas ģeoloģiskā 
potenciāla un Latvijas teritorijas ģeoloģiskā riska teritoriju kartes.</p>
<p>&nbsp;</p>
<h2 align="center"><A name=Chapter4></A>IV. TAUTSAIMNIECĪBAS NODRO&Scaron;INĀ&Scaron;ANA AR ZEMES DZĪĻU 
RESURSIEM.</h2>
<p>Vietējo resursu izpēte un derīgo izrakteņu krājumu 
novērtējums ir ļoti būtisks saimnieciskās dzīves attīstībai jaunajos 
ekonomiskajos apstākļos. &Scaron;ī informācija ir nepiecie&Scaron;ama ne tikai 
eso&Scaron;ās derīgo izrakteņu pārstrādes rūpniecības attīstībai, bet arī jaunu 
tehnoloģiju ievie&scaron;anai, izmantojot izpētītos derīgos izrakteņus. Tikai 
tādā veidā iespējama to pilnvērtīga un racionāla izmanto&scaron;ana. Nozīmīga ir 
pazemes dzeramā ūdens resursu un to kvalitātes noteik&scaron;ana, kā arī to 
racionālas izmanto&scaron;anas un aizsardzības sistēmas izstrādā&scaron;ana. Ne 
mazāk svarīga ir perspektīvo derīgo izrakteņu tai skaitā enerģētisko resursu 
(naftas, termālo ūdeņu, dedzināmās kūdras) turpmākā izpēte un ekonomiskais 
novērtējums.</p>
<h3>4.1. Kūdras atradņu revīzija</h3>
<p>Pēdējie sistemātiskie kūdras atradņu apzinā&scaron;anas 
darbi, izmantojot lauku pētījumus, notiku&scaron;i 50-tajos gados. Tie likti 
pamatā sagatavojot 1962. un 1980. gada Kūdras fondu. Tā kā kūdras atradnes 
skāru&scaron;as lielas izmaiņas, kas saistītas ar purvu meliorāciju un kūdras 
ieguvi, 1979. gadā &scaron;os darbus atsāku&scaron;i ģeologi. Kūdras atradņu 
meklē&scaron;anas un revīzijas darbi, jauna precizēta Kūdras fonda 
sagatavo&scaron;anai līdz 1997. gadam ir pabeigti tikai 13 Latvijas 
administratīvajos rajonos (zīm. ). Izmantojot jaunāko pētījumu datus, VĢD 
sagatavoja un 1996.gadā izdeva pārskatu &quot;Rietumlatvijas kūdras 
resursi&quot;.</p>
<p align="center"><img src="images/Rpt1997-18a.jpg" WIDTH="488" HEIGHT="288"></p>
<p align="center"><font face ="" size="2"><em><u>8.Att. Kūdras atradņu 
meklē&amp;scaron;anas un revīzijas darbi</font></U></EM></p>
<blockquote>
    <blockquote>
        <blockquote>
            <blockquote>
                <blockquote>
                    <blockquote>
                        <ol>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >darbi pabeigti līdz 1997. g., 
                            </font>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >darbi pabeigti 1997. g., 
                            </font>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >darbi paredzēti 1998. g., 
                            </font>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >darbi paredzēti pēc 1998. g., 
                            </font>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >sagatavots pārskats par kūdras 
                            resursiem.</font></li></ol></blockquote></blockquote></blockquote></blockquote></blockquote></blockquote>
<p><font face ="" size="2"></font>1997.gadā 
kūdras atradņu meklē&scaron;anas un revīzijas darbi veikti Rēzeknes rajonā. 
Rēzeknes rajonā apzinātas 394 kūdras atradnes, no kurām 202 nebija uzskaitītas 
Kūdras fondā. Kūdras atradņu platība mainās no 10 līdz 4838 ha. Kopējā atradņu 
platība to nulles robežās ir 31535 ha, kuros noteikti 480516 tūkst. m3 dabīgi 
valgas jeb 82206 tūkst. tonnas 40 % mitras kūdras resursi. Salīdzinot ar 1980. 
gada Kūdras fondu, rajona kūdras resursi palielināju&scaron;ies par 44679 tūkst. 
t. Kūdras krājumus var izmantot gan enerģētikā, gan augsnes mēslo&scaron;anai, 
gan pakai&scaron;iem. Dažādās aizsargājamās teritorijās atrodas 12712 tūkst. t 
lieli kūdras resursi. Atbilsto&scaron;i datu bāzes prasībām sagatavotas kūdras 
atradņu pases.</p>
<p>1998. gadā kūdras atradņu revīzijas un meklē&scaron;anas 
darbi tiks veikti Rīgas rajonā. Neapmierino&scaron;s ir kūdras atradņu revīzijas 
darbu temps. Lai darbu paātrinātu, papildus valsts budžetam, tiek meklēti arī 
citi finansējuma avoti.</p>
<h3>4.2. Ezeru sapropeļa atradņu meklē&scaron;ana</h3>
<p>Sapropelis ir organiski nogulumi, kas uzkrājas 
nogulsnējoties un pārveidojoties atmirsto&scaron;iem ūdensaugiem un organismu 
atliekām kopā ar minerāldaļiņām. Atkarībā no bioloģiskā sastāva un pelnainības 
to var pielietot augsnes mēslo&scaron;anai, celtniecības materiālu 
ražo&scaron;anā, ķīmiskai pārstrādei, lopbarības piedevām, medicīnā un citur. 
Sapropelis sastopams lielākajā daļā no 2256 Latvijas ezeru, kuru kopējā platība 
ir1001 km2 , un arī daudzos purvos zem kūdras. Līdz 1990. gadam dažādas 
kvalitātes sapropeļa pētījumi izdarīti 319 ezeros.</p>
<p>Lai noteiktu sapropeļa iegulu esamību agrāk nepētītajos 
ezeros, iegulu parametrus, prognožu resursus un kvalitāti, 1990.gadā uzsākti 
sistemātiski atradņu meklē&scaron;anas darbi Latvijas ezeros, kuru platība ir 
lielāka par 3 ha. Pavisam Latvijā ir 1323 &scaron;ādu ezeru. . Darbi tiek veikti 
administratīvo rajonu robežās. Līdz 1997.gadam izpētes darbi pabeigti 13 rajonos 
(skat. zīm.).</p>
<p align="center"><img src="images/Rpt1997-20.jpg" WIDTH="697" HEIGHT="412"></p>
<p align="center"><font face ="" size="2"><em><u>9.Att. Ezeru sapropeļu 
meklē&amp;scaron;anas darbi</font></U></EM></p>
<blockquote>
    <blockquote>
        <blockquote>
            <blockquote>
                <blockquote>
                    <blockquote>
                        <ol>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >ezeru skaits rajonā,</font>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >darbi pabeigti līdz 1997. 
                            g.,</font>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >darbi pabeigti 1997. g.,</font>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >darbi paredzēti 1998. g.,</font>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >darbi paredzēti 1999. g.,</font>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >darbi paredzēti 2000. 
                            g.,</font></li></ol></blockquote></blockquote></blockquote></blockquote></blockquote></blockquote>
<p>1997.gadā sapropeļa atradņu meklē&scaron;ana notika 
Valkas, Valmieras, Cēsu, Ogres, Aizkraukles un Bauskas rajonos. Tika apsekoti 
152 līdz &scaron;im nepētīti ezeri. Pētījumu rezultātā tiek noteikti sapropeļa 
krājumi atbilsto&scaron;i P kategorijai.</p>
<p>Darbu rezultātā konstatēts, ka rūpnieciskas nozīmes 
sapropeļa iegulas ir 123 ezeros (kopā ar agrāk pētītajiem). Aprēķinātie 
izmantojamie sapropeļa resursi ir 151,3 miljoni m3 no kuriem vērtīgākais - 
organogēnais sapropelis ir 19,8 miljoni m3, bet vairāk par 80% organogēnais - 
silikātu un dzelzi saturo&scaron;s sapropelis. Atsevi&scaron;ķi izdalīta ezeru 
grupa, kur veicot sapropeļa ieguvi, jāuzlabo to ekoloģiskais stāvoklis. Katrai 
ezera sapropeļa atradnei sastādīta pase, kurā apkopota visa zināmā 
informācija.</p>
<p>1998.gadā ezeru sapropeļa atradņu meklē&scaron;ana notiks 
Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils rajonos. Plānots visu valsts sapropeļa resursu 
apzinā&scaron;anu pabeigt 2000.gadā (zīm. ). Darba rezultātā būs pilnīga 
informācija par &scaron;ī vērtīgā vietējā derīgā izrakteņa resursiem un 
atradnēm, kas tālāk ļaus valsts mērogā plānot tā izmanto&scaron;anu. Plānots 
uzsākt ezeru sapropeļa atradņu datu bāzes izveidi.</p>
<h3>4.3. Pazemes ūdeņu krājumi Rīgas centralizētai 
ūdensapgādei</h3>
<p>Izpildot pa&scaron;valdības uzņēmuma &quot;Rīgas 
ūdens&quot; pasūtījumu tika veikts liels darbs, kura mērķis bija novērtēt 
iespēju nodro&scaron;ināt Rīgas pilsētu ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, izmantojot 
tikai pazemes ūdens avotus. Četru gadu darba rezultāti ļauj piedāvāt vairākus 
minētās problēmas risinājumus. Lai noteiktu pazemes ūdeņu potenciālu, 
teritorijā, kas aptver visu centrālo Latviju, tika veikts pla&scaron;s darbu 
komplekss (hidroģeoloģiskie, hidroloģiskie, ģeofiziskie, matemātiskās 
modelē&scaron;anas u.c.). Pētījumu galvenā sastāvdaļa bija agrāk noteikto 
pazemes ūdeņu krājumu pārvērtē&scaron;ana, jaunu perspektīvo iecirkņu 
noteik&scaron;ana un ūdens kvalitātes papildizpēte. Tika izveidots reģionālais 
hidroģeoloģiskais modelis (REMO), kas ļauj prognozēt eso&scaron;o un 
projektējamo ūdensgūtņu mijiedarbību, prognozēt iegūstamā ūdens kvalitātes 
izmaiņas ūdensgūtņu ekspluatācijas laikā. Papildus tam modelē&scaron;ana ļauj 
izstrādāt optimālos ūdensgūtņu projektus (urbumu daudzums, to izvietojums, 
debits, mijiedarbība, līmeņa pazeminājums u.c.). Darba rezultātā aprēķināts, ka 
pazemes ūdeņu resursi var nodro&scaron;ināt ūdens ieguvi ar jaudu vismaz 500 
tūkst. m3/dnn. pat tajā gadījumā, ja pilnībā atsakāmies no pazemes ūdeņu resursu 
mākslīgās papildinā&amp;scaron;anas. Darbs tika nodots turpmāko lēmumu 
pieņem&scaron;anai, lai pakāpeniski realizētu pāreju uz pazemes ūdens avotu 
izmanto&scaron;anu Rīgas ūdensapgādes nodro&scaron;inā&scaron;anai.</p>
<p align="center"><img height="295" src="images/Rpt1997-21.jpg" style="HEIGHT: 295px; WIDTH: 455px" width="455"></p>
<p align="center"><font face ="" size="2"><em><u>10.Att. Rīgas centralizētās 
ūdensapgādes avoti</u></em></font></p>
<blockquote>
    <blockquote>
        <blockquote>
            <blockquote>
                <blockquote>
                    <blockquote>
                        <ol>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >arteziskie ūdeņi,</font>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >gruntsūdeņi,</font>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >papildinātie gruntsūdeņi,</font>
                            <li><font face ="" size="2" 
                           >virszemes 
                    ūdeņi</font></li></ol></blockquote></blockquote></blockquote></blockquote></blockquote></blockquote>
<h3>4.4. Pazemes ūdeņu krājumi Ventspils centralizētai 
ūdensapgādei</h3>
<p>Līgumdarba ar Ventspils pa&scaron;valdību mērķis bija 
novērtēt iespēju pilnībā nodro&scaron;ināt Ventspils ūdensapgādi no pazemes 
ūdens avotiem (pa&scaron;laik Ventspils ir viena no četrām pilsētām valstī, 
kuras ūdensapgādei līdztekus pazemes ūdeņiem tiek izmantoti virszemes ūdens 
avoti). No 1997.gada aprīļa līdz novembrim tika izveidots Ventspils reģiona 
hidroģeoloģiskais modelis, kas aptvēra 30 x 25km lielu teritoriju, kurā atrodas 
gan pa&scaron;reiz izmantojamie, gan potenciālie ūdens avoti. Darba gaitā tika 
pārvērtēti pazemes ūdeņu krājumi eso&amp;scaron;ajā ūdensgūtnē 
&quot;Ogsils&quot;, noteikts, ka optimizējot ūdensieguvi iespējams palielināt 
ūdensgūtnes jaudu līdz 20,8 tūkst.m3/dnn., bet izmainot aprīkojumu 7 no 25 
eso&scaron;ajiem urbumiem ūdensgūtnes jauda var pieaugt līdz 24,1 tūkst.m3/dnn. 
Ierīkojot vēl 4 augstražīgus urbumus, iespējams palielināt ūdensieguves apjomu 
līdz 28,3 tūkst.m3/dnn. Tika aprēķinātas ūdensgūtnes aizsargjoslas un noteikta 
konfigurācija aizsargjoslas otrajai un tre&scaron;ajai zonai. Projektējamajai 
ūdensgūtnei &quot;Puze&quot; veikts pazemes ūdeņu krājumu novērtējums, kas ir 14 
tūkst.m3/dnn. Kopumā optimizējot eso&scaron;ās ūdensgūtnes darbību un ierīkojot 
projektējamo ūdensgūtni, iespējams pilnībā nodro&scaron;ināt Ventspils 
ūdensapgādi no pazemes ūdens avotiem. 1998.gadā pasūtītājam (Ventspils 
pa&scaron;valdībai) tika nodots ūdensgūtnes hidroģeoloģiskais modelis, kuru 
varēs izmantot turpmāko praktisko jautājumu, kas saistās ar ūdensgūtnes darba 
optimizāciju, risinā&scaron;anai.</p>
<h3>4.5. Pazemes ūdens avotu izpēte un novērtē&scaron;ana 
mazpilsētu ūdensapgādei</h3>
<p>Valsts programmas &quot;Ūdensapgāde un notekūdeņu 
attīrī&scaron;ana Latvijas mazpilsētās (800+)&quot; ietvaros, izpildot valsts 
bezpeļņas uzņēmuma &quot;Vides projekti&quot; pasūtījumu, uzsākts liela apjoma 
izpētes darbs &quot;Latvijas mazpilsētu ūdensapgādes avotu izpēte un 
ekspluatācijai pieejamo krājumu izvērtē&scaron;ana un akcepts, ūdensapgādes 
avotu tehniskā izpēte&quot;. Darbu finansē no Vides aizsardzības fonda 
līdzekļiem. 1997.gadā uzsākta projekta pirmās kārtas realizācija.</p>
<p>Pētījumu darbu mērķis ir se&scaron;padsmit Latvijas 
mazpilsētās Ainažos, Aizkrauklē, Cēsīs, Gardenē, Gulbenē, Jaunjelgavā, 
Jēkabpilī, Madonā, Kandavā, Krāslavā, Limbažos, Pļaviņās, Rojā, Saulkrastos, 
Siguldā un Talsos veikt hidroģeoloģisko apstākļu un centralizētās ūdensapgādes 
vajadzībām nepiecie&scaron;amo pazemes ūdeņu krājumu (resursu) apzinā&scaron;anu 
un krājumu akceptu, eso&scaron;o ūdensgūtņu un decentralizēto ūdensapgādes 
urbumu apseko&scaron;anu, ūdensgūtņu ekspluatācijas urbumu tehniskā stāvokļa 
izpēti un novērtē&scaron;anu, ūdensgūtņu aizsargjoslu aprēķinā&scaron;anu un 
iezīmē&scaron;anu pilsētu tehniskajos plānos, ņemot vērā reālo situāciju, kā arī 
optimāla kvalitātes un daudzuma monitoringa sistēmas projekta izstrāde. Projekta 
realizācija dod pamatdatus centralizētās ūdensapgādes sistēmas 
projektē&scaron;anai katrā no pilsētām un reģionālās attīstības 
plāno&scaron;anai. Turpmāk tiek plānots darbu turpināt otrās kārtas ietvaros 
nāko&scaron;ajās 25 pilsētās un apdzīvotās vietās.</p>
<p align="center"><img src="images/Rpt1997-24.jpg" WIDTH="568" HEIGHT="759"></p>
<p align="center"><font face ="" size="2"><em><u>11.Att. Pazemes ūdens 
patēriņ&amp;scaron; administratīvajos rajonos no atsevi&amp;scaron;ķiem 
kompleksiem, 1996. gads</u></em></font></p>
<h3><font face ="" size="2"><em><u></u></em></font>&nbsp;</h3>
<h3>4.6 Ogļūdeņražu ieguves iespēju izpēte</h3>
<p>1996. un 1997.gados valdības deklarācijā tika ietverts 
pasākums izstrādāt Naftas darbu licencē&scaron;anas koncepciju, sagatavoties 
naftas izpētes un ieguves licencē&scaron;anai un 1998.gadā realizēt naftas darbu 
pirmo raundu. 1997.gada februārī Koncepcija tika iesniegta Ministru kabinetam 
akceptam. Izveidotā starpministriju vadības grupa naftas resursu apguves un 
naftas licencē&scaron;anas koncepcijas precizē&scaron;anai, kuru vada Ekonomikas 
ministrs, pa&scaron;laik realizē pirmā licencē&scaron;anas raunda pasākumus.</p>
<p>Lai nodro&scaron;inātu licencē&scaron;anas 
atklā&scaron;anu un Koncepcijas izstrādi VĢD veikta virkne darbu:</p>
<p>Programma &quot;Ogļūdeņražu ieguves iespēju izpēte&quot; 
realizē sadarbībā ar Dānijas enerģētikas aģentūru un Dānijas un Grenlandes 
ģeoloģijas dienestu. Ir pabeigta virkne pētījumu par Latvijas naftas potenciālu, 
kolektoriem, naftas cilmiežiem, veikta baseina modelē&scaron;ana u.c. Valsts 
ģeoloģijas dienestam nodota mūsdienīga datortehnika un programmatūra ģeoloģisko 
un ģeofizikālo rezultātu apstrādei un interpretācijai, kā arī datu bāzes 
izveidei.</p>
<p>1997.g. pabeigta fāze 2B, kuras nozīmīgākie rezultāti 
ir:</p>
<dir>
<li>Regulāra dāņu speciālistu ekspertīze un konsultatīvā 
palīdzība naftas licencē&scaron;anas darbu stratēģijas izveidē, &scaron;o darbu 
sagatavo&scaron;anas, organizē&scaron;anas un realizācijas aspektos.
<li>Modernu darba staciju, seismisko un karotāžas datu 
apstrādes programmu iegāde.
<li>Lokāla datortīkla izveide, iespēju 
nodro&scaron;inā&scaron;ana pieslēgties Internetam.
<li>Licencē&scaron;anas raundu vajadzībām 
nepiecie&scaron;amo urbumu seržu uzglabā&scaron;anas apstākļu uzlabo&scaron;ana 
un nodro&scaron;inā&scaron;ana.</li></dir>
<p>Kopprojekta kārtējā fāzē paredzēta praktiska palīdzība 
naftas darbu licencē&scaron;anas 1. raunda realizācijas gaitā.</p>
<p>Projekts &quot;1. naftas licencē&scaron;anas raunda 
Latvijā reklāma un Marketings&quot; tiek realizēts ar Norvēģijas valdības 
finansiālo atbalstu kop&scaron; 1996.g., sadarbojoties ar Norvēģijas 
konsultatīvo grupu PGS-Reservoir. 1997.g. pabeigta projekta 1. Fāze. Veikto 
darbu rezultātā sagatavots reklāmas atlants &quot;Latvijas naftas 
potenciāls&quot; - ilustrēts Latvijas ģeoloģiskās uzbūves un naftas perspektīvu 
apraksts. Projekta otrajā fāzē paredzēti naftas darbu 1. licencē&scaron;anas 
kārtas reklāmas un mārketinga pasākumi naftas biznesa strukturām saistībā ar 
Valdības plāniem sākt naftas izpēti un ieguvi.</p>
<h3>4.7. Derīgo izrakteņu atradņu kadastra un krājumu 
bilances izveido&scaron;ana</h3>
<p>1997. gadā sākta programmas izstrāde lai laika posmā no 
1998. līdz 2000. gadam izveidotu datorizētu Latvijas derīgo izrakteņu atradņu 
kadastru, kas dos iespēju operatīvi saņemt automatizētā veidā sakārtotu 
nozīmīgāko informāciju par derīgo izrakteņu atradnēm visiem interesantiem - gan 
valst un pa&scaron;valdību institūcijām, gan uzņēmējiem un zemes 
īpa&scaron;niekiem.</p>
<p><STRONG><EM>Kadastra izveido&scaron;anu nosaka MK noteikumu Nr.239 prasības. Tā saturam 
jāatbilst VARAM 1997. gada 4. novembra &quot;Instrukcijai par derīgo izrakteņu 
atradņu un krājumu uzskaiti&quot;.</EM></STRONG></p>
<p>&nbsp;Kadastrs sastāvēs no vairākām nodaļām: būvmateriālu 
izejvielu atradnes, kūdras atradnes, sapropeļa un dūņu atradnes, pazemes ūdeņu 
atradnes. Kadastrs dos iespēju uzzināt atradnes atra&amp;scaron;anās vietu, tās 
koordinātas, administratīvo piederību, izmanto&scaron;anas statusu, derīgā 
izrakteņa krājumu daudzumu, nozīmīgākos derīgā izrakteņa kvalitātes rādītājus un 
izpētes darbos noteiktās optimālās izmanto&scaron;anas nozares. Paralēli skaitļu 
informācijai paredzēts arī atradnes grafiskais attēlojums. Pēc kadastra 
lietotāja vēlē&scaron;anās būs iespējams iegūt informāciju gan par 
atsevi&scaron;ķu atradni, gan par visām, kādā noteiktā teritorijā ( rajonā, 
pagastā u.t.t.) izvietotām atradnēm, kā arī iegūt apkopojo&scaron;us datus 
statistikai.</p>
<p>Kadastrā būs ievadīta informācija par aptuveni diviem 
tūksto&scaron;iem Latvijā izpētītajām būvmateriālu izejvielu atradnēm, vairākiem 
simtiem kūdras atradņu, vairākiem desmitiem sapropeļa, dūņu un pazemes ūdeņu 
atradņu. Atradņu kadastrs būs pieejams uz cietajām disketēm personālo datoru 
lietotājiem, kā arī to varēs izmantot INTERNET tīklā.</p>
<p>1998.gadā paredzēts atjaunot derīgo izrakteņu krājumu 
bilanci, kura netika veikta pēdējos 5 gadus.</p>
<h2 align="center"><A name=Chapter5></A>V. 
ZEMES DZĪĻU KVALITĀTES NOVĒRTĒ&Scaron;ANA</h2>
<h3>5.1. Pazemes ūdeņu monitorings</h3>
<p>Pazemes ūdeņu monitorings ir neatņemama vides monitoringa 
daļa. VĢD &scaron;o programmu veic pēc Vides konsultāciju un monitoringa centra 
pasūtījuma, pie&scaron;ķirtā finansējuma ietvaros. Tā ir novēro&scaron;anas 
sistēma, kas ietver ilggadīgus, regulārus, stacionārus pazemes ūdeņu režīma un 
kvalitātes novērojumus, iegūtās informācijas analīzi un izvērtējumu, pazemes 
ūdeņu līmeņu un kvalitātes izmaiņu prognozē&scaron;anu un &scaron;o izmaiņu 
ietekmes novērtējumu uz apkārtējo vidi.</p>
<p>Būtiskākais monitoringa uzdevums ir sagatavot 
pamatinformāciju, kas nepiecie&scaron;ama, lai novērstu tehnogēno procesu radīto 
negatīvo seku ietekmi uz pazemes ūdeņiem.</p>
<p>1997. gadā pazemes ūdeņu monitoringa programmas ietvaros 
novērojumi veikti 16 posteņos 320 urbumos, noņemtas 50 ķīmiskās analīzes. Tie 
ietver, galvenokārt, pazemes ūdeņu režīma kontroli traucēta režīma teritorijās 
(&quot;Lielās Rīgas depresija&quot;, Liepājas depresija). Tikai se&scaron;os 
posteņos tiek veikti dabīgā (jeb fona) pazemes ūdeņu režīma novērojumi. Pazemes 
ūdeņu kvalitātes kontrole tika veikta tikai Austrumlatvijā. Diemžēl 
pa&scaron;reizējo pazemes ūdeņu monitoringu grūti par tādu saukt. Nepietiekamā 
finansējuma dēļ monitoringa apjomi samazināti tādā mērā, ka tas praktiski nespēj 
realizēt valsts pazemes ūdeņu monitoringa funkcijas.</p>
<p align="center">&nbsp;</p>
<p align="center"><font face ="" size="2"><em><u>12.Att. Kopējais pazemes ūdeņu 
patēriņ&scaron; un D2 ar - A3 am kompleksa ūdens līmeņi, 1960.-96. 
gads</u></em></font></p>
<p>Lielu atbalstu pazemes ūdeņu monitoringa optimizācijā un 
darbu metodiskā un tehniskā nodro&scaron;inājuma uzlabo&scaron;anā ir sniegusi 
sadarbība ar Dānijas un Grenlandes ģeoloģijas dienestu (GEUS), kas sākās 
1992.gadā ar pazemes ūdeņu monitoringa tīkla izvērtē&scaron;anu un monitoringa 
metodiskā pamatojuma izstrādā&scaron;anu. Projektu finansē Centrālās un 
Austrumeiropas Vides atbalsta fonds, bet GEUS ir projekta administrators. 
Projekta ietvaros aprīkota moderna mobilā pazemes ūdeņu kvalitātes kontroles un 
paraugo&scaron;anas laboratorija un pa&scaron;laik VĢD pazemes ūdeņu paraugu 
ņem&scaron;ana, konservē&scaron;ana un transportē&scaron;ana atbilst Eiropas un 
pasaules standartu prasībām.</p>
<p>Tehniskās un metodiskās palīdzības rezultātā ir izveidota 
pazemes ūdeņu monitoringa datu bāze, kura ietvers datus par pazemes ūdeņu līmeņu 
un kvalitātes izmaiņām novēro&scaron;anas urbumos. Tiek attīstīta un pilnveidota 
&scaron;o datu izmanto&scaron;ana hidroģeoloģiskās modelē&scaron;anas vajadzībām 
(Lielā Rīga, Ventspils). Projekta atsevi&scaron;ķu fāzu darba rezultāti un 
atskaites sastopami dažādu publikāciju veidā. (&quot;Groundwater as a source of 
drinking water for Riga&quot; , &quot;Hidrogeological Model &quot;Large 
Riga&quot; Atlas of Maps&quot; un citi). Projekta nobeiguma atskaite , kuras 
autori ir I.Levins, VĢD un E.Gosk, GEUS, Gruondwater in Latvia (Resources, 
Protection and Monitoring) ir pirmais tik pla&scaron;ais materiāls angļu valodā 
par Latvijas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, pazemes ūdeņu krājumiem, to 
izmanto&scaron;anu un aizsardzību.</p>
<p align="center"><img src="images/Rpt1997-28.jpg" WIDTH="459" HEIGHT="302"></p>
<p align="center"><font face ="" size="2"><em><u>13. Att. Pazemes ūdeņu kvalitātes 
monitorings</u></em></font></p>
<h3>5.2. Pazemes ūdeņu monitorings bīstami piesārņotās 
vietās</h3>
<p>Bīstami piesārņotas vietas, kas rada draudus pazemes 
ūdeņu resursiem un apkārtējai videi, tika noteiktas 1979.-1994. gados. Tās ir 
&scaron;ādas izgāztuves:</p>
<ol>
    <blockquote>
        <ol>
            <li>Inčukalna sērskābā gudrona (ziemeļu),
            <li>Inčukalna sērskābā gudrona (dienvidu),
            <li>Olaines ķīmiskās rūpniecības &scaron;ķidro 
            atkritumu (ziemeļu),
            <li>Rīgas sadzīves atkritumu 
            (&quot;Getliņi&quot;),
            <li>Jūrmalas sadzīves atkritumu 
            (&quot;Kūdra&quot;).</li></ol></blockquote></ol>
<p>Valsts monitorings aptver minēto objektu ikgadēju 
kontroli. Latvijā ir atklāti arī citi pazemes ūdeņu piesārņojuma areāli. 
Bīsta-mā-kie no tiem izveidoju&scaron;ies likvidēto rūpnīcu teritorijās vai 
sadzīves atkritumu izgāztuvēs un agroķimikāliju noliktavās. To ietekmes uz zemes 
dzīlēm izpēti un kontroli ir lietderīgi veikt Valsts monitoringa ietvaros, 
nosakot retāku novērojumu ciklu.</p>
<p>Valsts ģeoloģijas dienests 1997.gadā atbilsto&scaron;i 
darbu programmai un kalendārajam grafikam izpildīja &scaron;ādus darbus:</p>
<ol>
    <li>Inčukalna sērskābā gudrona dienvidu izgāztuvē: - 
    ģeofizikālie pētījumi pazemes ūdeņu piesārņojuma oreola noteik&scaron;anai 
    laukumā un griezumā, 2 jaunu novēro&scaron;anas urbumu ierīko&scaron;ana 
    piesārņojuma areāla frontālajā daļā; pazemes ūdeņu paraugu noņem&scaron;ana 
    11 urbumos un to ķīmiskā analīze.
    <li>Inčukalna sērskābā gudrona ziemeļu izgāztuvē - 
    pazemes ūdeņu paraugu noņem&scaron;ana 6 urbumos.
    <li>Eso&scaron;o datu apkop&scaron;ana;</li></ol>
<p>*****</p>
<h3>5.3 Seismiskais monitorings</h3>
<p>1997.gada seismiskā monitoringa darbu rezultātā 
seismostacija &quot;Čiekuri&quot; reģistrēja vairāk par 210 seismiskos notikumus 
ar dažādiem epicentrālajiem attālumiem un magnitūdām.</p>
<p>Seismiskā monitoringa galvenais uzdevums bija reģionālā 
seismiskuma aktivitātes izpēte. Tika reģistrēti 35 reģionāli seismiski notikumi 
ar epicentrālo attālumu D f 800 km.</p>
<p>Aktuāla ir vietējo un reģionālo seismisko notikumu 
lokalizācijas problēma.</p>
<p>1997.gadā tika turpināti pētījumu virzieni, kuros tika 
izmantoti attālu seismisko notikumu pieraksti. &Scaron;ī metode var noderēt, 
piemēram, horizontālo spriegumu novērtē&scaron;anai lielu inženiertehnisko 
objektu plānotajos celtniecības rajonos vai arī jau eso&scaron;ajos objektos 
(Pļaviņu ūdenskrātuve, Inčukalna gāzes krātuve) ģeodinamiskā riska pakāpes 
novērtē&scaron;anai.</p>
<p>Seismiskās caurstaro&scaron;anas metode, kura izmantot 
uzsāka 1996.gadā, tika pilnveidota. &Scaron;ī metode ļauj novērtēt biju&scaron;o 
vēsturisko un mūsdienu zemestrīču apgabalu vides fizikālos parametrus. Tātad, 
pēc būtības &scaron;ī metode ir ģeodinamiskās bīstamības novērtē&scaron;anas 
līdzeklis.</p>
<p>Monitoringa darbi tiek veikti minimālā apjomā, izmantojot 
morāli novecoju&scaron;u aparatūru. Ciparu seismiskās stacijas 
izmanto&scaron;ana varētu vairākas reizes paaugstināt pētāmo parametru 
novērtē&scaron;anas precizitāti.</p>
<p>Ciparu seismoloģiskā apparatūras izmanto&scaron;ana ir 
obligāts nosacījums ne tikai seismoloģisko novērojumu rezultātu kvalitātes 
paaugstinā&amp;scaron;anai, bet arī iz&scaron;ķiro&scaron;ais nosacījums 
&scaron;ieie&scaron;anai starptautiskajā seismoloģiskā monitoringa tīklā.</p>
<h3>5.4 iju&scaron;o PSRS armijas teritoriju 
apzinā&scaron;ana un videi radīto draudu problēmu noteik&scaron;ana</h3>
<p>Latvijas teritorijā bija izvietoti vairāk kā 600 
biju&scaron;ās PSRS armijas objektu, kuru ekoloģiskais stāvoklis pēc to 
atstā&scaron;anas ir ļoti at&scaron;ķirīgs. &Scaron;o teritoriju 
iepriek&amp;scaron;ējs novērtējums bija nepiecie&scaron;ams, lai varētu plānot 
tālāku ekoloģisku izpēti un to izmanto&scaron;anas iespējas. Jautājumu 
risinā&scaron;anai 1996.gadā tika uzsākts Latvijas &quot; Norvēģijas sadarbības 
projekts&quot; Biju&scaron;o PSRS armijas teritoriju izpēte Latvijā un videi 
radīto draudu problēmu noteik&scaron;ana &quot;. Tā izpildi no Latvijas puses 
nodro&scaron;ināja Valsts ģeoloģijas dienests ar Vides aizsardzības un 
reģionālās attīstības ministrijas Dabsaimniecības un valsts kadastru nodaļas 
atbalstu, bet no Norvēģijas puses &quot; Norvēģijas ģeoloģijas dienests un 
Norvēģijas aizsardzības pētījumu institūta Vides toksikoloģijas nodaļa.</p>
<p>Projekts realizēts divu gadu laikā. Darba gaitā tika 
izstrādātas un sagatavotas uzskaites anketas par armijas teritorijām, tika 
izdarīta teritoriju apseko&scaron;ana un vizuāla ekoloģiskā stāvokļa 
novērtē&scaron;ana, kā arī izveidota biju&scaron;o PSRS armijas teritoriju datu 
bāze un veikti detāli pētījumi divās piesārņotākajās vietās.</p>
<p>Galvenie projekta realizācijas rezultāti ir :</p>
<ul>
    <li>Biju&scaron;o PSRS armijas teritoriju ekoloģiskā 
    stāvokļa novērtē&scaron;ana veikta pēc vienotiem kritērijiem. Visi objekti, 
    pēc to ietekmes uz vidi un cilvēka veselību, klasificēti 4 grupās. 
    Informācija par visiem apsekotajiem 255 objektiem apkopota datu bāzē, kas 
    sagatavota izmantojot programnodro&scaron;inājumu MS ACCESS,
    <li>Veikta divu biju&scaron;ās PSRS armijas objektu 
    (Rīgā) piesārņojuma detāla izpēte, izmantojot VĢD un Norvēģijas puses 
    sagatavoto metodiku. Konstatēts &scaron;o teritoriju ievērojams piesārņojums 
    ar naftas produktiem. VĢD tika modelēti gruntsūdeņu piesārņojuma filtrācijas 
    virzieni un pārvieto&scaron;anās laiks.</li></ul>
<p>Būtu lietderīgi turpināt &scaron;o veiksmīgi iesākto 
sadarbību ar Norvēģijas speciālistiem, lai veiktu atsevi&scaron;ķu piesārņoto 
objektu izpēti, datu bāzes papildinā&scaron;anu un vides stāvokļa 
uzlabo&scaron;anas (sanācijas) priek&scaron;likumu izstrādi.</p>
<p align="center"><img src="images/Rpt1997-31.jpg" WIDTH="468" HEIGHT="230"></p>
<p align="center"><font face ="" size="2"><em><u>14.Att. Biju&scaron;o PSRS armijas 
objektu sadalījums pēc bīstamības pakāpes</u></em></font></p>
<blockquote>
    <blockquote>
        <blockquote>
            <blockquote>
                <blockquote>
                    <blockquote>
                        <ol>
                            <li>&nbsp;- 1.bīstamības pakāpe
                            <li>&nbsp;- 2.bīstamības pakāpe
                            <li>.- 3.bīstamības pakāpe
                            <li>&nbsp;- 4.bīstamības 
                            pakāpe</li></ol></blockquote></blockquote></blockquote></blockquote></blockquote></blockquote>
<h2><A name=Chapter6></A><A name=Chapter6></A>VI. ĢEOLOĢISKĀS INFORMĀCIJAS 
UZKRĀ&Scaron;ANA UN UZGLABĀ&Scaron;ANAS SISTĒMAS ATTĪSTĪBA</h2>
<p>Lai attīstītos informācijas sistēma ir 
nepiecie&scaron;ama virkne priek&scaron;nosacījumu: tehniskās iespējas, 
kvalificēti speciālisti utt., kā arī nepiecie&scaron;ama pati informācijai. Visi 
iepriek&scaron;minētie faktori ir vienādi svarīgi un nozīmīgi, tie ir 
savstarpēji saistīti un katrs no tiem nosaka īpa&scaron;as prasības 
pārējiem.</p>
<p>Valsts ģeoloģijas dienests (VĢD) ir valsts rīcībā 
eso&scaron;ās ģeoloģiskās informācijas turētājs. Valsts ģeoloģijas fonds, arhīvs 
un urbumu seržu glabātava, veic ģeoloģiskās informācijas apsaimnieko&scaron;anas 
un uzturē&scaron;anas darbu.</p>
<p>VĢD pienākums ir nodro&scaron;ināt Valsts institūcijas, 
uzņēmējsabiedrības un sabiedrību ar dažāda satura un detalitātes ģeoloģisko 
informāciju un dažādu pētījumu materiāliem.</p>
<p>Lai optimizētu darbu un nodro&scaron;inātu tā 
operativitāti tiek izmantoti tehniskie sasniegumi, kas ļauj ne tikai modernizēt 
informācijas uzglabā&scaron;anas un izmanto&scaron;anas sistēmu, bet arī rada 
daudz jaunas iespējas informācijas apkopo&scaron;anā, izvērtē&scaron;anā un 
sagatavo&scaron;anā lietotājiem.</p>
<p>VĢD &scaron;ai sfērai ir pievērsta liela uzmanība un 
mūsuprāt pēdējos gados ir veikts apjomīgs darbs. Iespēju robežās izmantojot 
progresīvās pasaules pieredzi un zinā&scaron;anas tiek izveidota ģeoloģiskās 
informācijas uzkrā&scaron;anas, apstrādes un sagatavo&scaron;anas sistēma ( kas 
sevī ietver daudz svarīgas komponentes).</p>
<h3>6.1 Digitālās informācijas sistēmas Valsts ģeoloģijas 
dienestā</h3>
<p>Informācijas sistēmas VĢD nosacīti varētu iedalīt četrās 
grupās:</p>
<ul>
    <li>Datu bāzes par ģeoloģiskiem objektiem un to 
    īpa&scaron;ībām (punktveida ,laukumu informācija, kas dod priek&scaron;statu 
    par zemes dzīļu uzbūvi un īpa&scaron;ībām noteiktos punktos, vai izvēlētos 
    laukumos.)
    <li>Specializētās datu bāzes, kas apkopo dažādus 
    specializētu pētījumu materiālus par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un iežu 
    īpa&scaron;ībām ( kā piemēram, ģeofizikālo pētījumu informācija)
    <li>Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (GIS)
    <li>Ģeoloģisko fondu materiālu katalogs ( 
GEOFONDS)</li></ul>
<p>Ģeoloģiskās informācijas uzkrā&scaron;ana, 
sistematizē&scaron;ana tiek realizēta &scaron;ādās datu bāzēs:</p>
<p align="right"><img src="images/Rpt1997-33.jpg" WIDTH="174" HEIGHT="171"></p>
<p align="right"><font face ="" size="2"><em><u>15.Att. VĢD datu 
bāzēs</u></em></font></p>
<p>Tiek projektētas datu bāzes &quot;Inženierģeoloģija&quot; 
un &quot;Derīgo izrakteņu atradņu kadastrs.&quot;</p>
<p>Kā apjomīgāko un visaptvero&scaron;āko datubāzi (DB), 
būtu jāatzīmē DB &quot;Urbumi&quot;, kas aptver informāciju par visiem kā 
izpētes, tā ekspluatācijas (ūdensapgādes) urbumiem.</p>
<p>Datu bāzu izveidi un lieto&scaron;anu zināmā mērā 
apgrūtina lielais informācijas apjoms, kuru plānots ievadīt, kā arī dažādu 
programmnodro&scaron;inājumu izmanto&scaron;ana to izveidē. DB optimālas 
izveido&scaron;anas to darbības un savietojamības nodro&scaron;inā&scaron;anai 
nepiecie&scaron;ams izstrādāt dažādus klasifikātorus un standartus. Izstrādājot 
VĢD informācijas sistēmas attīstības stratēģiju tika pieņemts lēmums, pārveidot 
DB no Dos uz WINDOWS vidi. Pa&scaron;laik grūti prognozēt 
programmnodro&scaron;inājumu turpmākās attīstības gaitu. Tādēļ izstrādājot un 
ievie&scaron;ot informācijas sistēmu kopā ar ģeologiem pastāvīgi strādā 
programmētāji. Programmētāji paralēli ikdienas darbam veic dažādus 
eksperimentālus darbus, lai apgūtu un izvērtētu modernu (tādu kā Oracul un 
Delphy) DB programmē&scaron;anas līdzekļu priek&scaron;rocības un trūkumus un to 
pielieto&scaron;anas iespējas VĢD DB sistēmā un jaunu DB projektē&scaron;anā. Ir 
pieņemts lēmums par vienota programmnodro&scaron;inājuma ievie&scaron;anu DB 
sistēmai, Taču tā ievie&scaron;ana prasīs vēl daudz darba.</p>
<p>Runājot par specializēto informāciju, būtu svarīgi 
atzīmēt tās apjomīgāko daļu, kas ir seismiskās izpētes dati. Pakāpeniski 
&scaron;ie dati tiek pārveidoti no biju&scaron;ās PSRS standarta 
atbilsto&scaron;i pasaulē pieņemtajiem &scaron;ādas informācijas 
apkopo&scaron;anas un uzglabā&scaron;anas standartiem. Pārinterpretētie 
seismiskie dati tiek uzglabāti modernā sistēmā - Exobite, &scaron;ī informācija 
tiek pārapstrādāta izmantojot mūsdienīgus tehniskos un programlīdzekļus. Darba 
procesā būtiski papildinās zinā&scaron;anas par zemes dzīļu dziļāko slāņu uzbūvi 
Latvijā.</p>
<p>Lai papildinātu datu bāzes &quot;Ogļūdeņražu 
potenciāls&quot; un &quot;Pamaturbumi&quot; 1997.g. turpinājās karotāžas un 
faktogrāfiskās informācijas transformācija digitālā veidā. Sakārtoti un 
sistematizēti dati par 20 naftas meklē&scaron; urbumiem, kā arī nozīmīga 
zinātniska rakstura informācija 37 urbumos ar apak&scaron;paleozoja 
stratotipiskiem un tipveida griezumiem. Sakarā ar specializētu programmu 
PetroWork un StratWork iegādi (no Landmark paketes) uzsākta karotāžas datu 
interpretācija, izmantojot darba staciju SUN kembrija un ordovika kolektoru 
izvērtē&scaron;anai izpētes laukumos sauszemē un jūrā.</p>
<p>&nbsp;</p>
<p>Pēc darbstacijas SUN un seismisko datu apstrādes 
kompleksa PROMAX iegādā&scaron;anās Valsts ģeoloģijas dienestā uzsākta sauszemē 
un Latvijas &scaron;elfā agrāk iegūto seismisko datu selektīva pārapstrāde un 
interpretācija. &Scaron;o darbu aktualitāti izraisa vispirms tas, ka paredzama 
iecirkņu licencē&scaron;ana naftas mekle&scaron;anai un izpētei. Seismisko datu 
revīzija sniedza iespējas iegūt jaunu informāciju par atsevi&scaron;ķu struktūru 
uzbūvi un pamatoti novērtēt to perspektivitāti, kā arī prognozēt neantiklināla 
tipa naftas slazdus, ar kuriem var būt saistīts reģiona papildus naftas 
potenciāls.</p>
<p align="center"><img src="images/Rpt1997-35A.jpg" WIDTH="489" HEIGHT="376"></p>
<p align="center"><img height="300" src="images/Rpt1997-35B.jpg" style="HEIGHT: 300px; WIDTH: 396px" width="396"></p>
<p align="center"><font face ="" size="2"><em><u>16. Att. Seismisko datu apstrāde 
programmā PROMAX</u></em></font></p>
<p>Būtiska Valsts ģeoloģijas dienesta darbu sadaļa ir 
ģeoloģisko kar&scaron;u sagatavo&scaron;ana. Agrākos gados kartes tika rasētas 
ar roku. Sākot ar 1997. gadu, tiek pakāpeniski ieviesta kar&scaron;u 
sagatavo&scaron;ana digitālā veidā. Pirmās &scaron;ādas kartes ir jau 
sagatavotas. 1998. gadā plānots principiāli pārkārtot kar&scaron;u 
sagatavo&scaron;anas procesu, īdz ar to ievie&scaron;ot izmaiņas arī 
kar&scaron;u lieto&scaron;anā. Īstenojot Informācijas attīstības stratēģiju VĢD 
ir paredzēts, ka katram speciālistam būs iespējas izmantot GIS un digitālās 
kartes, kas dos iespēju principiāli jaunā veidā strādāt ar ģeoloģisko un citu 
informāciju.</p>
<h3>6.2. Informācijas sistēmas tehniskais 
nodro&scaron;inājums</h3>
<p>Pateicoties Valsts ģeoloģijas dienesta speciālistu 
aktīvam darbam, un it īpa&scaron;i starptautisko projektu realizācijai, patreiz 
Valsts ģeoloģijas dienests ir nodro&scaron;ināts ar datortehniku, kas ļauj 
uzturēt un papildināt eso&scaron;ās datu bāzes.</p>
<p>1997. gadā Valsts ģeoloģijas dienestā ir izveidots 
lokālais datortīkls un tas ir pievienots starptautiskam datortīklam 
&quot;Internet&quot;, kas sniedz jaunas iespējas gan kā salīdzino&scaron;i lēts 
saziņas līdzeklis (elektroniskais pasts), gan dod iespējas operatīvi veikt 
informācijas apmaiņu.</p>
<p>Dienestā ir aptuveni 40 datori, tie ir pieslēgti 
datortīklam, ir 2 SUN darba stacijas, X termināls un Intergraph darba 
stacija.</p>
<p>Valsts ģeoloģijas dienesta iek&scaron;ējais un ārējais 
datortīkls ir organizēts izmantojot Windovs NT un atsevi&scaron;ķas speciālas 
programmas, ar kuru palīdzību nodro&scaron;ina sakaru uzskaiti un optimizē to 
lieto&scaron;anu. 1998. gadā Valsts ģeoloģijas dienests plāno jaunu 
programmnodro&scaron;inājumu iegādi lai katrs dators būtu apgādāts ar modernu 
progammproduktu. Tas ļauj speciālistiem ne tikai gatavot dokumentus un uzkrāt 
informāciju tabulās, bet arī sagatavot un izmantot digitālās kartes un GIS.</p>
<p>Pateicoties sadarbībai ar Dāņu kolēģiem, Valsts 
ģeoloģijas dienests ir ieguvis kompānijas &quot;Landmark&quot; programmas 
ģeofizikālo (seismiskās un karotāžas izpētes) datu apstrādei, tādejādi 
atvieglojot Valsts ģeoloģijas dienesta speciālistu darbu. &Scaron;ādā veidā 
sagatavotie materiāli atbilst pasaules standartiem un ir saprotami un pieņemami 
jebkuram profesionālim. Bez tam VĢD daudzus gadus ir veikti pētījumi, kuru 
mērķis ir izstrādāt vienotu informācijas sistēmu. &Scaron;āda sistēma dotu 
iespējas informāciju no dažādām datu bāzēm, GIS, skanētus attēlus un citu 
speciālo informāciju lietot veidojot vienu kopēju &quot;projektu sistēmu&quot;. 
Tas ļautu operatīvi un kvalitatīvi izpildīt sarežģītus uzdevumus. Iespējams, ka 
&scaron;ādu uzdevumu izdotos atrisināt iegādājoties papildus kompānijas 
&quot;Landmark&quot; programmnodro&scaron;inājumu, kur&scaron; pamatā ir veidots 
kā komplekss, kuru izmantojot iespējams veikt faktiski visus 
nepiecie&scaron;amos uzdevumus. &Scaron;āds risinājums gan prasa lielus 
finansiālos ieguldījumus, kas patreiz VĢD vēl nav pa spēkam.</p>
<p align="center"><img src="images/Rpt1997-37.jpg" WIDTH="330" HEIGHT="202"></p>
<p>&nbsp;</p>
<h3>6.3. Valsts ģeoloģijas fonds, arhīvs, urbumu seržu 
glabātava</h3>
<p>Visām fiziskajām un juridiskajām personām Latvijas zemes 
dzīļu izpētes rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija atbilsto&scaron;i zemes 
dzīļu izmanto&scaron;anas licences nosacījumiem jāapkopo ģeoloģiskajā pārskatā 
vai urbuma uzskaites kartītē un jānodod Valsts ģeoloģijas dienestam, vienlaicīgi 
noslēdzot līgumu par ģeoloģiskās informācijas izmanto&scaron;anu. 1997.gadā 
Valsts ģeoloģijas dienestā nodoti glabā&scaron;anā apmērām 200 ģeoloģiskie 
pārskati par Latvijas ģeoloģiju, hidroģeoloģiju, ģeoekoloģiju u.t.t.</p>
<p>Informācija par ģeoloģiskajiem pārskatiem daļēji ir 
ievadīta katalogā GEOFOND norādot autoru, nosaukumu, reģionu, īsu anotāciju u.c. 
Digitālais katalogs ir pieejams visiem ģeoloģiskās informācijas 
izmantotājiem.</p>
<p align="center"><img src="images/Rpt1997-38.jpg" WIDTH="263" HEIGHT="182"></p>
<p align="center"><font face ="" size="2"><em><u>18. Att. Ģeoloģiskā informācijas 
meklē&scaron; elektronisko katalogā ĢEOFONDS</u></em></font></p>
<p>VGD urbumu seržu glabātavā Katlakalnā pa&amp;scaron;laik 
glabājas apmēram 60 tūkst. m serdes no 354 ģeoloģiskās izpētes urbumiem un 
vairāk nekā 6000 iežu etalonparaugu. Lai novērtētu serdes ģeoloģisko vērtību un 
tehnisko stāvokli, un atbrīvotu seržu glabātuvi no nevērtīga materiāla, 1997. 
gadā tika veikta serdes revīzija 90 urbumiem. Darba rezultātā tika rekomendēts 
likvidēt 55. urbumu serdes.</p>
<p>&nbsp;</p>
<h2 align="center"><A name=Chapter7></A><A 
name=Chapter7></A><A name=chapter7></A><A name=Chapter7></A>VĢD DARBINIEKU 
PIEDALĪ&Scaron;ANĀS STARPTAUTISKOS SEMINĀROS UN DARBA GRUPĀS</h2>
<p>
<table align="left" border="1" cellPadding="1" cellSpacing="1" height="531" style="HEIGHT: 531px; WIDTH: 685px" width="91.58%">
    
    <tr>
        <td><strong>Nosaukums</strong></td>
        <td><strong>Gads</strong></td>
        <td><strong>Vieta</strong></td>
        <td><strong>Dalībnieki</strong></td></tr>
    <tr>
        <td>Starptautiskais radona seminārs 
            International radon seminar </td>
        <td>1996.03.</td>
        <td>Līgatne</td>
        <td>E.Krams, S.Kondratjeva</td></tr>
    <tr>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td></tr>
    <tr>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td></tr>
    <tr>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td></tr>
    <tr>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td></tr>
    <tr>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td></tr>
    <tr>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td></tr>
    <tr>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td></tr>
    <tr>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td></tr>
    <tr>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td></tr>
    <tr>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td></tr>
    <tr>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td>
        <td></td></tr>
    <tr>
        <td></td>
        �